Atzinums

Lūdzam svītrot no informatīvā zinojuma 2. nodaļas sadaļu "Uzņēmumu ienākuma nodoklis ostās", jo informatīvais ziņojums ir par ostas pārvaldības modeli nevis nodokļiem. Turklāt šajā sadaļā sniegtā informācija ir vispārīga un pēc sniegtās informācijas secinām, ka eiropas komisija vēl nav nākusi klajā ar konkrētiem piedāvājumiem vai regulējumu šajā jautājumā. Tādēļ Ekonomikas ministrijas ieskatā šie jautājumi būtu risināmi tad, kad tie kļūst aktuāli, kā arī kopējā nodokļu regulējuma ietvaros. 

-

Ņemot vērā šajā atzinumā izteiktos Ekonomikas ministrijas iebildumus un piedāvātās alternatīvas – lūdzam informatīvā ziņojuma 1. nodaļā izslēgt sadaļu par ostas lietotāju iesaisti.

-

Lūdzam precīzāk skaidrot un parakstīt informatīvā ziņojuma 1.nodaļā minēto Ostu attīstības fondu – kā tiks izmantoti fondā ieskaitītie līdzekļi, vai tas būs visu ostu kopīgs fonds vai katrai ostai būs atsevišķs. Kā darbosies fonds? Kādos gadījumos fonda līdzekļus varēs izmantot? Kādu ietekmi maksājumu veikšana fondā atstās uz ostas iespējām attīstīties? Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu vai šāda fonda veidošana ir nepieciešama, pie nosacījuma, ja ostas pārvalde ir atvasināta publiska persona, kuru kopīgi veido valsts un pašvaldība un ostas un industriālās teritorijas pārvaldīšana ir vienota, kā arī ņemt vērā šāda fonda ietekmi uz pašvaldību budžetiem un to spēju uzturēt ostām pieguļošos ceļus u.c. infrastruktūru.

-

Ekonomikas ministrija konceptuāli neiebilst informatīvā ziņojuma 1.nodaļā piedāvātajai idejai par ostu pārvalžu saglabāšanu atvasinātu publisku personu formā, Ekonomikas ministrijas ieskatā modelis, ka Latvijas lielās ostas pārvalda publiska atvasināta persona ir Eiropas ostās pārbaudīts ostu pārvaldības modelis un arī piemērotākais Latvijas lielo ostu pārvaldības modelis, tomēr piedāvājam alternatīvus Ostu pārvaldības modeļa risinājumus, kurus lūdzam iekļaut informatīvā ziņojuma tekstā, kā variantus, kurus nodot izlemšanai Ministru kabinetā. Tādēļ lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar šādām alternatīvām 1.nodaļā šādā redakcijā:
“1. Ostas pārvalde kā institūcija, tās juridiskais statuss, struktūra un atbildības jomas.
Juridiskais statuss
Latvijas transporta nozares ilgtspējīgas attīstības ietvaros svarīgi nodrošināt vienādus principus un ieviest vienotu - vienādu pārvaldības risinājumu visām trīs lielajām Latvijas ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas ostai. Tas veicinātu ostu darbības efektivitāti, konkurētspēju un caurspīdīgumu, kā arī uzlabotu to stratēģisko attīstību un pārvaldību. Vienota pārvaldības risinājuma ieviešana visām trim lielajām ostām nodrošinātu koordinētu un saskaņotu attīstību ostu sektorā un ļautu maksimāli izmantot esošos resursus, optimizēt investīcijas un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Vienota pārvaldība palīdzēs samazināt administratīvās izmaksas, novērst dublējošas funkcijas un nodrošinātu labāku sadarbību starp ostām. Visām trim ostām paredzēts saglabāt atvasinātas publiskas personas juridisko statusu.
Ņemot vērā to, ka tiek saglabāta ostu pārvalžu juridiskā forma kā atvasinātas publiskās personas, akciju sabiedrība “Ventas osta” vairs nav nepieciešama.  Vienlaikus likvidējamas ir likvidācijas komisijas, kas tika izveidotas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai un apturami tiesību akti, kas tika virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā, akciju sabiedrības dibināšanai Rīgas ostas pārvaldībai.
 Līdz ar to Ostu likumā būtu jāietver šādi grozījumi:
“7.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai mazajām ostām - pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas.

izteikt 11 daļu šādā redakcijā:
“(11) Ostu pārvaldes Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā,  Rīgas ostā un Ventspils ostā ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Ostu pārvalžu nolikumus apstiprina Ministru kabinets.”;

izslēgt 12 daļu;

Izslēgt 8.1 pantu.

