Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izskatot Grozījumu projektu, atbalsta tā tālāko virzību, vienlaikus izsakot šādus priekšlikumus.

1) Par būvuzrauga lomu strīdu risināšanā
Noteikumu projekta 14. punktā noteikts, ka strīdu gadījumā starp pasūtītāju un galveno būvdarbu veicēju termiņu defektu novēršanai nosaka būvuzraugs.

Ar Grozījumiem Noteikumos paredzēts, ka strīdus gadījumā būvuzraugs nosaka termiņu defektu novēršanai. LDDK kopumā neiebilst, ka publiskos būvdarbu iepirkumos tiek standartizēta būvdarbu pieņemšanas kārtība. Vienlaicīgi, pārrunājot ar būvuzraudzības veicējiem priekšlikumu viņiem uzticēt strīdu izšķiršanu starp būvniecības ierosinātāju un galveno būvdarbu veicēju, esam saņēmuši vairākus iebildumus:

Grozījumos ietvertie papildus pienākumi būvuzraugam pārsniedz Būvniecības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi (turpmāk-VBN) noteikto būvuzrauga funkciju tvērumu, jo minētie normatīvie akti neparedz būvuzraugam pienākumus un tiesības, kas ietverti Grozījomos.
Būvuzraugiem ne visos gadījumos ir kompetence izvērtēt un noteikt konkrētā defekta novēršanas termiņu.
Defektu novēršanas termiņu noteikšana ir cieši saistīta arī ar kopējo līgumsaistību izpildes termiņu un potenciāliem strīdiem par to. No anotācijas redzams, ka EM faktiski atzīst, ka tiesības noteikt defektu novēršanas termiņus neizriet no VBN noteiktajām būvuzrauga pilnvarām. Līdz ar to, ja spēkā stāsies piedāvātā Grozījumu redakcija, šādas pilnvaras/pienākumus būvuzraugi iegūst uz līguma pamata, kas tiek slēgts starp būvniecības ierosinātāju un būvuzraudzības veicēju. Šādā situācijā LDDK ieskatā Grozījumos joprojām saglabājas nenoteiktība vairākos aspektos:
Nedz noteikumos, nedz Grozījumu anotācijā nav skaidri norādīts, ka minētajā situācijā būvniecības ierosinātājs faktiski uz Noteikumu (normatīvā akta) pamata neatsaucami pilnvaro būvuzraudzības veicēju vienpersoniski pieņemt lēmumus, kurus šobrīd pamatojoties uz normatīvajiem aktiem var pieņemt tikai būvniecības ierosinātājs (ja vien nav izsniegts attiecīgs pilnvarojums). Līdz ar to šim regulējumam jābūt nepārprotami skaidram, lai būvniecības ierosinātājam, būvuzraudzības veicējam un galvenajam būvdarbu veicējam līguma izpildes laikā nerodas diskusijas par būvuzraudzības veicēja pieņemto lēmumu juridisko spēku.
Ja būvuzraudzības veicējam Noteikumos tiek paredzētas jaunas pilnvaras/pienākumi, Grozījumos un/vai to anotācijā jānorāda, ka minētais būvuzraudzības veicēja rīcība minēto lēmumu pieņemšanā tiek veikta būvniecības ierosinātāja vārdā, ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām. Turklāt, minēto lēmumu attiecībā pret trešajām personām nekādi neietekmē noteikumi, kas ietverti būvuzraudzības līgumā.
Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, LDDK ieskatā nepieciešama papildus diskusija, vai būvuzraugs ir tā persona, kas būtu jāiesaista strīdus situāciju izšķiršanai, vismaz lielu būvniecības ieceru realizēšanā. LDDK ieskatā šādu lomu daudz labāk varētu veikt inženierkonsultants. Turklāt, papildus piemērojot Starptautiskās Inženierkonsultantu Federācijas (FIDIC) līguma formas, nerastos arī diskusijas par inženierkonsultanta pilnvaru/pienākumu apjomu, jo tas ir noteikts līgumā, ko noslēdz būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs

