Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Klimata un enerģētikas ministrijas apgalvojumi par to, ka AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls" apvienošana "varētu mazināt izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu" un "tas ilgtermiņā potenciāli varētu nodrošināt uzņēmumu darbības efektivitāti un darbības izmaksu samazinājumu" nav pamatoti un nav balstīti uz argumentētiem pierādījumiem. Uzskatām, ka sākotnēji būtu vērtīgāk izvērtējuma par AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls" apvienošanu vietā veikt izvērtējumu par to, kādi būs ieguvumi no Latvenergo koncerna spējas veidot jaunas AER jaudas par zemākām finansiālām izmaksām. 

-

Norādām, ka atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem par PVN piemērošanu valsts kompensējamai sistēmas pakalpojumu maksas daļai, ar augstu ticamību 2024. un 2025.gadam paredzētais valsts budžeta finansējums 50 milj. apmērā tomēr var būt nepietiekams. Savukārt ziņojumā ir minēts, ka finansējuma apjoms ir pietiekams. Attiecīgi, ziņojumu ir jāpapildina ar skaidrojumu, paredzot uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024.g. 30.jūnijam pārvērtēt piešķirtā finansējuma pietiekamību un nepieciešamības gadījumā veikt darbības papildu finansējuma piesaistei. Tāpat būtu papildināms arī Ministru kabineta protokollēmuma projekts ar iepriekšminēto uzdevumu.

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma 2.4.sadaļā minēto informāciju norādām, ka nav pamatots Klimata un enerģētikas ministrijas apgalvojums par to, ka abu sistēmas operatoru AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” apvienošana varētu uzlabot uzņēmumu darbības efektivitāti un mazināt darbības izmaksas. Šāds pieņēmums ir izdarīts vispusīgi un netālredzīgi, skatoties tikai no tā skatu punkta, ka abi uzņēmumi veic sistēmas operatoru pienākumus. Taču pēc būtības nav vērtēti nedz iemesli par to, kāpēc vēsturiski šāds modelis ir izveidots, nedz tas, ka Latvijas teritorijā bez šiem diviem sistēmas operatoriem ir vēl virkne sistēmas operatoru, nedz tas, ka AS “Sadales tīkls” šobrīd ir AS “Latvenergo” koncerna meitas sabiedrība, nedz arī tas, ka šķietami līdzīgais abu operatoru darbības tvērums, tomēr pēc būtības ir ļoti atšķirīgs.
Pārvades sistēmas operatora galvenais darbības fokuss pēc savas būtības ir augsta sprieguma tīklu infrastruktūras pārvaldīšana, kas galvenokārt ir vērsta uz starpvalstu sadarbību, nodrošinot tīklu integrāciju reģionālā dimensijā. Pretstatā pārvades sistēmas operatora darbības tvērumam sadales sistēmas operatora galvenais darbības fokuss ir vērsts uz klientu, proti, sadales sistēmas operators ir atbildīgs par kvalitatīvas un drošas elektroapgādes nodrošināšu tieši lietotājiem Latvijas teritorija. Turklāt, vērtējot arī ikdienas darbības specifiku, jānorāda, ka ir saskatāmas samērā maz sinerģijas starp pārvades un sadales sistēmas operatora operacionālo darbību. Piemēram, tehniskais personāls, kas šobrīd veic darbus sadales sistēmas infrastruktūrā nav tiešā veidā piemērots veikt darbus augstsprieguma līnijās un darbos, kas saistīts šajā sprieguma pakāpē.
Ja apskata citu Eiropas Savienības valsts praksi, tad kā optimālāko risinājumu tiek izskatīts tieši vai nu sadales sistēmas operatoru apvienošana, vai tieši pārvades sistēmas operatoru apvienošana, bet nevis sadales un pārvades sistēmas operatoru apvienošana. Kā piemēru var minēt Igauniju, kur Elering veic gan elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora, gan arī dabasgāzes pārvades sistēmas operatora funkcijas. Ja skatās Latvijas griezumā, tad analoga modeļa ieviešana Latvijā būtu apvienot AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Conexus Baltic Grid”.
Vēršam uzmanību, ka pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī, izņemot Luksemburgu, nav īstenota prakse, kuras ietvaros tiek apvienots elektroenerģijas sadales sistēmas un pārvades sistēmas operators, jo šo operatoru veicamās funkcijas ir būtiski atšķirīgas. Ja šādai darbībai būtu saskatāmas jebkādas būtiskas sinerģijas, tad šāds modelis jau būtu izveidots citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 
Ievērojot minēto, aicinām precizēt 2.4.sadaļu, norādot, ka izvērtējums par AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” apvienošanu šajā brīdī nav veicams, jo, pirmsšķietami, apvienošanas rezultātā nav saskatāmi būtiski uzņēmumu darbības efektivitātes uzlabojumi un darbības izmaksu samazinājums. Tā rezultātā politikas veidotājiem būtu jāfokusējas uz daudz svarīgākām aktivitātēm, kas var daudz būtiskāk ietekmēt sistēmas pakalpojumu izmaksas, piemēram, Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīkliem ietekme uz sistēmas pakalpojumu izmaksām un elektroenerģijas gala cenu, jaunu starpsavienojumu attīstība, jaunu atjaunojamās  enerģijas ģenerācijas jaudu integrāciju tīklā, 15 minūšu tirgus ieviešanu, utt., savukārt izvērtējums par AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” šobrīd būtu atliekams uz vēlāku laiku. Vienlaikus, ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma sadaļas “Turpmākā rīcība” 3.punktu un Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4.punktu. Savukārt to vietā paredzēt uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024.gada 30.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā visaptverošo izvērtējumu par plānoto energoapgādes sistēmas darbību pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīkliem un šī projekta ietekmi uz sistēmas pakalpojumu izmaksām un elektroenerģijas cenu.

