Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi Ekonomikas ministrijas precizēto likumprojektu “Grozījumu Būvniecības likumā” (22-TA-1448). LTRK konceptuāli atbalsta normatīvajā regulējumā noteikt ietvaru inženierkonsultanta statusam būvniecības  procesā, taču vienlaikus vērš ministrijas uzmanību uz vairākiem būtiskiem apsvērumiem, ko ņemt vērā likumprojekta izstrādē.
            Attiecībā par likumprojekta 4. pantu, kas paredz papildināt  Būvniecības likuma 19.2 pantu ar devīto daļu, LTRK norāda, ka nav saprotams šīs devītās daļās pēdējā teikuma mērķis. Proti, ikviena komersanta, kurš sniedz būvuzraudzības un/vai būvekspertīzes pakalpojumu, atbildība ir jau paredzēta, neatkarīgi no tā, vai papildus tam tiek sniegti vēl kādi pakalpojumi. Tāpat “inženierkonsultants” skaidrojums neparedz, ka inženierkonsultants ir tiesīgs sniegt būvuzraudzības un/vai būvekspertīzes pakalpojumus – ir norādīts, ka tas sniedz konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojas būvniecības ierosinātāja vārdā. Līdz ar to anotācijā ir nekorekti norādīt, ka: [..] inženierkonsultants var būt būvniecības procesa dalībnieks [..]. Būvniecības likums 1.panta 15. punkts noteic, ka būvniecības procesa dalībnieks ir būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs. Pēc būtības jebkurš būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs jau šobrīd ir tiesīgs sniegt konsultatīvus pakalpojumus vai citus pakalpojumus pēc būvniecības ierosinātāja pasūtījuma. Normatīvais regulējums nepārprotami noteic, ka jebkurš, piemēram, būvuzraudzības pakalpojuma sniedzējs ir būvniecības procesa dalībnieks. Tāpēc nav saprotams, kāpēc ir nepieciešamība papildus uzsvērt, ka inženierkonsultants ir būvniecības procesa dalībnieks, kad tas sniedz arī būvuzrauga pakalpojumus. Tajā pašā laikā norādot, ka vispār inženierkonsultants nav būvniecības procesa dalībnieks.
            LTRK ieskatā nav saprotams, kāpēc komersantam, kurš sniedz inženierkonsultanta pakalpojumus (piemēram, FIDIC līguma ietvaros), būtu jāreģistrējas būvkomersanta reģistrā, ja būvuzraudzības pakalpojuma sniegšanai tas piesaista apakšuzņēmēju? Pēc būtības šādā gadījumā inženierkonsultantam (juridiskai personai) nav pienākums nodarbināt būvspeciālistus, līdz ar to nav saprotams, kā var reģistrēties.
            Tāpat būtisks ir jautājums par to, vai anotācijā būtu jāuzsver, ka inženierkonsultanta pienākumus var uzticēt savam darbiniekam. Ja uz Inženierkonsultanta pozīciju skatās no FIDIC līguma viedokļa (kā tas ir norādīts anotācijas 1.3.punkta problēmas aprakstā), tad praksē “Inženiera” pakalpojumus iepērk kā ārpakalpojumu par ko tiek slēgts konsultanta līgums.  Vai Inženierkonsultants, esot būvniecības ierosinātāja darbinieks, var nodrošināt FIDIC līguma noteikumos norādītos Inženiera pienākumus?
            Likumprojekta anotācijas 1.3. punkta piektajā risinājuma apraksta sadaļā norādīts, ka [..] iestādes ir norādījušas, ka būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība pēc būtības ir ļoti līdzīgas darbības sfēras [..] ka būtu lietderīgi šīs darbības sfēras apvienot, [..]. LTRK norāda, ka no Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumiem Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” izriet, ka būvuzraudzība un būvdarbu vadīšana ir “specialitāte” nevis “sfēra”. Ar sfēru saprot, piemēram, ēku būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana u.c.
            LTRK nepiekrīt, ka tikai tādēļ, ka tirgū trūkst speciālistu, būtu samazināmas prasības būvspeciālistiem, lai tie varētu pretendēt uz tiesībām veikt būvuzraudzību. Arguments, ka līdz 2014.gadam vadīšanas un uzraudzības specialitātes bija apvienotas, neiztur kritiku. Tādā gadījumā ir jāvērtē, kāds bija iemesls 2014.gadā minētās specialitātes nodalīt. LTRK vērš uzmanību, ka šādā veidā netiek atrisināta būvspeciālistu skaita samazināšanās problēma, jo faktiskais būvspeciālistu skaits nepalielināsies.
 

-