Projekta ID
26-TA-337Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
26.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumos Nr. 630 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi"" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ietverams visaptverošs grozījumu satura un nepieciešamības skaidrojums, nevis tikai projektā iekļauto tiesību normu pārstāsts (atkārtojums).
Anotācijā kopumā nav ietverts projektā iekļauto tiesību normu skaidrojums vai to pamatojums. Piemēram, nav ietverts pamatojums Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi" (turpmāk – noteikumi) 48. un 53. punkta grozījumiem.
Tāpat ir apšaubāma projekta atbilstība Ministru kabineta pilnvarojumam. Atkārtoti norādām, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt jeb detalizēt Saeimas pieņemto likumu, turklāt šādas konkretizācijas virzienam jāizriet no likuma pilnvarojuma. Pilnvarojumam jābūt skaidram attiecībā uz tā mērķi, saturu un apjomu.
Anotācijā kopumā nav ietverts projektā iekļauto tiesību normu skaidrojums vai to pamatojums. Piemēram, nav ietverts pamatojums Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 630 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi" (turpmāk – noteikumi) 48. un 53. punkta grozījumiem.
Tāpat ir apšaubāma projekta atbilstība Ministru kabineta pilnvarojumam. Atkārtoti norādām, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt jeb detalizēt Saeimas pieņemto likumu, turklāt šādas konkretizācijas virzienam jāizriet no likuma pilnvarojuma. Pilnvarojumam jābūt skaidram attiecībā uz tā mērķi, saturu un apjomu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
Savukārt no projektā paredzētajā noteikumu 18. punktā minētā neizriet, ka lēmums tiek pieņemts viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā ir noteikta administratīvo aktu paziņošanas kārtība. Savukārt Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Līdz ar to projektā paredzētajā noteikumu 18. punktā ietvertais regulējums daļēji dublē Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā ietverto regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 18. punktu un papildināt anotāciju ar attiecīgu pamatojumu.
Iepriekš minētais attiecas arī uz projektā paredzēto 31., 41. un 53. punktu.
Savukārt no projektā paredzētajā noteikumu 18. punktā minētā neizriet, ka lēmums tiek pieņemts viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā ir noteikta administratīvo aktu paziņošanas kārtība. Savukārt Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Līdz ar to projektā paredzētajā noteikumu 18. punktā ietvertais regulējums daļēji dublē Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā ietverto regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto noteikumu 18. punktu un papildināt anotāciju ar attiecīgu pamatojumu.
Iepriekš minētais attiecas arī uz projektā paredzēto 31., 41. un 53. punktu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Vēršam uzmanību uz to, ka tiesību teorijā tiek izšķirtas divu veidu tiesības – materiālās un procesuālās tiesības. Līdz ar to arī termiņi tiek pakārtoti šim iedalījumam un tiek izšķirti divu veidu termiņi – materiāltiesiskie un procesuālie. Materiāltiesisks termiņš nosaka materiālās tiesības pastāvēšanas un īstenošanas iespējas ilgumu. Tāpēc gadījumā, ja šāda termiņa tecējuma laikā minētās tiesības netiek izlietotas, personas prasījums par šādu tiesību realizāciju ir noraidāms. Procesuāls termiņš nosaka kādas procesuālas darbības veikšanas termiņu, kuru neievērojot zūd tikai tiesības veikt šo procesuālo darbību, piemēram, iesniegt apstrīdēšanas iesniegumu iestādē vai pieteikumu (skat. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 449. lpp.).
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments praksē pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim, ka "laika ziņā norobežotas tiesības (t.i., preklusivam termiņam padotās tiesības) jau no paša sākuma nodibināšanās (izcelšanās) momenta tiek radītas tikai uz zināmu norobežotu laiku un viņas, pašas par sevi izbeidzas galīgi un pēc būtības ar šī laika notecējumu. [..] Ar preklusivo termiņu izbeidzas pašas tiesības [..]." (Dr. Loebers. Par preklusiviem termiņiem. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1924., 3. sēj., Nr. 1, 36. lpp.). Administratīvā procesa likums satur tiesisko regulējumu procesuālo termiņu nokavējamu gadījumā, paredzot, ka procesuālos termiņus noteiktajos gadījumos ir iespējams atjaunot (Administratīvā procesa likuma 4. nodaļa). Taču materiāli tiesiskie (prekluzīvie) termiņi, kas norobežo laikā kādu tiesību pastāvēšanu, nav atjaunojami (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 9. aprīļa lēmuma lietā Nr. SKA-426/2009 5.4. apakšpunkts).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā noteikumu 26. punkta ievaddaļā ietverto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī precizēt anotācijā ietverto informāciju, norādot, kāds ir attiecīgais termiņš.
Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu par projektā paredzētajā noteikumu 26. punkta ievaddaļā noteikto iesnieguma iesniegšanas termiņu (proti, ne agrāk kā 90 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms reģistrācijas termiņa beigām).
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments praksē pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim, ka "laika ziņā norobežotas tiesības (t.i., preklusivam termiņam padotās tiesības) jau no paša sākuma nodibināšanās (izcelšanās) momenta tiek radītas tikai uz zināmu norobežotu laiku un viņas, pašas par sevi izbeidzas galīgi un pēc būtības ar šī laika notecējumu. [..] Ar preklusivo termiņu izbeidzas pašas tiesības [..]." (Dr. Loebers. Par preklusiviem termiņiem. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1924., 3. sēj., Nr. 1, 36. lpp.). Administratīvā procesa likums satur tiesisko regulējumu procesuālo termiņu nokavējamu gadījumā, paredzot, ka procesuālos termiņus noteiktajos gadījumos ir iespējams atjaunot (Administratīvā procesa likuma 4. nodaļa). Taču materiāli tiesiskie (prekluzīvie) termiņi, kas norobežo laikā kādu tiesību pastāvēšanu, nav atjaunojami (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 9. aprīļa lēmuma lietā Nr. SKA-426/2009 5.4. apakšpunkts).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā noteikumu 26. punkta ievaddaļā ietverto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī precizēt anotācijā ietverto informāciju, norādot, kāds ir attiecīgais termiņš.
Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu par projektā paredzētajā noteikumu 26. punkta ievaddaļā noteikto iesnieguma iesniegšanas termiņu (proti, ne agrāk kā 90 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms reģistrācijas termiņa beigām).
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Projektā nav pieļaujams dublēt vai mainīt Administratīvās atbildības likumā ietverto regulējumu. Jānošķir lēmuma izpilde un patstāvīga lēmuma pieņemšana un tā tiesiskais pamats.
1. Administratīvās atbildības likuma 2. panta sestā daļa noteic, ka nozares likumā var noteikt papildsoda izpildes īpatnības šajā nozarē, starptautisko sadarbību nozares ietvaros, kā arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 272. un 273. pants noteic, ka sodītajai personai piemēroto tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu valsts informācijas sistēmā, kā arī izņemot dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja tas ir iespējams. Sodītajai personai piemēroto tiesību izmantošanas aizliegumu izpilda, neļaujot noteiktu laiku izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus, veikt noteikta veida darbību un izdarot par to attiecīgu ierakstu valsts informācijas sistēmā, kā arī izņem dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja tas ir iespējams.
Attiecīgi lūdzam svītrot no projekta regulējumu, kas vai nu dublē Administratīvās atbildības likumā ietverto regulējumu, vai to maina. Alternatīvi rosinām apsvērt iespēju veikt attiecīgus grozījumus Ārstniecības likumā vai citā nozares likumā.
2. Pastāv šaubas, ka projektā paredzētais grozāmo noteikumu 48. punkts maina (resp., neatbilst) Administratīvās atbildības likumā noteiktajam papildsodu saturam. Piemēram, tiesību atņemšana izpaužas kā piešķirto tiesību anulēšana, nosakot aizliegumu noteiktu laiku atkārtoti iegūt šīs tiesības. Ja personai nav šādas tiesības piešķirtas, tad tiesību atņemšana izpaužas kā aizliegums noteiktu laiku iegūt šīs tiesības. Pēc papildsoda termiņa beigām personai tiesības ir jāiegūst no jauna. Savukārt tiesību izmantošanas aizliegums izpaužas kā ierobežojums noteiktu laiku izmantot noteiktas tiesības un pēc papildsoda termiņa beigām šīs tiesības nav jāiegūst no jauna.