2) Par avansa nodrošinājuma amortizācija     
LDDK vērš uzmanību, ka nodrošinājumu iegūšana no bankas/apdrošināšanas sabiedrības ir viens no lielākajiem būvkomersantu izaicinājumiem, sevišķi šobrīd, kad īsā laikā un ievērojami ir pieaugušas nodrošinājumu izmaksas. Līdz ar to kritiski ir operatīvi pārskatīt izsniegtos nodrošinājumus, ja tie faktiski vairs nekalpo savam mērķim. Tādējādi iegūst gan pasūtītājs, kas nepārmaksā par nevajadzīgiem nodrošinājumiem, gan būvdarbu veicējs, kam tādējādi atbrīvojas finanšu spējas uzņemties citus nodrošinājumus citu būvniecības ieceru realizēšanai.

Vienlaicīgi LDDK apzinās, ka nodrošinājumu pārskatīšana ir saistīta arī ar administratīvo slogu kā pasūtītājam tā arī būvkomersantam (praksē gan lielākais slogs ir būvkomersantam, kuram jāsagatavo un jāiesniedz vairums no nepieciešamiem dokumentiem, kas pamato nodrošinājuma mazināšanas/atcelšanas pamatojumu). Neskatoties uz to, jāņem vērā apstāklis, ka lielākoties avansa maksājums tiek izmantots jau ievērojami ātrāk kā sešos mēnešos pēc tā saņemšanas.

Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, LDDK kā kompromisu piedāvā Noteikumu 20.1 punkta redakcijā vārdus vienu reizi pusgadā nepieciešams aizstāt ar – ne retāk kā vienu reizi  trīs mēnešos.


3) Par līgumcenas indeksāciju
LDDK biedrs – Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (turpmāk - LBA) - ir norādījusi sekojošus apsvērumus saistībā ar līgumcenas indeksāciju. Lai gan Noteikumi ir stājušies spēkā jau 2023. gada 1. janvārī, šobrīd LBA ir maz praktisku piemēru attiecībā uz būvniecības līgumos iekļautajām līgumcenas indeksācijas formulām un to piemērošanu praksē. Vienlaicīgi, LBA rīcībā ir piemēri, kur pasūtītājs un būvkomersanti strīdas par to - kā un vai vispār indeksēt līgumcenu sakarā ar sekām, kas radās pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā. Lai gan šajā situācijā ir publicētas Ekonomikas ministrijas vadlīnijas, kā arī LBA ir publicējusi savas vadlīnijas, kas balstītas uz kaimiņvalstu pieredzi (https://www.latvijasbuvnieki.lv/wp-content/uploads/2022/04/20220420-lbp-vadlinijas-buvdarbu-izmaksu-indeksacijai.pdf ) [1], strīdi ir tieši par pamatlietām, kas ir aprakstītas LBA vadlīnijās.

Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, LDDK ieskatā Noteikumus būtu nepieciešams papildināt, nosakot, ka līgumos iekļautie indeksācijas noteikumi nedrīkst būt pretrunā šādiem pamatprincipiem:

-Ja netiek indeksēta visa līgumcena, indeksācijas formulas detalizācijai jābūt atbilstošai līguma tāmes detalizācijai, proti, indeksējamās līgumcenas (tāmes) daļas iedalījumam jābūt tādā detalizācijā, kā līgumcena ir atspoguļota tāmes pozīcijās.
-Indeksācijas biežums ir tāds pats kā būvdarbu pieņemšanas biežums, nosakot, ka, lai veiktu līgumcenas indeksāciju, būvdarbu veicējam ir pienākums iesniegt indeksācijas aprēķinus.
-Indeksācijas formulai ir jābūt tādai, kas atspoguļo reālās cenu izmaiņas noteiktos būvdarbu veidos un objektos.
-Netiek indeksēti būvdarbi, kuru sadārdzinājuma iemesls ir būvniecības pakalpojumu sniedzēja saistību izpildes nokavējums.

