Atzinums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 108) 100.2. apakšpunktu noteikumu projekta pirmajā punktā raksta (pārraksta) likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 1. punkts paredz, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā kultūras un mediju nozarei tiek sniegts atbalsts nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai saistībā ar radošo personu nodarbināšanu, kā arī kritērijus, kurus ņem vērā, sadalot atbalsta piešķiršanas instrumentus. Savukārt noteikumu projekta izdošanas tiesiskais pamats likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 58. pants cita starpā paredz, ka Finanšu ministrs rezervēto finansējumu pārdala Kultūras ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis kārtību, kādā kultūras un mediju nozarei tiek sniegts atbalsts nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai saistībā ar radošo personu nodarbināšanu, kā arī kritērijus, kurus ņem vērā, īstenojot atbalsta piešķiršanas instrumentus. Attiecīgi lūdzam atbilstoši salāgot noteikumu projekta 1. punktu ar minēto noteikumu projekta izdošanas tiesisko pamatu, nepieciešamības gadījumā precizējot arī citas noteikumu projekta normas.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 58. pantā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam nav izveidots kā viennozīmīgi juridiski korekts pilnvarojums Ministru kabinetam atbilstoši noteikumu Nr. 108 47. punktam. Attiecīgi lūdzam to ņemt vērā, tai skaitā gadījumā, ja tiks paredzēta grozījumu izdarīšana minētajā likumā.
 

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins “uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta 2. punktu, termina “uzņēmums” vietā izmantojot terminu “saimnieciskās darbības veicējs”, ņemot vērā, ka termins “saimnieciskās darbības veicējs” noteikumu projektā tiek lietots kā saīsinājums terminam “uzņēmums”. Kā arī atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam nodrošināt, ka saīsinājuma lietojums noteikumu projektā ir konsekvents, jo šobrīd noteikumu projektā (piemēram, 20. punktā) tiek lietots arī termins "uzņēmums".
 

-

Noteikumu projekta 5. punkts paredz, lai pieteiktos atbalstam, saimnieciskās darbības veicējs 2021. gadā līdz datumam, kas norādīts paziņojumā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, elektroniski iesniedz Kultūras ministrijā attiecīgu iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un apliecināts ar laika zīmogu, vai iesniedz bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta neizriet, ka oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir jāpublicē datums, lai pieteiktos atbalstam (tai skaitā atbildīgās institūcijas pienākumi saistībā ar publikācijas veikšanu). Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projekta 5. punktu, paredzot konkrētu pieteikšanās datumu, vai noteikumu projektā precizēt un tā anotācijā izvērsti skaidrot pieteikšanās kārtību, nodrošinot, ka tā ir skaidra, caurspīdīga un objektīva. Uzsveram, ka korektam pieteikšanās datumam ir būtiska nozīme noteikumu projekta piemērošanā, ņemot vērā, ka atbalstu saskaņā ar noteikumu projekta 9. punktu aprēķina pieejamā valsts budžeta finansējuma ietvaros, savukārt minētais finansējums saskaņā ar noteikumu projekta  3. punktu ir pieejams līdz 2021. gada 31. decembrim.
 

-

Noteikumu projekta 6.2. apakšpunkts paredz, ka iesniegumā ietver apliecinājumu, ka atbalsts tiks izlietots nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes mazināšanai saistībā ar radošo personu nodarbināšanu. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta un tā anotācijas nav skaidri saprotams, vai atbalstu saņemošajam saimnieciskās darbības veicējam ir kādi konkrēti ierobežojumi attiecībā uz atbalsta izlietošanas mērķi, un līdz ar to – arī noteikumu projekta 6.2. apakšpunktā ietvertā apliecinājuma saturs un sekas. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 6.2. apakšpunktu, piemēram, paredzot apliecinājumā norādīt to, kādam mērķim atbalsts tiks izlietots, savukārt cituviet noteikumu projektā - atsevišķu prasību attiecībā uz atbalsta izlietošanas mērķi (noteikumu projekta anotācijā izskaidrojot šīs prasības nepieciešamību un mērķi), tādējādi nodrošinot to, ka:
1) ir skaidrs, par kādām attiecināmām izmaksām atbalsts tiek piešķirts, kas nepieciešams noteikumu projekta 6.5. apakšpunkta un 16. punkta efektīvai piemērošanai;
2) atbalsta piešķiršana ir efektīva un atbalsts netiek piešķirts, pamatojoties uz atbalsta pretendenta nekorektu izpratni attiecībā uz pieļaujamo atbalsta izlietošanas mērķi, kā arī līdz ar to mazinot administratīvo slogu saistībā ar atbalsta atgūšanu un zaudējumus, ja valstij atbalstu neizdodas atgūt.
Alternatīvi lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par noteikumu projekta 6.2. apakšpunkta pamatotību, nepieciešamību un mērķi, tai skaitā minētajā apakšpunktā ietvertā apliecinājuma saturu un sekām, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 617) 9.1. apakšpunktu. Ja attiecīgu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 6.2. apakšpunktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 6.5. apakšpunktā (arī 6.3. apakšpunktā) un 16. punktā lietota atšķirīga terminoloģija attiecībā uz to, ar ko noteikumu projekta ietvaros sniegto atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot, proti, – ar citu “atbalstu” vai citu “valsts atbalstu”, tāpat atšķirīga terminoloģija lietota noteikumu projekta 16., 17.,23. punktā u.c. attiecībā uz to, vai piešķirts tiek atbalsts, valsts atbalsts vai de minimis atbalsts. Tāpat vēršam uzmanību, ka termins “atbalsts” noteikumu projektā lietots arī kā saīsinājums (noteikumu projekta 2. punkts), apgrūtinot šī termina nepārprotamu izpratni citos gadījumos (6.5. apakšpunktā u.c.). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un noteikumu projektā neatrunāt saīsinājumu “atbalsts”, kā arī noteikumu projektā nodrošināt konsekventu un vienveidīgu terminoloģijas lietojumu. Uzsveram, ka viena jēdziena izteikšanai jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.
 