Izslēgt 10. panta otrajā daļā vārdus “pa vienam pārstāvim no katras tās kapitālsabiedrības, kura īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā”.

Pārejas noteikumos izslēgt 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktu.”

Ostas pārvaldes valde kā pārraudzības institūcija
Lai sekmētu pārvaldības profesionalitāti un mazinātu politisku iejaukšanos operacionālā darbībā, nepieciešams ostas pārvaldē izveidot valdi un operacionālo darbību deleģēt ostas pārvaldes administrācijai, kuru vada ostas pārvaldnieks ar saviem vietniekiem un administratīvo aparātu. Ostas pārvaldes valde būtu augstākā kolektīvā uzraudzības un pārvaldes institūcija. Ostas pārvaldes valdes sastāvā kopumā būtu astoņi valdes locekļi - trīs valsts pārstāvji, trīs pašvaldības pārstāvji un divi komersantus pārstāvošo biedrību pārstāvji.
Pārstāvjus ostas pārvaldes valdē atlasītu atklātā konkursā, ievērojot labas pārvaldības principus, kuru pēc tam amatā uz pieciem gadiem apstiprinātu Ministru kabinets. Ostas pārvaldes valdē būtu valsts pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas. Gan katra ministrija, gan pašvaldības ostas pārvaldes valdes locekļu nomināciju īstenotu individuāli. Atlases nosacījumi paredzēs, ka ostas pārvaldes valdes locekļa nominēšanas process atbildīs korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinās atklātu, godīgu un profesionālu ostas pārvaldes valdes locekļu atlasi un veicinās profesionālas un kompetentas ostas pārvaldes institūcijas izveidi.
Līdzīgi kā valsts pārstāvjus, arī pašvaldība savus pārstāvjus un ostas komersantus pārstāvošās biedrības savus pārstāvjus atlasītu atklātā konkursā. Gan pašvaldību, gan ostas komersantus pārstāvošo biedrību pārstāvjus iecelšanai ostas pārvaldes valdē nominētu ar pašvaldības domes lēmumu. Vienlaikus ar šo regulējumu jāparedz, ka ostas pārvaldes valdē ieceltais komersantu biedrību pārstāvis nedrīkst ieņemt valdes vai padomes locekļa amatu tādā komercsabiedrībā, kas īsteno komercdarbību attiecīgajā ostā, lai novērstu interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā.
Ostas pārvaldes valdes funkcijas jau noteiktas Ostu likuma 7.pantā, bet tās būtu pārskatāmas un papildināmas, kā arī detalizējamas Ostu pārvalžu nolikumos, līdzīgi kā tas ir šobrīd jau noteikts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un Liepājas speciālās ekonomikās zonas pārvalde nolikumā.
Ņemot vērā minēto, Līdz ar to Ostu likumā būtu jāietver šādi grozījumi:

“Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:
            “7.¹ pants Ostas pārvaldes valde un administrācija
(1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.
(2) Ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauta administrācija, kuru vada ostas pārvaldnieks.
(3) Ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: trīs attiecīgās pašvaldības, divi komersantu biedrību pārstāvji un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas. Ostas valdes locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.
(4) Ostas valdes locekļus atlasa atklātā konkursā un ieceļ amatā uz pieciem gadiem. Pašvaldību pārstāvjus un ostā darbojošos komersantu biedrību pārstāvjus iecelšanai ostas valdē nominē attiecīgās pašvaldības dome.
(5) Ostas valdi vada valdes priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē valdes locekļi.”.

Papildināt likumu ar 8.² pantu šādā redakcijā:
“8.² pants Ierobežojumi ostas valdē ieceltajiem komersantu biedrību pārstāvjiem
Papildus likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem ostas valdē ieceltais komersantu biedrības pārstāvis nedrīkst ieņemt valdes vai padomes locekļa amatu tādā komercsabiedrībā, kas īsteno komercdarbību attiecīgajā ostā.”.

