Atzinums

Iekšlietu ministrija uztur iebildumu, kurā lūgts paredzēt iespēju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm noteikt UAS ģeogrāfisko zonu līdz 500 metriem horizontālā plaknē.

Uzskatām, ka Satiksmes ministrijas arguments par sabiedrības interešu būtisku un nesamērīgu ierobežošanu, salīdzinot ar esošo situāciju, nav pietiekošs.

Norādām, ka 500 metru ierobežojumi pie Iekšlietu ministrijas objektiem nav nepieciešami pie visiem objektiem, bet tikai pie svarīgākajiem. Lai aizsargātu kritiskās infrastruktūras objektus no fiziskiem un izlūkošanas bezpilota gaisa kuģu apdraudējumiem, praktiskā pieredze rāda, ka 50 metru zona nespēj pasargāt Iekšlietu ministrijas objektus. Iekšlietu ministrijai ir jākontrolē jebkādas bezpilota gaisa kuģu aktivitātes pie saviem objektiem. Ir fiksēti vairāki gadījumi, kad bezpilota gaisa kuģi lido 50 metrus no Iekšlietu ministrijas objektiem, bet ierobežojuma zonu nepārkāpj, bet ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju iespējas, tad no 50 metru attāluma var ļoti vienkārši ievākt informāciju. 500 metru ierobežojums iekļauj sevī arī buferzonu, kas ir būtiska fiziskai aizsardzībai pret nesankcionētiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem. Ģeopolitiskā situācija un tiesībsargājošo iestāžu ziņojumi liecina, ka kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzībai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, kas arī aizstāv sabiedrības intereses.
Ja tālvadības pilotiem lidojumi pie noteiktiem Iekšlietu ministrijas objektiem būs jāsaskaņo, tad tiesībsargājošās iestādes varēs kontrolēt bezpilota gaisa kuģu aktivitātes pie Iekšlietu ministrijas objektiem.

Ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju un kaimiņvalsts agresīvo politiku pret rietumvalstīm, 500 metru noteikšana ir sabiedrības interesēs un ir samērīga ar draudiem un sekām, kas var iestāties, proti:

 1. Stratēģiskās izlūkošanas informācijas vākšana: ārvalstu izlūkošanas institūcijas var izmantot bezpilota lidaparātus, lai veiktu stratēģisko izlūkdatu vākšanu, lai apkopotu informāciju par tiesībaizsardzības iespējām, taktiku un resursiem. Šos izlūkdatus varētu izmantot, lai novērtētu valsts tiesībaizsardzības iestādes stiprās un vājās puses, informējot ārvalstu izlūkdienestus;
 
 2. Operatīvā novērošana: ārvalstu izlūki var izmantot bezpilota lidaparātus operatīvai uzraudzībai, lai uzraudzītu konkrētas tiesībaizsardzības darbības, piemēram, izmeklēšanu, patruļas vai drošības operācijas. Iegūstot reāllaika kadrus vai datus no droniem, ārvalstu izlūki var izsekot tiesībaizsardzības personāla kustībām un darbībām, kas, iespējams, apdraud darbības drošību un efektivitāti;
 
 3. Tehnoloģiskā izlūkošana: bezpilota lidaparāti, kas aprīkoti ar progresīviem sensoriem vai attēlveidošanas tehnoloģijām, var veikt tehnoloģisko izlūkošanu, apkopojot informāciju par tiesībaizsardzības iestāžu izmantotajām novērošanas un sakaru sistēmām. Šīs zināšanas ļauj ārvalstu izlūkiem novērtēt šo sistēmu iespējas, identificēt ievainojamības un izstrādāt pretpasākumus, lai izvairītos no atklāšanas vai pārtveršanas;
 
 4. Mērķa identifikācija: ārvalstu izlūki var izmantot bezpilota lidaparātus, kas lido virs tiesībaizsardzības iestādēm, lai identificētu potenciālos interešu mērķus, tostarp valsts amatpersonas, kritisko infrastruktūru vai sensitīvus objektus. Vācot izlūkdatus par šiem mērķiem, ārvalstu izlūki var pielāgot savus spiegošanas vai sabotāžas centienus, lai izmantotu uztvertās vājās vietas vai ievainojamības;
 
