Projekta ID
26-TA-1466Atzinuma sniedzējs
Satiksmes ministrija
Atzinums iesniegts
25.06.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Par pasākumiem aktīvi darbojošu ražotņu aizsardzības stiprināšanai pret bezpilota līdzekļu radītiem apdraudējumiem
Priekšlikums
Nepieciešamība meklēt efektīvākos risinājumus objektu aizsardzībai pret nesankcionētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem (kā arī citu attālināti vadāmu vai autonomu iekārtu) radītiem apdraudējumiem ir atbalstāma. Vienlaikus aicinām uzsvērt UAS ģeogrāfisko zonu lomas nošķiršanu no faktiskajiem aizsardzības un pretdarbības pasākumiem.
UAS ģeogrāfiskās zonas pašas par sevi objektus fiziski neaizsargā. Tās juridiski nosaka attiecīgās gaisa telpas izmantošanas nosacījumus vai ierobežojumus. Ja šādu zonu izveide tiek pamatota ar drošības apsvērumiem, būtisks ir Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas resoru vērtējums par attiecīgā apdraudējuma raksturu un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, jo VA "Civilās aviācijas aģentūra" primārā kompetence ir gaisa telpas izmantošanas un aviācijas drošuma un drošības aspektu izvērtēšana.
Vienlaikus UAS ģeogrāfiskās zonas var būt būtisks priekšnosacījums turpmākai rīcībai, jo pretdarbības pasākumi būtu piemērojami tikai pret nesankcionētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem. Līdz ar to vispirms ir jābūt iespējai nošķirt atļautus lidojumus no nesankcionētiem vai potenciāli apdraudošiem lidojumiem.
Ziņojumā jau ir paredzēts izmantot Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” noteikto UAS ģeogrāfisko zonu mehānismu, tostarp, lai nodrošinātu tiesisko ietvaru konkrētajā teritorijā un iespēju nošķirt saskaņotus lidojumus no nesaskaņotiem vai potenciāli apdraudošiem lidojumiem. Vienlaikus būtu aicināms skaidrāk nodalīt, ka UAS ģeogrāfiskās zonas pašas par sevi nenodrošina operatīvo reaģēšanu, aktīvo pretdarbību, komandķēdi vai starpinstitūciju lēmumu pieņemšanu incidentu gadījumos. Šie jautājumi risināmi ar atsevišķiem reaģēšanas, informācijas aprites un institucionālās koordinācijas mehānismiem.
Papildus jāņem vērā, ka UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumi esošajā regulējumā nav tieši attiecināmi uz valsts un militāro bezpilota lidaparātu lidojumiem. Tādēļ paralēli zonu izveidei būtu jāparedz skaidrs informācijas apmaiņas mehānisms, lai nerastos situācija, kurā objekta turētājam vai atbildīgajām institūcijām (īpaši tām, kuras veic faktiskos pretdarbas pasākumus lidojumu pārtraukšanai) nav pietiekamas informācijas lidojuma statusa izvērtēšanai.
Tāpat šis jautājums būtu vērtējams arī kontekstā ar iespējamām izmaiņām gaisa telpas struktūrā, īpaši gadījumos, ja plānotie pretdarbības pasākumi var radīt ietekmi uz pilotējamās aviācijas drošību.
UAS ģeogrāfiskās zonas pašas par sevi objektus fiziski neaizsargā. Tās juridiski nosaka attiecīgās gaisa telpas izmantošanas nosacījumus vai ierobežojumus. Ja šādu zonu izveide tiek pamatota ar drošības apsvērumiem, būtisks ir Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas resoru vērtējums par attiecīgā apdraudējuma raksturu un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, jo VA "Civilās aviācijas aģentūra" primārā kompetence ir gaisa telpas izmantošanas un aviācijas drošuma un drošības aspektu izvērtēšana.
Vienlaikus UAS ģeogrāfiskās zonas var būt būtisks priekšnosacījums turpmākai rīcībai, jo pretdarbības pasākumi būtu piemērojami tikai pret nesankcionētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem. Līdz ar to vispirms ir jābūt iespējai nošķirt atļautus lidojumus no nesankcionētiem vai potenciāli apdraudošiem lidojumiem.
Ziņojumā jau ir paredzēts izmantot Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” noteikto UAS ģeogrāfisko zonu mehānismu, tostarp, lai nodrošinātu tiesisko ietvaru konkrētajā teritorijā un iespēju nošķirt saskaņotus lidojumus no nesaskaņotiem vai potenciāli apdraudošiem lidojumiem. Vienlaikus būtu aicināms skaidrāk nodalīt, ka UAS ģeogrāfiskās zonas pašas par sevi nenodrošina operatīvo reaģēšanu, aktīvo pretdarbību, komandķēdi vai starpinstitūciju lēmumu pieņemšanu incidentu gadījumos. Šie jautājumi risināmi ar atsevišķiem reaģēšanas, informācijas aprites un institucionālās koordinācijas mehānismiem.
Papildus jāņem vērā, ka UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumi esošajā regulējumā nav tieši attiecināmi uz valsts un militāro bezpilota lidaparātu lidojumiem. Tādēļ paralēli zonu izveidei būtu jāparedz skaidrs informācijas apmaiņas mehānisms, lai nerastos situācija, kurā objekta turētājam vai atbildīgajām institūcijām (īpaši tām, kuras veic faktiskos pretdarbas pasākumus lidojumu pārtraukšanai) nav pietiekamas informācijas lidojuma statusa izvērtēšanai.
Tāpat šis jautājums būtu vērtējams arī kontekstā ar iespējamām izmaiņām gaisa telpas struktūrā, īpaši gadījumos, ja plānotie pretdarbības pasākumi var radīt ietekmi uz pilotējamās aviācijas drošību.
Piedāvātā redakcija
-