-

Lūdzam papildināt Ministru kabineta protokollēmumu ar vēl vienu punktu, paredzot uzdevumu attiecībā uz Elwind un Latvijas vēja parku starpsavienojumu attīstības plāniem, proti, paredzēt uzdevumu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram (AS “Augstsprieguma tīkls”), gan sadales sistēmas operatoram, kuram ir vairāk par 100 000 lietotāju (AS “Sadales tīkls”)  izstrādāt 10 gadu sistēmas attīstības plānus (t.sk. risinot pieslēgumus Latvijas stratēģiskiem projektiem - Elwind, Latvias vēja parki, kā arī identificējot jaunu starpvalstu starpsavienojumu izbūvi un jaudu), tajos cita starpā ietvert arī elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu prognozes.

5. Līdz 2024.gada __._____________elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram (AS “Augstsprieguma tīkls”), gan sadales sistēmas operatoram, kuram ir vairāk par 100 000 lietotāju (AS “Sadales tīkls”)  izstrādāt 10 gadu sistēmas attīstības plānus (t.sk. risinot pieslēgumus Latvijas stratēģiskiem projektiem - Elwind, Latvias vēja parki, kā arī identificējot jaunu starpvalstu starpsavienojumu izbūvi un jaudu), tajos cita starpā ietvert arī elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu prognozes.

Aicinām Klimata un enerģētikas ministriju aktīvāk risināt problēmjautājumus un fokusēties uz svarīgajiem uzdevumiem un darbiem, kas daudz būtiskāk ietekmēs ne tikai sistēmas pakalpojumu izmaksas, bet arī elektrības cenu. Savukārt AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" strukturālo jautājumu atlikt uz vēlāku laiku, jo šobrīd tas neatrisinās identificētos problēmjautājumus. Protokollēmuma projektā ir paredzēti vairāki uzdevumi Klimata un enerģētikas ministrijas, kurus ir jāizpilda salīdzinoši īsos termiņos, lai pēc iespējas ātrāk rastu un ieviestu risinājumus izmaksu un cenu samazinājumam. 
Norādām, ka šobrīd kritiski svarīgi būtu Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavot ziņojumu par desinhronizāciju no BRELL un sinhronizāciju ar Eiropu, tajā identificējot visus aspektus, kā sinhronizācija ietekmēs elektroenerģijas gala patērētājus, kā arī piedāvāt iespējamos rīcības virzienus saistībā ar potenciālajām elektroenerģijas cenas izmaiņām. Ziņojuma izstrādes procesā būtu nepieciešams organizēt arī visu iesaistīto pušu (KEM, EM, AST, Latvenergo, ST) speciālistu diskusiju līdz uzreiz pēc pārvades sistēmas operatoru kopējā paziņojuma publicēšanas. 
   