 5. Kiberspiegošana: daži bezpilota lidaparāti var būt aprīkoti ar kiberielaušanās iespējām, kas ļauj ārvalstu izlūkiem veikt kiberspiegošanas darbības pret tiesībaizsardzības tīkliem vai datu bāzēm. Izmantojot kiberdrošības aizsardzības ievainojamības, ārvalstu izlūki var iegūt neatļautu piekļuvi sensitīvai informācijai, tostarp klasificētiem datiem, kriminālizmeklēšanām vai personas ierakstiem, radot ievērojamus riskus valsts drošībai un personas privātumam;
 
 6. Slepeno operāciju atbalsts: bezpilota lidaparāti var sniegt atbalstu slēptām operācijām, ko veic ārvalstu izlūkošanas institūcijas, tostarp izlūkošanu, mērķa iegūšanu vai slepenu darbību uzraudzību. Izvietojot dronus, lai iegūtu izlūkdatus par tiesībaizsardzības operācijām, ārvalstu izlūki var uzlabot savu situācijas izpratni un darbības efektivitāti, vienlaikus samazinot atklāšanas risku.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka, ja noteikumi vismaz paredzētu plašākas tiesības, piemēram, noteikt vairāk metru attālumu, ja tas ir lietderīgi un pamatoti, UAS ģeogrāfisko zonu pārvaldniekam vai ierosinātājam zonu izveides apmērs ir jāvērtē saprātīgi un pēc objektīvas nepieciešamības, proti, nav vienmēr jāliek maksimālais ierobežojums. Bet noteikumu projekta piedāvātā redakcija neparedz izvēles iespējas. Turklāt, nav saprotams, kāpēc atsevišķiem aizsargājamiem objektiem maksimālais attālums horizontālā plaknē ir noteikts 500m, bet citiem tikai 100m vai 50m.

-

Iekšlietu ministrija uztur iebildumu, kurā lūgts paredzēt iespēju Valsts drošības iestādēm noteikt UAS ģeogrāfisko zonu līdz 500 metriem horizontālā plaknē.
Skatīt paskaidrojumu iebildumā pie projekta 26.1. apakšpunkta.

-

Lūdzam svītrot 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktu, jo tie atkārtojas.

-

Lūdzu izvērtēt, vai šajā normā nebūtu pievienojami arī apsardzes darbinieki, jo ir tādi kritiskās infrastruktūras objekti, kurus apsargā arī privātā apsardze.

-

Nav korekti lietot pie saīsinājuma abreviatūru "UAS", ja ar minēto abreviatūru projekta 9.punktā ir skaidrots "bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS)".
CAA norāda, ka jēdziens “bezpilota gaisa kuģis” noteikumu projektā netiek saīsināts, līdz ar to, korektāk šajā punktā būtu nepieminēt abreviatūtu "UAS".

-

Lūdzam precizēt 14. un 15. punkta redakciju attiecībā uz valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" saīsinājuma lietojumu.

-

Lūdzam precizēt iekavās norādīto WGS84 atskaites sistēmu.

(EPSG:4326)

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekta 9.punktā ir lietots vārdkopas saīsinājums "bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS)", lai projektā ievērotu vienveidīgu terminoloģiju, lūdzu aizstāt vārdus "par bezpilota gaisa kuģa sistēmu" ar vārdiem "par UAS".

-

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekta 9.punktā ir lietots vārdkopas saīsinājums "bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS)", lai projektā ievērotu vienveidīgu terminoloģiju, lūdzu aizstāt vārdus "bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantu" ar vārdiem "UAS ekspluatantu".

-

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekta 9.punktā ir lietots vārdkopas saīsinājums "bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS)", lai projektā ievērotu vienveidīgu terminoloģiju, lūdzu aizstāt vārdus "bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantu" ar vārdiem "UAS ekspluatantu".

-

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekta 9.punktā ir lietots vārdkopas saīsinājums "bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS)", lai projektā ievērotu vienveidīgu terminoloģiju, lūdzu aizstāt vārdus "bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantu" ar vārdiem "UAS ekspluatantu".

-

Ņemot vērā to, ka noteikumu projekta 9.punktā ir lietots vārdkopas saīsinājums "bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS)", lai projektā ievērotu vienveidīgu terminoloģiju, lūdzu aizstāt vārdus "bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantu" ar vārdiem "UAS ekspluatantu".

-