Atzinums

Izvērtēt iespēju un nepieciešamības gadījumā precizēt (atbilstoši noteiktajiem ES līmeņa normatīvajiem aktiem) atbalsta programmas nosaukuma un nosacījumu terminoloģiju attiecībā uz galveno mērķa grupu, jo šobrīd izmantotā terminoloģija "Mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji" var radīt neviennozīmīgu sapratni, ņemot vērā, ka līdzvērtīgās atbalsta programmās pamatā tiek lietots termins "mazie un vidējie komersanti", kas jau sākotnēji rada izpratni, ka atbalsta programma ir paredzēta juridiskām personām (uzņēmumiem), nevis fiziskām personām (saimnieciskās darbības veicējiem saskaņā ar nacionālo likumdošanu). 

-

Noteikumu projekta 4.1.punktā ir nekorekta definīcija - esošās izmantojamās terminoloģijas kontekstā trūkst vārds "darbības":  4.1. mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības pārveides veicināšana, atvieglojot piekļuvi inovatīviem kiberdrošības risinājumiem.

4.1. mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošības pārveides veicināšana, atvieglojot piekļuvi inovatīviem kiberdrošības risinājumiem.

Noteikumu projekta 4.2.punktā ir nekorekta definīcija - esošās izmantojamās terminoloģijas kontekstā trūkst vārds "darbības": 4.2. atbalsta sniegšana mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju vajadzību nodrošināšanā un kibernoturības stiprināšana, veicot ieguldījumu nacionālo un Eiropas Savienības ilgtermiņa kibernoturības mērķu sasniegšanā.

4.2. atbalsta sniegšana mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju vajadzību nodrošināšanā un kibernoturības stiprināšana, veicot ieguldījumu nacionālo un Eiropas Savienības ilgtermiņa kibernoturības mērķu sasniegšanā.

Noteikumu 22.1. punktā un 24.punktā tiek identificēti gadījumi, kad pievienotās vērtības nodoklis var būt arī kā attiecināmās izmaksas, taču izmantota dažāda terminoloģija (atmaksājams un atgūstams), kas būtu jāvienādo, lai būtu viennozīmīgi skaidrs:
22.1. nodevas, nodokļi, izņemot tie, kas radušies personāla izmaksu rezultātā, un maksas (tajā skaitā PVN), kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, izņemot gadījumus, kad tās nav atmaksājamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
24. Nodevas, nodokļi, izņemot tie, kas radušies personāla izmaksu rezultātā, un maksas (tajā skaitā PVN), kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, nav attiecināmas, izņemot gadījumus, kad tie nav atgūstamas.

-

Noteikumu 22.1. punktā un 24.punktā tiek identificēti gadījumi, kad pievienotās vērtības nodoklis var būt arī kā attiecināmās izmaksas, taču izmantota dažāda terminoloģija (atmaksājams un atgūstams), kas būtu jāvienādo, lai būtu viennozīmīgi skaidrs:
22.1. nodevas, nodokļi, izņemot tie, kas radušies personāla izmaksu rezultātā, un maksas (tajā skaitā PVN), kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, izņemot gadījumus, kad tās nav atmaksājamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
24. Nodevas, nodokļi, izņemot tie, kas radušies personāla izmaksu rezultātā, un maksas (tajā skaitā PVN), kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, nav attiecināmas, izņemot gadījumus, kad tie nav atgūstamas.

-

Noteikumu projekta 27.punktā ir minēts, ka kritērijus projektu iesniegumu vērtēšanai atklāta konkursa ietvaros izstrādā un apstiprina Nacionālais koordinācijas centrs (turpmāk - NKC)." Savukārt noteikumu projekta anotācijā ir minēts, ka „Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veidos projektu iesniegumu vērtēšanas metodiku, kuras kritēriju izveidē piedalīsies Nacionālais koordinācijas centrs".

DAIF Latvija aicina izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu un/vai tā anotāciju, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, kura institūcija (NKC vai CFLA) būs atbildīga projektu vērtēšanas kritēriju izstrādi un arī pēc tam piemērošanu projektu izvērtēšanā (jo no šī brīža redakcijām, piemēram, nav skaidrs – vai NKC tikai piedalīsies kritēriju izstrādē vai tomēr būs atbildīgi un tos arī apstiprinās).
Papildus tam - tā kā anotācijā ir minēts, ka, piemēram, arī ir paredzēts, ka „iesniegumu vērtēšanas komisija varēs prioritizēt kādu kategoriju”, tad izstrādātajos kritērijos un/vai metodikā būs jāparedz arī viennozīmīgi argumenti un pamatojumi šādas prioritizēšanas veikšanai izvērtēšanas procesā.

-

No anotācijā ietvertās informācijas un noteikumu projekta nav viennozīmīgi skaidrs, vai un kādas infrastruktūras iegādes izmaksas ir vai nav attiecināmas. Attiecīgi, noteikumu projekta anotācijā ir minēts "Tiešās attiecināmās izmaksas veido ... tehniskās infrastruktūras un  attiecīgās programmatūras iegādes izmaksas..", savukārt noteikumu projekta 22.5.punktā minēts, ka infrastruktūras aprīkojuma izmaksas ir neattiecināmās izmaksas, un 17.4.punktā minētas kā attiecināmās izmaksas arī tehniskās (arī specifiskās) infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes izmaksas. DAIF aicina precizē noteikumu projektu un/vai anotāciju, lai nodrošinātu viennozīmīgu izpratni par attiecināmo izmaksu pozīcijām.

-