Projekta ID
26-TA-1497Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
20.07.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Iebildums
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz personas datu apstrādi, piemēram, dokumentu, kas apliecina, ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasmi, lūdzam veikt projekta ietekmes izvērtējumu uz datu aizsardzību un aizpildīt noteikumu projekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par noteikumu projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt noteikumu projekts, kādos konkrētos nolūkos. Ietekmes novērtējuma veikšanā un noteikumu projekta anotācijas aizpildīšanā aicinām izmantot Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijas sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (54.-55.lpp.).
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
6.5 Lai reģistrētos studijām augstākās izglītības programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, ārzemnieka vidējā izglītībā saņemtais sekmīgais vērtējums attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajos priekšmetos nav zemāks par 60 procentiem.
Iebildums
Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā skaidrot, kas un kā noteiks, kuri vidējās izglītības programmas priekšmeti uzskatāmi par attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošiem priekšmetiem, nepieciešamības gadījumā attiecīgu regulējumu nosakot arī noteikumu projektā.
Vēršam uzmanību, ka piedāvātais regulējums nenorāda uz tiesību subjektu, kas noteic, kuri vidējās izglītības programmas priekšmeti uzskatāmi par attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajiem priekšmetiem. Tāpat nav konstatējams, pēc kādiem kritērijiem tas tiks izvērtēts. Ja plānots, ka to, kuri vidējās izglītības programmas priekšmeti uzskatāmi par attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošiem priekšmetiem, noteic katra valsts augstskola un koledža individuāli, lūdzam noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā skaidrot, kā tiks nodrošināts, ka minētie kritēriji valsts augstskolu un koledžu starpā ir līdzvērtīgi.
Vēršam uzmanību, ka piedāvātais regulējums nenorāda uz tiesību subjektu, kas noteic, kuri vidējās izglītības programmas priekšmeti uzskatāmi par attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajiem priekšmetiem. Tāpat nav konstatējams, pēc kādiem kritērijiem tas tiks izvērtēts. Ja plānots, ka to, kuri vidējās izglītības programmas priekšmeti uzskatāmi par attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošiem priekšmetiem, noteic katra valsts augstskola un koledža individuāli, lūdzam noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā skaidrot, kā tiks nodrošināts, ka minētie kritēriji valsts augstskolu un koledžu starpā ir līdzvērtīgi.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
6.5 Lai reģistrētos studijām augstākās izglītības programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, ārzemnieka vidējā izglītībā saņemtais sekmīgais vērtējums attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajos priekšmetos nav zemāks par 60 procentiem.
Iebildums
Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā skaidrot izvēlēto minimālo sekmīgā vērtējuma slieksni – 60 procenti.
Norādām, ka no noteikumu projekta un noteikumu projekta anotācijas nav konstatējams pamatojums tam, kāpēc, lai reģistrētos studijām augstākās izglītības programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, ārzemnieka vidējā izglītībā saņemtais sekmīgais vērtējums attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajos priekšmetos nedrīkst būt zemāks tieši par 60, nevis, piemēram, 50 vai 70 procentiem.
Norādām, ka no noteikumu projekta un noteikumu projekta anotācijas nav konstatējams pamatojums tam, kāpēc, lai reģistrētos studijām augstākās izglītības programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, ārzemnieka vidējā izglītībā saņemtais sekmīgais vērtējums attiecīgās augstākās izglītības programmas profilam atbilstošajos priekšmetos nedrīkst būt zemāks tieši par 60, nevis, piemēram, 50 vai 70 procentiem.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
7.1 Ārzemnieks iesniegumam pievieno šo noteikumu pielikumā norādītās starptautiskās testēšanas institūcijas pēdējo trīs gadu laikā izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasmi šo noteikumu pielikumā minētajā minimālajā apjomā, ja studiju programmas īstenošanas valoda ir angļu valoda. Studijām svešvalodā, kas nav angļu valoda, ārzemnieks iesniegumam pievieno starptautiskās testēšanas institūcijas pēdējo trīs gadu laikā izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka ārzemnieka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasme ir vismaz B2 līmenī.