4) Par Grozījumu projekta spēkā stāšanos
Grozījumos noteikts, ka noteikumus piemēro publiskajiem būvdarbu iepirkumiem, kas ir izsludināti ar 2024. gada 1. septembri.

LDDK ieskatā būtu nepieciešams spēkā stāšanās noteikumus piemērot tādējādi, ka vairāki grozījumu punkti, būtu attiecināmi arī uz 2023. gadā izsludinātajiem publiskiem būvniecības iepirkumiem, Grozījumos nosakot saprātīgu laiku nepieciešamo izmaiņu veikšanai. LDDK ieskatā uz jau izsludinātajiem iepirkumu un/vai spēkā esošiem līgumiem varētu attiecināt noteikumus par
-Būvdarbu pieņemšanas izmaiņas (Noteikumu 9. punkts jaunā redakcijā);
-Avansa garantiju amortizāciju.

Vēršam uzmanību, ka precizētais regulējums par būvdarbu izpildes akta spēkā esamību un avansa garantiju amortizācijas termiņu nekādā veidā nepārkāpj pušu autonomijas principu attiecībā uz galveno būvdarbu veicēju un tiesiskās noteiktības principu. Jau spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros publiskie pasūtītāji varēja/var veikt ātrāku avansa nodrošinājuma amortizāciju (arī gadījumos, ja līgumā kā obligāts noteikums nebija paredzēts 3 mēnešu termiņš). Savukārt, attiecībā uz būvdarbu izpildes akta spēkā esamību, skaidra un saprotama spēkā stāšanās noteikšana normatīvajā aktā tikai veicina tiesisko noteiktību un mazina potenciālos strīdus publisko būvniecības līgumu izpildes laikā. 

5) Par Grozījumu projekta 7.punktu
Minētajā normā ir atbalstāms risinājums, ka nebūtisku defektu gadījumā būvdarbi var tikt pieņemti un veikta to apmaksa, tomēr, LDDK ieskatā, formulējuma “nebūtisks defekts” skaidrojums ir pārāk plašs, un būvniecības dalībniekiem var radīt dažādu izpratni par to, vai defekts atzīstams par būtisku vai nebūtisku.
Pamata principi būvdarbu veikšanā ir noteikti Būvniecības likuma 17.panta otrajā daļā, nosakot, ka būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots, savukārt būtiskās būvei izvirzāmās prasības ir noteiktas Būvniecības likuma 9.pantā, kas ir mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā, nekaitīgums, lietošanas drošība un vides pieejamība, akustika (aizsardzība pret trokšņiem), energofektivitāte un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

Ievērojot minēto, LDDK norāda uz nepieciešamību pilnveidot Grozījuma projekta 7.punktā piedāvāto 15.1 punkta regulējumu, izvirzot konkrētas tehniskās prasības “nebūtiska defekta” saturam nevis kā šobrīd, norādot skaidrojumu, kas pakļauts subjektīvam vērtējumam (“netraucē turpmāko būvdarbu veikšanu”, “neierobežo būves lietošanu”). Pie tam, nav saprotams formulējuma “neierobežo būves lietošanu” mērķis, jo atbilstoši vispārējai tiesību normai (Būvniecības likuma 21.panta otrā daļa) būvi ir aizliegts izmantot (t.i., lietot) līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā. Izņēmumi no šīs normas paredzēti gadījumos, kad tiek veikti būvdarbi ēkas pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām — arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā Būvniecības likuma 21.panta trešā daļa).

Normā iekļautā nebūtiska defekta skaidrojums “neietekmē citu būvdarbu kvalitāti”, LDDK ieskatā, ir atbilstošs priekšnoteikums, lai  defektu varētu atzīt pat nebūtisku.





 

-