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktu lūdzam svītrot noteikumu projekta 7. punkta otro teikumu kā Administratīvā procesa likuma 64. pantu dublējošu.

-

Lūdzam noteikumu projektā (sk. noteikumu projekta 7.,8., 9. 21., 23. punktā u.c.) nepārprotami skaidri norādīt, vai atbalstu aprēķina un lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem Kultūras ministrija vai tās izveidota komisija. Kā arī lūdzam noteikumu projektā skaidri norādīt, vai komisija tiek veidota visos gadījumos, ņemot vērā, ka noteikumu projekta 7. punkts paredz, ka komisiju izveido, pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja iesniegumā norādīto informāciju (ar minēto norādi, iespējams, domāts tas, ka, pamatojoties uz minēto informāciju, tiek pieņemts lēmums, pretējā gadījumā nav skaidrs, kāda konkrēti informācija iesniegumā varētu pamatot komisijas izveidi). Norādām, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.
 

-

Lūdzam izvērtēt un svītrot noteikumu projekta 12. punktu, jo attiecīgajai noteikumu projekta normai nav juridiska slodze, ņemot vērā, ka no noteikumu projekta pirmšķietami neizriet konkrētas tiesiskas sekas gadījumā, ja atbalsts netiek brīvprātīgi atmaksāts noteikumu projekta 12. punkta ietvaros, kā arī minētā norma ir neskaidra. Proti:
pirmkārt, nav skaidrs, par kādiem konkrēti apstākļiem noteikumu projekta 12. punktā ir runa;
otrkārt, ja Kultūras ministrijai konstatē noteiktus apstākļus, nav skaidrs, kā saimnieciskās darbības veicējs tiek informēts par savām tiesībām (pēc būtības pienākumu) atbalstu atmaksāt, turklāt Kultūras ministrijas kompetence attiecībā uz atbalsta atgūšana ietverta noteikumu projekta 13., 14. punktā u.c.

-

Noteikumu projekta 13. un 14. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt, nodrošinot skaidras tiesību normas, proti:
pirmkārt, nav skaidrs, par kādu uzraudzības periodu 13. punktā ir runa (tai skaitā, kādu laikposmu uzraudzības periods ir paredzēts un kādi uzraudzības perioda ietvaros ir atbalstu saņēmušā saimnieciskās darbības veicēja pienākumi), jo noteikumu projektā uzraudzības periods netiek skaidrots;
otrkārt, nav skaidrs, kādos gadījumos un kas konkrēti Kultūras ministrijai minēto punktu ietvaros ir jāpārbauda, proti:
1) par kādiem kritērijiem, kuriem jāatbilst saimnieciskās darbības veicējam, 13. punktā ir runa, t.i. – noteikumu projekta 4. punktā ietvertajiem kritērijiem vai arī nosacījumiem, kas izriet no noteikumu projekta 6. punkta un 16. punkta u.c. Turklāt vēršam uzmanību, ka 14. punktam ir no 13. punkta atšķirīgs tvērums, jo 14. punktā Kultūras ministrijai paredzētas tiesības pieprasīt saimnieciskās darbības veicējam pārskaitītā atbalsta vai tās daļas atmaksu vienīgi gadījumā, ja atbalsts nav izlietots atbilstoši šo noteikumu prasībām (neminot konkrētas prasības), attiecīgi secināms, ka konkrēto tiesību paredzēšana Kultūras ministrijai ir saistīta ar to, kā saimnieciskās darbības veicējs izlieto atbalstu, nevis noteiktiem kritērijiem, kam jāatbilst pašam saimnieciskās darbības veicējiem;
2) kas 13. punktā ir saprotams ar nelikumīgu valsts atbalstu, ņemot vērā, ka regulējums attiecībā uz nelikumīga komercdarbības atgūšanu ir ietverts noteikumu projekta 26. punktā, savukārt Komercdarbības kontroles likums paredz konkrētas tiesību subjektu tiesības un pienākumus nelikumīga komercdarbības atbalsta gadījumā, līdz ar ko minētā likuma normu dublēšana noteikumu projektā saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktu nav pieļaujama.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta 15. punktā un 26. punktā u.c. nodrošināt konsekventu terminoloģiju attiecībā uz tiesību subjektu, kas saņēmis atbalstu noteikumu projekta ietvaros, proti, - saimnieciskās darbības veicēju vai atbalsta saņēmēju.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.3. apakšpunktu lūdzam svītrot noteikumu projekta 17. punktu kā noteikumu projekta 23. punktu dublējošu.