Pārvaldnieks un tā atbildības jomas
Ostas pārvaldes valde atklāta konkursa kārtībā iecels ostas pārvaldnieku, kurš nodrošinās ostas pārvaldes operatīvo darbu. Ostas pārvaldniekam atbildība un funkcijas tiks reglamentētas ostas pārvaldes nolikumā, ko izdod Ministru kabinets noteikumu formā.
Tādējādi Ostu likumā nepieciešams papildināt 71.pantu ar sesto daļu:
“(6) Ostas pārvaldnieku atklātā konkursā atlasa un amatā ieceļ Ostas pārvaldes valde”.[1]

Stratēģiskā vadība, pakalpojumu sniegšana ostā un ostas pārvalžu resursu optimizācija
Saskaņā ar Ostu likumu Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (turpmāk – Ostu padome).  Ostu padome apstiprina Latvijas ostu attīstības programmu, kurā ietvertie attīstības mērķi, darbības virzieni un nosacījumi kalpo par pamatu katras ostas attīstības un plānošanas dokumentu izstrādē.
Satiksmes ministrija uzsākusi visaptverošu transporta nozares pārvaldības reformu, kuras ietvaros paredzēts apvienot vairākas kapitālsabiedrības, kas pārvalda dažādus transporta infrastruktūras elementus. Svarīgi nodrošināt vienotu stratēģisku pārvaldību visās transporta nozarēs, īpaši autoceļu, dzelzceļu, sabiedriskā transporta un arī ostu jomā. Tādēļ autoceļu un dzelzceļu infrastruktūru pārraugošos uzņēmumus un sabiedriskā transporta plānošanas uzņēmumus paredzēts apvienot vienā kapitālsabiedrībā. Šai kapitālsabiedrībai tiktu deleģēta visaptveroša nozares plānošanas funkcija, gan izvērtēt prioritātes, gan plānot finansējumu. Neskatoties uz to, ka katra osta saglabā savu neatkarīgu statusu un nodarbojas ar savu attīstību Ministru kabineta noteiktās ostas teritorijas robežās, svarīgi, ka tās stratēģiskā plānošana ir saskaņota arī ar ceļu un dzelzceļa infrastruktūras plāniem. Tādēļ šai kapitālsabiedrībai tiktu paredzēta funkcija piedalīties ostu investīciju plānu un attīstības programmu izstrādē pirms to iesniegšanas Ostu padomē.
Ostu pārvaldes ir atbildīgas par dažādu infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību, kas ir būtiski ostas darbības nodrošināšanai un efektivitātei. Tas ietver gan publisko infrastruktūru, gan specifiskus projektus, kas tiešā veidā saistīti ar ostas operatīvajām funkcijām. Ostu pārvaldēm būs jāuztur ceļu tīkls, kas savieno ostas teritoriju ar valsts un pašvaldības ceļiem, nodrošinot piekļuvi ostai kravas automašīnām, vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem, ja tas nepiekrīt valsts, pašvaldību, fizisko un privāto tiesību juridisko personu kompetencei. Tāpat atsevišķos gadījumos būs jāuztur sliežu ceļi un citi objekti, kas savieno ostu ar valsts dzelzceļa tīklu, nodrošinot kravu transportu pa dzelzceļu. Publiskajā infrastruktūrā saskaņā r vienošanos ar pašvaldībām iekļaujas arī ūdensapgāde un kanalizācijas sistēma, kā arī elektroapgāde un apgaismojuma sistēma. Vēl joprojām kā galvenais uzdevums ostām ir uzturēt ostu hidrotehniskās būves un akvatoriju. Arī turpmāk ostas pārvalde var pieņemt lēmumu sniegt pakalpojumus ostās, pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru ostas pārvalde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.
Lai taupītu ostu pārvalžu resursus un efektivizētu resursu izmantošanu, būtu svarīgi izvērtēt un konsolidēt horizontālās aktivitātes, funkcijas un pakalpojumus, kas ir būtiski visām vai vairākām ostām neatkarīgi no konkrētiem termināļiem vai uzņēmumiem, kas darbojas ostā. Šīs aktivitātes var ietvert, piemēram: loču kuteru, velkoņu, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu, navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu, hidrogrāfijas pakalpojumus, avārijas seku likvidācijas pasākumus, padziļināšanas darbus vai padziļināšanas iekārtu iegādi un citus ostām nepieciešamus pakalpojumus. Apvienojot resursus un centralizējot šādas aktivitātes, tiktu optimizēti finanšu resursi, cilvēkresursi un tehnika, kas ļauj samazināt dublēšanos un uzlabot operāciju efektivitāti. Ostu pārvaldes var izvērtēt vajadzības un iespējas un optimizācijas nolūkos vienoties par sadarbību starp vairākām ostu pārvaldēm tehnisko līdzekļu un cilvēkresursu efektīvākai izmantošanai. Var arī veidot kopuzņēmumus, ja tādējādi mazina ostas uzturēšanas izmaksas.
Tādējādi Ostu likuma 7.pantā jāizdara šādi grozījumi:
“7.pantā:
papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
“(5) Ostu pārvaldes valsts pārvaldes funkciju izpildē sadarbojas ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un citu resursu efektīvai izmantošanai, kas ietver loču kuteru, velkoņu, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu, navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu, hidrogrāfijas pakalpojumus, avārijas seku likvidācijas pasākumus un citus ostām nepieciešamos pakalpojumus. Ostu pārvaldes var sadarboties šādos jautājumos:
1) tehnisko līdzekļu iegāde ostas vajadzībām;
2) ieguldījumi ostas izbūvē un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvē.
(6) Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome saskaņo ieguldījumus ostas izbūvē un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvē, ja šādām darbībām tiek saņemti valsts budžeta līdzekļi vai Eiropas savienības struktūrfondu vai citu starptautisku finanšu instrumentu finansējums. Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome arī izskata ostu pārvalžu strīdus, šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.”.”