Projektā paredzētā reģistrācijas termiņa apturēšana vairāk atbilst tiesību izmantošanas aizliegumam, bet ne tiesību atņemšanai. Tāpat šādi ierobežojumi var attiekties arī uz tām personām, kuras līdz tam nav reģistrētas reģistrā, kā arī pēc to izslēgšanas no reģistra vai tamlīdzīgi. Piemēram, arī grozāmo noteikumu 19.5. vai 32.5. apakšpunkts tiešā tekstā attiecas tikai uz tiesas nolēmumu, kas nav administratīvā pārkāpuma procesā tipiskākais gadījums (ja šīs normas vispār ir paredzēts attiecināt uz papilsodiem administratīvā pārkāpuma procesā).
3. Jānošķir administratīvā pārkāpuma procesā pieņemta nolēmuma izpilde no patstāvīga lēmuma saistībā ar reģistrāciju. Pirmajā gadījumā tā ir izpildes darbība ar atšķirīgiem priekšnoteikumiem un lēmuma īstenošanu. Šādā gadījumā nav arī nepieciešams atsevišķs (papildu) tiesiskais pamats atteikumam reģistrēt personu, izslēgt no reģistra, pārreģistrēt to vai tamlīdzīgi.
4. Tiesības veikt procesuālo darbību var tikt ierobežotas arī administratīvā pārkāpuma procesa laikā. Lai novērstu turpmāku pārkāpumu izdarīšanu, personai var piemērot pagaidu ierobežojumu izmantot noteiktas tiesības vai veikt noteikta veida darbību. Tiesību izmantošanas apturēšana ir regulēta Administratīvās atbildības likuma 73. pantā.
5. No anotācijas skaidri neizriet, vai ārvalstīs atņemtas vai ierobežotas tiesības veikt profesionālo darbību ir vērtētas arī soda piemērošanas un tā izpildes kontekstā.
1. Administratīvās atbildības likuma 2. panta sestā daļa noteic, ka nozares likumā var noteikt papildsoda izpildes īpatnības šajā nozarē, starptautisko sadarbību nozares ietvaros, kā arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda izpildes. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 272. un 273. pants noteic, ka sodītajai personai piemēroto tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu valsts informācijas sistēmā, kā arī izņemot dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja tas ir iespējams. Sodītajai personai piemēroto tiesību izmantošanas aizliegumu izpilda, neļaujot noteiktu laiku izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus, veikt noteikta veida darbību un izdarot par to attiecīgu ierakstu valsts informācijas sistēmā, kā arī izņem dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja tas ir iespējams.
Attiecīgi lūdzam svītrot no projekta regulējumu, kas vai nu dublē Administratīvās atbildības likumā ietverto regulējumu, vai to maina. Alternatīvi rosinām apsvērt iespēju veikt attiecīgus grozījumus Ārstniecības likumā vai citā nozares likumā.
2. Pastāv šaubas, ka projektā paredzētais grozāmo noteikumu 48. punkts maina (resp., neatbilst) Administratīvās atbildības likumā noteiktajam papildsodu saturam. Piemēram, tiesību atņemšana izpaužas kā piešķirto tiesību anulēšana, nosakot aizliegumu noteiktu laiku atkārtoti iegūt šīs tiesības. Ja personai nav šādas tiesības piešķirtas, tad tiesību atņemšana izpaužas kā aizliegums noteiktu laiku iegūt šīs tiesības. Pēc papildsoda termiņa beigām personai tiesības ir jāiegūst no jauna. Savukārt tiesību izmantošanas aizliegums izpaužas kā ierobežojums noteiktu laiku izmantot noteiktas tiesības un pēc papildsoda termiņa beigām šīs tiesības nav jāiegūst no jauna.
