Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā un uztur iebildumu par nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgu diskusiju ar sociālajiem un sadarbības partneriem pirms lēmuma pieņemšanas, lai sabiedrība var pilnvērtīgi iepazīties ar KVC plānoto ietvaru (framework) centra darbībai un tā praktisko darbību un pievienoto vērtību krīžu pārvarēšanā vai to prevencijā.

-

LDDK lūdz anotācijā precīzāk skaidrot krīzes definīcijas tvērumu. Piemēram, LDDK ieskatā sabiedrībai būtu svarīgi izprast, kāda ir plānota KVC loma konstitucionālo vai finanšu krīžu risināšanā, ņemot vērā, ka šādos gadījumos tiesiskumam un demokrātijas principiem ir būtiska nozīme.

Anotācijā ir norādīts, ka:
1) Definīcijas ir noteiktas atbilstoši starptautiski atzītai praksei un standartam ISO-22361 "Drošība un noturība. Krīzes vadība". Krīzes definīcijai ir jābūt pēc iespējas plašākai un nevar izslēgt pazīmes vai elementus, kas apraud valsti, jo, piemēram, valstī var būt arī, piemēram, konstitucionālā vai finanšu krīze, nevis tikai, katastrofas (piemēram, sabiedriskās kārtības, veselības vai vides krīze).
2) Ņemot vērā, ka tiek ieviesta krīzes vadības pārņemšana, kas būtu attiecināma ne tikai uz pašvaldībām, bet arī uz ministrijām un citām valsts institūcijām, ja objektīvu apstākļu (kompetences trūkums, ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ tās nevar nodrošināt krīzes vadību pašu spēkiem un būtiski ir apdraudēta valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība, tiek paredzēts, ka Ministru prezidents lems par minēto institūciju ierosinājumu pārņemt krīzes vadību.
3) Tā kā var būt krīzes situācijas, kad nevar nodrošināt kvorumu objektīvu, neparedzētu ārkārtas apstākļu dēļ un ir nepieciešams pieņemt neatliekamus lēmumus, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai, Ministru kabineta iekārtas likuma 30. pantā tiks paredzēts, ka šādos izņēmuma gadījumos Ministru kabineta krīzes vadības sēde varēs notikt un lēmumu tajā varēs pieņemt, piedaloties tikai Ministru prezidentam un vismaz trim citiem Ministru kabineta locekļiem.

-

LDDK uztur iebildumu par nepieciešamību papildināt skaidrojumu par jaunā Krīzes vadības centra koordināciju ar citām iestādēm, lai tas nepalielinātu birokrātisko slogu.

Anotācijā norādīts, tai skaitā, ka:
1) "KVC nepārtraukti uzraudzīs situāciju un uzlabos Latvijas spējas krīžu vadībā. KVC nepārņems jau esošo nozaru krīzes pārvaldības centru, padomju un komisiju funkcijas, bet pārnozaru krīzes gadījumā uzņemsies virsvadību pār vairāku institūciju darbības koordinēšanu."
2) "Ir nepieciešams nodrošināt, ka ministrijās un pašvaldībās tiek izveidota krīzes vadības struktūrvienība vai norīkoti krīzes vadības darbinieki, kuru galvenie pienākumi būtu saistīti ar attiecīgās nozares krīzes vadības jautājumiem – apdraudējumu apzināšana, pieejamo resursu apzināšana, seku likvidēšanas darbību plānošana, u.tml."
3) "sadarboties ar nozaru krīzes vadības sistēmām. Krīzes gadījumā, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā vai katastrofas un to draudu gadījumā KVC sadarbosies ar citu nozaru krīzes pārvaldības sistēmām (piemēram, Valsts enerģētiskās krīzes centru, Valsts operatīvo medicīnisko komisiju, Radiācijas drošības padomi, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru, Katastrofas medicīnas centru, Civilās aizsardzības centru u. c.) saskaņā ar līdzvērtīgiem sadarbības principiem, kas saistīti ar informācijas apmaiņu un situācijas monitoringu, lai laikus identificētu brīdi, kad nepieciešama KVC iesaiste vai stratēģiskā līmeņa atbalsts, kas ietekmē skartās nozares un citu nozaru jautājumus"

No anotācijas un likuma grozījumu projekta noprotams, ka pašvaldībām un ministrijām palielināsies veicamā darba apjoms, gan izveidojot krīzes vadības struktūrvienības, gan radot nepieciešamību atskaitīties KVC un iesaistīties citos procesos. LDDK ieskatā ir nepieciešams izvērtēt un anotācijā skaidrot visām iesaistītajām pusēm radītās papildus izmaksas un nepieciešamos cilvēkresursus, lai veiktu likumprojektā noteiktās funkcijas. No anotācijas izriet, ka finansējums jaunu funkciju īstenošanai papildus ir paredzēts tikai KVC, nevis pārējām iesaistītajām pusēm. Ir saprotams, ka nav iespējams precīzi aprēķināt tieši krīžu laikā nepieciešamos resursus, bet ir iespējams modelēt ikdienas darba veikšanai nepieciešamo.

Anotācijā nepieciešams skaidri shematiski attēlot funkciju sadalījumu, lēmumu pieņemšanas ķēdi un atbildības krīzes gadījumā starp dažādām iesaistītajām pusēm. Valsts kontrole to ir paveikusi attiecībā uz esošo situāciju savā ziņojumā "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība", bet ir nepieciešams to skaidri attēlot arī iecerēto sistēmu. LDDK ieskatā arī sabiedrība un sociālie partneri iegūtu no izvērstas diskusijas par plānoto ietvaru (framework) centra darbībai un tā praktisko darbību un pievienoto vērtību.
 

-

LDDK uztur iebildumu par nepieciešamību anotācijas 1.3. sadaļā detalizēti skaidrot nepieciešamību pēc 15 amata vietām, ņemot vērā, ka Ministru kabineta informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla un materiāltehnisko nodrošinājumu" ir ar ierobežotas pieejamības statusu un LDDK nav iespējas ar to iepazīties. Tāpat norādām, ka LDDK ieskatā arguments, ka KVC nepieciešamās amata vietas tiek pārdalītas no Iekšlietu ministrijas resora ilgstoši vakantajām amata vietām, nav pietiekami pamatots, jo valsts pārvaldes apjoms nebūtu mērāms amata vietās, bet faktiski nodarbinātajos darbiniekos. Tāpat aicinām skaidrot KVC plānoto budžeta pieaugumu, kas katru gadu sastāda vairāk kā esošajā situācijā noteikto 2.6% apjomu atalgojuma pieaugumam valsts pārvaldē.Tāpat LDDK ieskatā nav skaidrs, kā KVC funkcijas atšķirsies no Valsts kancelejas funkcijām, piemēram, attiecībā uz stratēģisko komunikāciju, īpaši laikā, kad netiks risinātas krīzes.

-

LDDK aicina precizēt anotāciju, ņemot vērā, ka, atbilstoši publiski pieejamajai informācijai, KVC pretendentu atlase jau ir notikusi vai notiek.

Anotācijā ir norādīts,ka: "Pretendentu atlasi Valsts kanceleja veiks atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajai kārtībai."

Avots: https://x.com/Brivibas36/status/1862059060486340848

-