[1] Sk. šajā atzinumā piedāvāto 7¹.pantu
 

-

Ekonomikas ministrija šobrīd neatbalsta 2.nodaļā piedāvāto risinājumu – nodalīt ostas teritorijas pārvaldīšanu no speciālās ekonomiskās zonas. Ņemot vērā, ka šī informatīvā ziņojuma 1.nodaļā ir piedāvāts saglabāt ostu pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, kuras veido valsts un pašvaldības kopīgi, Ekonomikas ministrijas ieskatā ostas teritoriju un industriālo teritoriju attīstība ir nesaraujami saistītas, kuru pārvaldība būtu īstenojama kopīgi, tādēļ lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar finanšu un ekonomisko izvērtējumu attiecībā uz informatīvā ziņojuma 2.nodaļā piedāvāto risinājumu nodalīt ostas teritorijas pārvaldīšanu no speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas. Lūdzam aprakstīt precīzāk kā veidosies sinerģija starp ostu un speciālo ekonomisko zonu to nodalīšanas gadījumā un kāds būs valsts kopīgais labums no šāda modeļa ieviešanas.

-

Ekonomikas ministrija ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Ostas pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām un sniedz šādu atzinumu.

Ar 2022.gada 10.februārī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Ostu likumā tika noregulēta Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldīšanas reforma saskaņā ar kuru šo ostu pārvaldības no publiskas atvasinātas personas tika plānots mainīt uz kapitālsabiedrības formu, proti, ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Šī kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Minētajām kapitālsabiedrībām ir nodota attiecīgi Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošana. Tādējādi no minētā regulējuma izriet tas, ka Rīgas ostas un Ventspils ostas teritoriju pārvaldību īsteno privāto tiesību juridiskā persona.

Pirms minētās ostu pārvaldības reformas, ostas pārvalde tika balstīta tajā, ka ostas pārvalde ir publisku pakalpojumu sniedzēja institūcija, nevis komersants, kas pārvalda ostas infrastruktūru. Šāds pārvaldības modelis nodrošināja, ka komersanti šo infrastruktūru izmanto, galvenokārt to nomājot, sava biznesa attīstībai. Savukārt ostas pārvalde realizē valsts pārvaldes funkcijas, tostarp, uztur un investē publiskajā infrastruktūrā – piestātnēs, būvēs un citos objektos, sekmējot, nevis konkurējot ar komersantiem viņu komercdarbībā.

Eiropas ostās darbojas dažādas pārvaldes formas, ieskaitot akciju sabiedrības, tomēr lielākā daļa Baltijas un Ziemeļjūras ostu, kā arī praktiski visas pārējās Eiropas ostas tiek pārvaldītas kā valsts pārvaldes iestādes, tostarp arī atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (šāds pārvaldības modelis arī bija Roterdamas ostā, kas tika izmantots  kā  paraugsLatvijas Lielo ostu pārvaldībā).[1].

Līdz ar ostu pārvaldības modeļa maiņu praksē ir radušās vairākas problēmas:
1) Apzināti sarēžģījumi pieejai finansējumam, kas nepieciešams ostu darbībai un attīstībai, ja ostu pārvaldes tiek pārveidotas par kapitālsabiedrībām,
2) Apgrūtināta ostu teritorijas infrastruktūras attīstība un apsaimniekošana, ostu pārvaldošajām kapitālsabiedrībām nespējot vienoties ar pašvaldībām;
3) Izjaukta pastāvējusī valsts, pašvaldības un uzņēmēju sinerģija kopīgi attīstot ostas teritoriju.