-

Saskaņā ar  Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - regula Nr. 1407/2013) 6. panta 1. punktu, atsaucoties uz minēto regulu noteikumu projektā, lūdzam atsaucē norādīt arī šīs regulas publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

-

Lūdzam noteikumu projekta 20. punktā nedublēt un neinterpretēt regulas Nr. 1407/2013 prasības un:
pirmkārt, atsaukties nevis uz izslēgtajām nozarēm, kas minētas Komisijas regulas Nr.1407/2013 1. panta 1. punktā, bet gan uz saimnieciskās darbības veicēju, kas darbojas minētās regulas 1. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētajās nozarēs;
otrkārt, norādes par Komisijas regulas Nr.1407/2013 piemērošanu ar nosacījumu vietā korekti ieviest regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar noteikumu projekta 18. punktu atbalsts noteikumu projekta ietvaros tiek sniegts atbilstoši regulai Nr. 1407/2013. Attiecīgi nav arī skaidri saprotama 20. punkta norāde, ka minēto regulu piemēro ar konkrētu nosacījumu (no kā izriet, ka noteiktos apstākļos šo regulu, piešķirot atbalstu noteikumu projekta ietvaros, var arī nepiemērot);
treškārt, precizēt vai svītrot norādi uz izmaksas nošķiršanu no neatbalstāmajām nozarēm, jo nav skaidrs, kuras nozares ir neatbalstāmās (noteikumu projektā lietots arī termins "izslēgtās nozares").
Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288 .panta otro daļu "regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs." Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.
 

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktu, lūdzam svītrot vai precizēt noteikumu projekta 26. punktu kā Komercdarbības kontroles likumu dublējošu.

-

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu tiek ieviestas regulas Nr. 1407/2013 prasības, lūdzam papildināt noteikumu projekta 5. sadaļu atbilstoši noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktam.
 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 4.1. apakšpunktu, lietojot likumā “Par nodokļiem un nodevām” un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos izmantoto terminoloģiju, norāžu uz pamata un blakus darbības veidu vietā lietojot norādes uz pamatdarbības veidu un papildu darbības veidu. Alternatīvi lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu par noteikumu projektā lietoto terminoloģiju.
 

-

Aicinām noteikumu projekta 4.5. apakšpunktā ievērot gramatikas normu prasības un nelietot norādi uz konkrētu brīdi  (uz iesnieguma iesniegšanas dienu), bet tā vietā minēt konkrēto brīdi (iesnieguma iesniegšanas dienu).
 

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt noteikumu projekta 6. punktu, novēršot tehniskas kļūdas (nekorektas vārdu galotnes).

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 6. punktā vairākos gadījumos noteikta informācija netiek norādīta, bet gan tiek iesniegumam pievienoti attiecīgi dokumenti - izdrukas, apliecinājumi vai veidlapas. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 6. punktu.

-

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astoto daļu valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projekta 6.3. apakšpunktu, nodrošinot, ka saimnieciskās darbības veicējam atbilstoši minētajam punktam nav jāsniedz Kultūras ministrijai dokumenti, kurus minētā ministrija var iegūt pati - paziņojumu izdrukas no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas par fiziskām personām izmaksātajām summām, bet tā vietā, piemēram, ir jānorāda konkrēti maksājumi. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ attiecīgās izdrukas Kultūras ministrija iegūt nevar.

 

-

Aicinām noteikumu projekta 6.6. apakšpunktā konsekventi atsaukties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā atbilstoši noteikumu Nr. 108 137. punktam, tādējādi izvairoties no nepieciešamības izdarīt grozījumus noteikumu projektā (Ministru kabineta noteikumos) gadījumā, ja, piemēram, zaudētu spēku normatīvie akti, uz kuriem noteikumu projektā izdarītas atsauces.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 13. punktu, paredzot, ka Kultūras ministrija izlases veidā pārbauda vismaz 10 % no kopējā atbalstu saņēmušo saimnieciskās darbības veicēju skaita, jo, ņemot vērā iepriekš viennozīmīgi neparedzamo saimnieciskās darbības veicēju skaitu, ir apšaubāms, ka pārbaudīti tiks precīzi 10 % saimnieciskās darbības veicēju.
 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt noteikumu projekta 19. punktu, jo atbalstu noteikumu projekta izpratnē nepiešķir jomām, bet gan saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas noteiktās jomās un nozarēs.

-