Iebildums
Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā pamatot nepieciešamību noteikt konkrētas starptautiskās testēšanas institūcijas, nevis, piemēram, kritērijus, kuriem jāatbilst noteikumu projekta 2. punktā piedāvātajā Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to" (turpmāk – Noteikumi Nr. 846) 7.1 punktā minētajam dokumentam.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
7.3 Ja ārzemnieks ieguvis vidējo izglītību ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas, tas iesniegumam pievieno standartizētu akadēmisko spēju novērtēšanas testu (Scholastic Assessment Test) rezultātu, kura minimālais punktu skaits nav zemāks par 1200.
Iebildums
Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā skaidrot nepieciešamību noteikt, ka visiem ārzemniekiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices konfederācijas, iesniegumam jāpievieno tieši standartizētā akadēmisko spēju novērtēšanas testa (turpmāk – SAT) rezultātu. Papildus aicinām vērtēt nepieciešamību noteikt iesniedzamo SAT rezultātu derīguma termiņu, attiecīgi to pamatojot noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā.
Vēršam uzmanību, ka SAT ir tikai viens no starptautiski atzītiem akadēmiskās sagatavotības novērtēšanas instrumentiem. Nosakot konkrētu ārzemnieka akadēmisko spēju apliecinošu testu, var rasties situācija, kurā tiem vidējās izglītības programmu absolventiem, kuri programmas noslēgumā kārto citu, SAT pielīdzināmu testu (piemēram, A-level testu Apvienotajā Karalistē), lai iestātos valsts augstskolā vai koledžā, jākārto vēl viens tests. Šāda pieeja var radīt nevienlīdzīgus apstākļus uzņemšanas procesā.
Papildus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2. punktā piedāvātajā Noteikumu Nr. 846 7.1 punktā minētajam valodas prasmi apliecinošam dokumentam noteikts trīs gadu derīguma termiņš, savukārt attiecībā uz SAT rezultātiem šāds termiņš nav paredzēts. Norādām, ka SAT rezultāti atspoguļo personas akadēmiskās spējas konkrētā brīdī. Laikam ritot, personas zināšanas, prasmes un akadēmiskā sagatavotība var būtiski mainīties, tādēļ Tieslietu ministrijas ieskatā, uzņemot ārzemnieku studijām valsts augstskolā vai koledžā, atsaukšanās uz pirms, piemēram, pieciem, desmit vai vairāk gadiem iegūtiem SAT rezultātiem, ir formāla un nesniedz noteikumu projekta mērķi – pārliecināties par pretendenta akadēmisko sagatavotību studiju uzsākšanas brīdī.
Vēršam uzmanību, ka SAT ir tikai viens no starptautiski atzītiem akadēmiskās sagatavotības novērtēšanas instrumentiem. Nosakot konkrētu ārzemnieka akadēmisko spēju apliecinošu testu, var rasties situācija, kurā tiem vidējās izglītības programmu absolventiem, kuri programmas noslēgumā kārto citu, SAT pielīdzināmu testu (piemēram, A-level testu Apvienotajā Karalistē), lai iestātos valsts augstskolā vai koledžā, jākārto vēl viens tests. Šāda pieeja var radīt nevienlīdzīgus apstākļus uzņemšanas procesā.
Papildus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2. punktā piedāvātajā Noteikumu Nr. 846 7.1 punktā minētajam valodas prasmi apliecinošam dokumentam noteikts trīs gadu derīguma termiņš, savukārt attiecībā uz SAT rezultātiem šāds termiņš nav paredzēts. Norādām, ka SAT rezultāti atspoguļo personas akadēmiskās spējas konkrētā brīdī. Laikam ritot, personas zināšanas, prasmes un akadēmiskā sagatavotība var būtiski mainīties, tādēļ Tieslietu ministrijas ieskatā, uzņemot ārzemnieku studijām valsts augstskolā vai koledžā, atsaukšanās uz pirms, piemēram, pieciem, desmit vai vairāk gadiem iegūtiem SAT rezultātiem, ir formāla un nesniedz noteikumu projekta mērķi – pārliecināties par pretendenta akadēmisko sagatavotību studiju uzsākšanas brīdī.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu konsolidētā versija
13.1 Lai pārliecinātos par ārzemnieka motivāciju studēt izvēlētajā studiju programmā, augstskolas un koledžas papildus šo noteikumu 13. punktā minētajām prasībām intervē ārzemnieku un interviju saglabā videoierakstā, kuru uzglabā studējošā personas lietā. Augstskolas un koledžas izstrādā kārtību, kādā, saņemot viņa piekrišanu, intervē ārzemnieku, kurš nav minēts likuma 45. panta otrajā daļā, kā arī kārtību, kādā uzglabā un dara pieejamu kompetentajām iestādēm interviju ar ārzemnieku.