Projektā paredzētā reģistrācijas termiņa apturēšana vairāk atbilst tiesību izmantošanas aizliegumam, bet ne tiesību atņemšanai. Tāpat šādi ierobežojumi var attiekties arī uz tām personām, kuras līdz tam nav reģistrētas reģistrā, kā arī pēc to izslēgšanas no reģistra vai tamlīdzīgi. Piemēram, arī grozāmo noteikumu 19.5. vai 32.5. apakšpunkts tiešā tekstā attiecas tikai uz tiesas nolēmumu, kas nav administratīvā pārkāpuma procesā tipiskākais gadījums (ja šīs normas vispār ir paredzēts attiecināt uz papilsodiem administratīvā pārkāpuma procesā).
3. Jānošķir administratīvā pārkāpuma procesā pieņemta nolēmuma izpilde no patstāvīga lēmuma saistībā ar reģistrāciju. Pirmajā gadījumā tā ir izpildes darbība ar atšķirīgiem priekšnoteikumiem un lēmuma īstenošanu. Šādā gadījumā nav arī nepieciešams atsevišķs (papildu) tiesiskais pamats atteikumam reģistrēt personu, izslēgt no reģistra, pārreģistrēt to vai tamlīdzīgi.
4. Tiesības veikt procesuālo darbību var tikt ierobežotas arī administratīvā pārkāpuma procesa laikā. Lai novērstu turpmāku pārkāpumu izdarīšanu, personai var piemērot pagaidu ierobežojumu izmantot noteiktas tiesības vai veikt noteikta veida darbību. Tiesību izmantošanas apturēšana ir regulēta Administratīvās atbildības likuma 73. pantā.
5. No anotācijas skaidri neizriet, vai ārvalstīs atņemtas vai ierobežotas tiesības veikt profesionālo darbību ir vērtētas arī soda piemērošanas un tā izpildes kontekstā.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Priekšlikums
Lūdzam pārskatīt gan projektu, gan grozāmos noteikumus un precizēt tos atbilstoši Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļā un 48. pantā ietvertajam pilnvarojumam, kā arī izvērtēt Ārstniecības likumā ietverto regulējumu.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļai un 48. pantam Ministru kabinets nosaka ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides un uzturēšanas kārtību, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības, prasības, kas noteic ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo atbilstību un prasības attiecībā uz tālākizglītību, kā arī apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību.
Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējos normatīvos aktus, tas ir, noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis, un pilnvarojumā ir norādīti tā galvenie satura virzieni. Prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nodrošina Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Proti, Ministru kabinets var tikai konkretizēt jeb detalizēt Saeimas pieņemto likumu, turklāt šādas konkretizācijas virzienam jāizriet no likuma pilnvarojuma.
Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert normas, kas nav uzskatāmas par līdzekļiem likuma normu īstenošanai. Tāpat, īstenojot pilnvarojumu, ir jāņem vērā attiecīgā likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008–2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.–186. lpp.). Pilnvarojumam jābūt skaidram attiecībā uz tā mērķi, saturu un apjomu. Regulējuma iekļaušana projektā, kas paplašina likumā ietverto regulējumu, nav pieļaujama.
Ņemot vērā minēto, aicinām pārskatīt gan grozāmos noteikumus, gan projektu un precizēt atbilstoši Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam. Tāpat izvērtējams Ārstniecības likumā ietvertais attiecīgo jautājumu pamatregulējums un pilnvarojumi Ministru kabinetam.
Apzinoties, ka šādiem pilnveidojumiem nepieciešams ilgāks laiks, un projekta mērķis nav tieši ar to saistīts, Tieslietu ministrija neizsaka šāda veida iebildumu par jau spēkā esošo noteikumu regulējumu. Tomēr saprātīgā laikposmā minētās nepilnības būtu novēršamas. It īpaši tas skar jautājumus, kas tieši vai netieši varētu būt saistīti ar sodoša rakstura regulējumu.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļai un 48. pantam Ministru kabinets nosaka ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides un uzturēšanas kārtību, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības, prasības, kas noteic ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo atbilstību un prasības attiecībā uz tālākizglītību, kā arī apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību.
Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējos normatīvos aktus, tas ir, noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis, un pilnvarojumā ir norādīti tā galvenie satura virzieni. Prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nodrošina Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Proti, Ministru kabinets var tikai konkretizēt jeb detalizēt Saeimas pieņemto likumu, turklāt šādas konkretizācijas virzienam jāizriet no likuma pilnvarojuma.
Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert normas, kas nav uzskatāmas par līdzekļiem likuma normu īstenošanai. Tāpat, īstenojot pilnvarojumu, ir jāņem vērā attiecīgā likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008–2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.–186. lpp.). Pilnvarojumam jābūt skaidram attiecībā uz tā mērķi, saturu un apjomu. Regulējuma iekļaušana projektā, kas paplašina likumā ietverto regulējumu, nav pieļaujama.
Ņemot vērā minēto, aicinām pārskatīt gan grozāmos noteikumus, gan projektu un precizēt atbilstoši Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam. Tāpat izvērtējams Ārstniecības likumā ietvertais attiecīgo jautājumu pamatregulējums un pilnvarojumi Ministru kabinetam.
Apzinoties, ka šādiem pilnveidojumiem nepieciešams ilgāks laiks, un projekta mērķis nav tieši ar to saistīts, Tieslietu ministrija neizsaka šāda veida iebildumu par jau spēkā esošo noteikumu regulējumu. Tomēr saprātīgā laikposmā minētās nepilnības būtu novēršamas. It īpaši tas skar jautājumus, kas tieši vai netieši varētu būt saistīti ar sodoša rakstura regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka projekts paredz izmaiņas attiecībā uz līdzšinējo personas datu apstrādi, lūdzam veikt projekta ietekmes izvērtējumu uz datu aizsardzību un aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā, kā arī kopumā sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi - kādu kategoriju datu subjektu un kāda veida datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos. Ietekmes novērtējuma veikšanā un anotācijas aizpildīšanā aicinām izmantot Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijas sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (54.-55.lpp.).
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 2. panta pirmajā daļā minētajam dokumenta atvasinājums ir noraksts, izraksts vai kopija. Savukārt Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 39. punkts noteic, ka dokumenta atvasinājums ir dokuments, kas pilnībā vai daļēji atveido dokumenta oriģinālu. Dokumenta atvasinājumu izstrādā noraksta, izraksta vai kopijas veidā, un šo noteikumu 47. punktā un turpmākajās tiesību normās ir noteiktas kopijas izstrādāšanas prasības.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā noteikumu 12. punktā minētā termina "kopija" lietošanu un nepieciešamības gadījumā precizēt to.
Iepriekš minētais attiecas arī uz projektā paredzēto noteikumu 26. punkta ievaddaļu, kā arī 35.2. un 35.3. apakšpunktu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projektā paredzētajā noteikumu 12. punktā minētā termina "kopija" lietošanu un nepieciešamības gadījumā precizēt to.
Iepriekš minētais attiecas arī uz projektā paredzēto noteikumu 26. punkta ievaddaļu, kā arī 35.2. un 35.3. apakšpunktu.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Vēršam uzmanību uz to, ka Paziņošanas likuma 1. panta pirmā daļa noteic, ka likuma mērķis ir nodrošināt iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīgu, kvalitatīvu un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstošu dokumentu un informācijas paziņošanu adresātam.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 18. punktā noteikto, ka attiecīgo lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā arī institūcijai, kas izsniegusi attiecīgo ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību. vai papildināt anotāciju ar attiecīgu pamatojumu
Iepriekš minētais attiecas arī uz projektā paredzēto 53. punktu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 18. punktā noteikto, ka attiecīgo lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā arī institūcijai, kas izsniegusi attiecīgo ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību. vai papildināt anotāciju ar attiecīgu pamatojumu
Iepriekš minētais attiecas arī uz projektā paredzēto 53. punktu.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Rosinām saskaņot projektu ar Datu valsts inspekciju.
Ievērojot, ka ar projektu var tikt skarti personas dati par tās sodāmību, tostarp par papildsodu piemērošanu, lūdzam saskaņot projektu ar Datu valsts inspekciju.
Ievērojot, ka ar projektu var tikt skarti personas dati par tās sodāmību, tostarp par papildsodu piemērošanu, lūdzam saskaņot projektu ar Datu valsts inspekciju.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Ievērojot projektā paredzētos noteikumu grozījumus, lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams attiecīgs pārejas regulējums un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu noslēguma jautājumus.
Piedāvātā redakcija
-
