Projekta ID
22-TA-2189Atzinuma sniedzējs
Konkurences padome
Atzinums iesniegts
10.08.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Kā norādīts noteikumu projekta Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 885 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas", 22-TA-2189 (turpmāk – Noteikumi) anotācijā, viens no Noteikumu mērķiem ir pilnveidot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas kārtību, ieviešot mehānismu valsts finansējamo pedagoģisko likmju fiksēšanai atbilstoši iepriekšējā budžeta gadā izglītības iestādei valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitam (ja ir izpildīti rezultativitātes kritēriji un nosacījumi, kā arī ir atbilstošs grupu skaits), t.i., 2022.gadā finansētajām sporta skolām 2023.gadā un turpmāk tiktu nodrošināts pedagoģisko likmju finansējums ne mazāks kā 2022.gadā (pedagoģisko likmju fiksēšana) vai, ja tiek pieprasītas mazāk pedagoģiskās likmes kā 2022.gadā, atbilstoši attiecīgo mācību treniņu grupās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamajam pedagoģisko likmju skaitam un ja attiecīgajām mācību treniņu grupām 2021./2022.mācību gadā ir izpildīti rezultativitātes kritēriji sportā un nosacījumi attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu.
Kā norādīts Noteikumu anotācijā, jauno sportistu sagatavošanas sistēma Latvijā balstās uz 89 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, kurās 1847 treneru vadībā regulāri trenējas 44 695 bērni un jaunieši (2021./2022. mācību gadā valsts finansēto audzēkņu skaits - 39 833) 38 sporta veidos.
Secināts, ka, neieviešot attiecīgu mehānismu un nefiksējot valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu, kā arī katru budžeta gadu šim mērķim pieejamo valsts budžeta līdzekļu sadalē neņemot vērā iepriekšējā budžeta gadā katrai sporta skolai valsts piešķirto pedagoģisko likmju skaitu, tiek kavēts plānveidīgs sporta skolu darbs, kā arī, nekontrolēti pieaugot izglītojamo skaitam, prognozējams, ka valsts finansiālais nodrošinājums visām sporta skolām vēl vairāk samazināsies.
KP secina, ka, ieviešot attiecīgo mehānismu, tiesības saņemt valsts finansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai būs tikai tām izglītības iestādēm, kas ir strādājušas jau iepriekšējā budžeta gadā, izpildot noteiktus kritērijus, un jaunām izglītības iestādēm nebūs tiesības saņemt valsts finansējumu. Kā arī noteikumu anotācijā ietverts prognozējamais nepieciešamais finansējamo pedagoģisko likmju skaits – 1875 likmes (līdzšinējo 1718 vietā), kas pirmšķietami plānots esošo izglītības iestāžu finansēšanai un neparedz jaunu tirgus dalībnieku iespējamo iesaisti šajā tirgū.
Tādējādi, KP lūdz IZM skaidrot, vai konkrētā plānotā finansēšanas mehānisma ietvaros būs iespējama jaunu profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu ienākšana šajā tirgū, lai konkurētu ar jau strādājošām izglītības iestādēm (t.sk., ņemot vērā Noteikumu anotācijā norādīto, ka audzēkņu skaits ar katru gadu palielinās, kas ļauj izdarīt secinājumu par sabiedrības nepieciešamību pēc profesionālās ievirzes sporta izglītības) un kāda būs šo izglītības iestāžu iespēja saņemt valsts finansējumu līdzvērtīgi jau strādājošām izglītības iestādēm.
Nepieciešams papildināt Noteikumus ar regulējumu, kas noteiktu skaidri zināmus kritērijus un nosacījumus, kā uz valsts finansējuma saņemšanu būtu iespējams pretendēt tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas iepriekšējā budžeta gadā nav saņēmuši attiecīgo valsts finansējumu, t.sk. jauniem pakalpojumu sniedzējiem.
Kā norādīts Noteikumu anotācijā, jauno sportistu sagatavošanas sistēma Latvijā balstās uz 89 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, kurās 1847 treneru vadībā regulāri trenējas 44 695 bērni un jaunieši (2021./2022. mācību gadā valsts finansēto audzēkņu skaits - 39 833) 38 sporta veidos.
Secināts, ka, neieviešot attiecīgu mehānismu un nefiksējot valsts finansēto pedagoģisko likmju skaitu, kā arī katru budžeta gadu šim mērķim pieejamo valsts budžeta līdzekļu sadalē neņemot vērā iepriekšējā budžeta gadā katrai sporta skolai valsts piešķirto pedagoģisko likmju skaitu, tiek kavēts plānveidīgs sporta skolu darbs, kā arī, nekontrolēti pieaugot izglītojamo skaitam, prognozējams, ka valsts finansiālais nodrošinājums visām sporta skolām vēl vairāk samazināsies.
KP secina, ka, ieviešot attiecīgo mehānismu, tiesības saņemt valsts finansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai būs tikai tām izglītības iestādēm, kas ir strādājušas jau iepriekšējā budžeta gadā, izpildot noteiktus kritērijus, un jaunām izglītības iestādēm nebūs tiesības saņemt valsts finansējumu. Kā arī noteikumu anotācijā ietverts prognozējamais nepieciešamais finansējamo pedagoģisko likmju skaits – 1875 likmes (līdzšinējo 1718 vietā), kas pirmšķietami plānots esošo izglītības iestāžu finansēšanai un neparedz jaunu tirgus dalībnieku iespējamo iesaisti šajā tirgū.
Tādējādi, KP lūdz IZM skaidrot, vai konkrētā plānotā finansēšanas mehānisma ietvaros būs iespējama jaunu profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu ienākšana šajā tirgū, lai konkurētu ar jau strādājošām izglītības iestādēm (t.sk., ņemot vērā Noteikumu anotācijā norādīto, ka audzēkņu skaits ar katru gadu palielinās, kas ļauj izdarīt secinājumu par sabiedrības nepieciešamību pēc profesionālās ievirzes sporta izglītības) un kāda būs šo izglītības iestāžu iespēja saņemt valsts finansējumu līdzvērtīgi jau strādājošām izglītības iestādēm.
Nepieciešams papildināt Noteikumus ar regulējumu, kas noteiktu skaidri zināmus kritērijus un nosacījumus, kā uz valsts finansējuma saņemšanu būtu iespējams pretendēt tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas iepriekšējā budžeta gadā nav saņēmuši attiecīgo valsts finansējumu, t.sk. jauniem pakalpojumu sniedzējiem.
Piedāvātā redakcija
-