Iebildums
Lūdzam izvērtēt personas datu apstrādes - intervijas videoieraksta veikšana, samērīgumu, kā arī tiesisko pamatu tās veikšanai.
Paskaidrojam, ka atbilstoši Datu regulas [1] 4.panta 11. punktam datu subjekta piekrišanai ir jābūt brīvi sniegtai. Datu regulas 7.panta 4.punkts noteic, ka, novērtējot to, vai piekrišana ir dota brīvi, maksimāli ņem vērā to, vai cita starpā līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, ir atkarīga no piekrišanas personas datu apstrādei. No noteikumu projekta izriet, ka intervijas videoieraksts tiek veikts, lai pārliecinātos par ārzemnieka motivāciju studēt izvēlētajā studiju programmā. No minētā saprotams, ka ārzemniekam nepastāv brīva izvēle savu datu apstrādei. Proti, ja persona vēlas studēt izvēlētajā studiju programmā, tai ir jāsniedz piekrišana intervijas videoieraksta veikšanai. Tādēļ šādā gadījumā nevar uzskatīt, ka piekrišana ir sniegta brīvi.
Ievērojot minēto, lūdzam datu apstrādi pamatot ar citu tiesisko pamatu, piemēram, Datu regulas 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu, ja apstrāde ir vajadzīga, lai uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Attiecībā uz intervijas videoieraksta veikšanas un pēc tam glabāšanu studējošā personas lietā samērīgumu, lūdzam skatīt Tieslietu ministrijas sniegto atzinumu par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumos Nr. 203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība"” (26-TA-1605).
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula).
Paskaidrojam, ka atbilstoši Datu regulas [1] 4.panta 11. punktam datu subjekta piekrišanai ir jābūt brīvi sniegtai. Datu regulas 7.panta 4.punkts noteic, ka, novērtējot to, vai piekrišana ir dota brīvi, maksimāli ņem vērā to, vai cita starpā līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, ir atkarīga no piekrišanas personas datu apstrādei. No noteikumu projekta izriet, ka intervijas videoieraksts tiek veikts, lai pārliecinātos par ārzemnieka motivāciju studēt izvēlētajā studiju programmā. No minētā saprotams, ka ārzemniekam nepastāv brīva izvēle savu datu apstrādei. Proti, ja persona vēlas studēt izvēlētajā studiju programmā, tai ir jāsniedz piekrišana intervijas videoieraksta veikšanai. Tādēļ šādā gadījumā nevar uzskatīt, ka piekrišana ir sniegta brīvi.
Ievērojot minēto, lūdzam datu apstrādi pamatot ar citu tiesisko pamatu, piemēram, Datu regulas 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu, ja apstrāde ir vajadzīga, lai uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Attiecībā uz intervijas videoieraksta veikšanas un pēc tam glabāšanu studējošā personas lietā samērīgumu, lūdzam skatīt Tieslietu ministrijas sniegto atzinumu par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumos Nr. 203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība"” (26-TA-1605).
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula).
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Priekšlikums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.2. sadaļā norādīto noteikumu projekta spēkā stāšanās termiņu un tā pamatojumu atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Priekšlikums
Ievērojot, ka noteikumu projekta 5. punktā piedāvātais Noteikumu Nr. 846 13.1 punkts paredz tajā minētās intervijas videoierakstu glabāt studējošā personas lietā, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas 4. sadaļu ar norādi uz nepieciešamību grozīt Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumus Nr. 203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība".
Piedāvātā redakcija
-
9.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Priekšlikums
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.6.1 apakšpunktam lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.
Piedāvātā redakcija
-