Lai arī ar 2023.gada 9.novembra Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr 2022-17-01 Satversmes tiesa atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu par atbilstošu Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam, uzsverot, ka lielo Latvijas ostu attīstības mērķi ir pakārtoti valsts kopējam labumam un likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties ostu pārvaldības modeli, veicot kārtējo ostu pārvaldības modeļa reformu, būtu nepieciešams novērst tās kļūdas, kas tika pieļautas veicot iepriekšējo reformu.
Ekonomikas ministrija norāda, ka ostas ir Latvijas tautsaimniecībai svarīgi ekonomikas centri, kas nodrošina Latvijas dalību starptautiskās piegādes ķēdēs, augstas pievienotās vērtības darba vietu radīšanu, Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, kā arī ir svarīgs valsts drošības elements. Ostas ir multimodāli loģistikas  ražošanas un inovāciju centri. Ekonomikas ministrijas ieskatā ar informatīvajā ziņojumā piedāvāto ostu reformas modeli būtu jāvērtē vai un kādā mērā tiks sasniegts valsts kopējais labums uz ko norāda Satversmes tiesa.

Līdzšinējā Eiropas valstu prakse, kur ostas pārvalda publiskas personas (pašvaldība, valsts un pašvaldība vai valsts, pašvaldība un uzņēmēji kopā), ir atzīta par vienu no veiksmīgākajiem risinājumiem ostu pārvaldībā, sniedzot izaugsmi ne tikai konkrētajai ostai, bet arī attiecīgajam reģionam un valstij kopumā.

Vienota un efektīva ostu pārvaldība ir īpaši svarīga šobrīd, kad Latvijas ostas piedzīvo ievērojamu kravu kritumu, ko radījušas Eiropas Savienības izvirzītās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai uzsākot neprovocēto karadarbību Ukrainā. Kā norādīts ziņojumā "Rīcības plāns tranzīta un loģistikas pakalpojumu tirgus pārorientēšanai” iestājoties sankcijām Latvijas lielo ostu pārvaldēm būs finanšu nepietiekamība no 23,7 milj. EUR līdz pat 29,7 milj. EUR apmērā. Lai nodrošinātu Latvijas ostu finanšu stabilitāti un tranzīta un loģistikas pakalpojumu tirgus pārorientēšanu no Krievijas un Baltkrievijas, nepieciešams optimizēt ostu pārvalžu izmaksas, veikt infrastruktūras uzturēšanu, kā arī veicināt pārorientāciju uz ražošanas, rūpniecības un jaunu augstas pievienotas vērtības kravu virzienu attīstību, paralēli attīstot jaunus finanšu instrumentus un pat investīciju fondu. Šādu pārmaiņu veiksmīgai realizācijai pašvaldību un ostu uzņēmumu iesaiste ir kritisks veiksmes faktors.

Ņemot vērā minēto, izsakām šādus iebildumus:
1. Tā kā informatīvais ziņojums ir par ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar izvērtējumu, kādas bija līdz šim reformas īstenošanā pieļautās kļūdas, lai novērstu to iespējamu atkārtošanos, piedāvājot finanšu un ekonomisko izvērtējumu,tostarp, ieguvumi, zaudējumi ostu pārvaldēm, valstij un pašvaldībām, utt. 

[1] Roterdamas osta - The Port of Rotterdam Authority is a public corporation (N.V.) with two shareholders: the municipality of Rotterdam (70%) and the Dutch State (30%). The Port Authority aims to attract companies which can strengthen the port and industrial area. The main focus here is on container handling, the (bio) chemical industry and energy production. In order to achieve the mission, the Port of Rotterdam Authority concentrates on four core activities: client management, traffic management, area and environment management and stakeholder management. As Area Manager, the Port Authority is owner of all land in the Port, which is used as efficiently as possible, with an adequate public and sustainable infrastructure. Our mission: the Port of Rotterdam Authority creates economic and social value by working with customers and stakeholders to achieve sustainable growth in the world-class port. - https://www.hafen-hamburg.de/en/port-of-hamburg-marketing/about-us/

-

Ekonomikas ministrijas ieskatā ziņojumā ietvertā informācija nav pamatota ar vispusīgi veiktajiem izvērtējumiem, tā rezultātā konstatētām problēmām un šķēršļiem, kā arī nav sniegta salīdzinoša informācija par to, kas tieši uzlabosies, kādi konkrēti būs ieguvumi un kādi konkrēti mērķi tiks sasniegti Satiksmes ministrijas priekšlikumu ieviešanas rezultātā. Ņemot vērā minēto, informatīvais ziņojums pašreizējā redakcijā nav atbalstāms. Lūdzam pilnveidot informatīvo ziņojumu, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas izteiktos iebildumus.

-