 

-

Lūdzam svītrot Ministru kabineta protokollēmuma 4.punktu, iepriekš izteikto apsvērumu dēļ. Kā jau iepriekš norādījām, ka nav pamatots Klimata un enerģētikas ministrijas apgalvojums par to, ka abu sistēmas operatoru AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” apvienošana varētu uzlabot uzņēmumu darbības efektivitāti un mazināt darbības izmaksas. Šāds pieņēmums ir izdarīts vispusīgi un netālredzīgi, skatoties tikai no tā skatu punkta, ka abi uzņēmumi veic sistēmas operatoru pienākumus. Taču pēc būtības nav vērtēti nedz iemesli par to, kāpēc vēsturiski šāds modelis ir izveidots, nedz tas, ka Latvijas teritorijā bez šiem diviem sistēmas operatoriem ir vēl virkne sistēmas operatoru, nedz tas, ka AS “Sadales tīkls” šobrīd ir AS “Latvenergo” koncerna meitas sabiedrība, nedz arī tas, ka šķietami līdzīgais abu operatoru darbības tvērums, tomēr pēc būtības ir ļoti atšķirīgs.
Pārvades sistēmas operatora galvenais darbības fokuss pēc savas būtības ir augsta sprieguma tīklu infrastruktūras pārvaldīšana, kas galvenokārt ir vērsta uz starpvalstu sadarbību, nodrošinot tīklu integrāciju reģionālā dimensijā. Pretstatā pārvades sistēmas operatora darbības tvērumam sadales sistēmas operatora galvenais darbības fokuss ir vērsts uz klientu, proti, sadales sistēmas operators ir atbildīgs par kvalitatīvas un drošas elektroapgādes nodrošināšu tieši lietotājiem Latvijas teritorija. Turklāt, vērtējot arī ikdienas darbības specifiku, jānorāda, ka ir saskatāmas samērā maz sinerģijas starp pārvades un sadales sistēmas operatora operacionālo darbību. Piemēram, tehniskais personāls, kas šobrīd veic darbus sadales sistēmas infrastruktūrā nav tiešā veidā piemērots veikt darbus augstsprieguma līnijās un darbos, kas saistīts šajā sprieguma pakāpē.
Ja apskata citu Eiropas Savienības valsts praksi, tad kā optimālāko risinājumu tiek izskatīts tieši vai nu sadales sistēmas operatoru apvienošana, vai tieši pārvades sistēmas operatoru apvienošana, bet nevis sadales un pārvades sistēmas operatoru apvienošana. Kā piemēru var minēt Igauniju, kur Elering veic gan elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora, gan arī dabasgāzes pārvades sistēmas operatora funkcijas. Ja skatās Latvijas griezumā, tad analoga modeļa ieviešana Latvijā būtu apvienot AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Conexus Baltic Grid”.
Vēršam uzmanību, ka pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī, izņemot Luksemburgu, nav īstenota prakse, kuras ietvaros tiek apvienots elektroenerģijas sadales sistēmas un pārvades sistēmas operators, jo šo operatoru veicamās funkcijas ir būtiski atšķirīgas. Ja šādai darbībai būtu saskatāmas jebkādas būtiskas sinerģijas, tad šāds modelis jau būtu izveidots citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 
Ievērojot minēto, aicinām precizēt 2.4.sadaļu, norādot, ka izvērtējums par AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” apvienošanu šajā brīdī nav veicams, jo, pirmsšķietami, apvienošanas rezultātā nav saskatāmi būtiski uzņēmumu darbības efektivitātes uzlabojumi un darbības izmaksu samazinājums. Tā rezultātā politikas veidotājiem būtu jāfokusējas uz daudz svarīgākām aktivitātēm, kas var daudz būtiskāk ietekmēt sistēmas pakalpojumu izmaksas, piemēram, Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīkliem ietekme uz sistēmas pakalpojumu izmaksām un elektroenerģijas gala cenu, jaunu starpsavienojumu attīstība, jaunu atjaunojamās  enerģijas ģenerācijas jaudu integrāciju tīklā, 15 minūšu tirgus ieviešanu, utt., savukārt izvērtējums par AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” šobrīd būtu atliekams uz vēlāku laiku. Vienlaikus, ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma sadaļas “Turpmākā rīcība” 3.punktu un Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4.punktu. Savukārt to vietā paredzēt uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024.gada 30.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā visaptverošo izvērtējumu par plānoto energoapgādes sistēmas darbību pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīkliem un šī projekta ietekmi uz sistēmas pakalpojumu izmaksām un elektroenerģijas cenu.

4. Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024.gada 30.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā visaptverošo izvērtējumu par plānoto energoapgādes sistēmas darbību pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīkliem un šī projekta ietekmi uz sistēmas pakalpojumu izmaksām un elektroenerģijas cenu.

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par pārvades operatora un sadales operatoru attīstības plāniem un perspektīvām, lai Latvija kļūtu par elektroenerģijas eksportētājvalsti.

-