Atzinums

Zemes pārvaldības likuma Pārejas noteikumu 5.punkta 6)apakšpunktā ir noteikts uzdevums Ministru kabinetam : "6) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13. panta pirmās daļas 5. punktā minētos noteikumus", bet likuma 13. panta pirmās daļas 5. punkts paredz, ka Ministru kabinets "izdod noteikumus par kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu"
Jūras piekrastes josla ir teritorija, kurā ietilpst jūras piekrastes ūdeņi un jūras piekrastes sauszemes daļa, bet jūras piekrastes ūdeņi —  akvatorija divu kilometru platumā no jūras krasta līnijas, bet jūras piekrastes sauszemes daļa — teritorija starp jūras krasta līniju un vietu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas , bet jūras augstākās bangas robeža tiek noteikta šajā noteikumu projektā, turklāt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums paredz deleģējumu noteikt kārtību kādā "nosaka, aktualizē un apstiprina jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu un nodod datus reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās, kā arī minēto datu aktualizācijas biežumu."
Tādejādi, gan lai ievērotu likumā noteikto termiņu- 2023.gada 31.decembris, gan lai nepieļautu normatīvo aktu skaita pieaugumu, kā arī ņemot vērā faktu, ka jūras piekrastes joslu nosaka jūras augstākās bangas robeža, kuru nosaka kamerāli, vienuviet arī jānosaka ne tikai jūras augstākās bangas robeža, bet arī šīs robežas reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Piedāvātā redakcija
Izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 3¹. panta otro daļu
un saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 13.panta pirmās daļas 5.punktu
 

Izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 3¹. panta otro daļu
un saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 13.panta pirmās daļas 5.punktu
 

 Zemes pārvaldības likuma Pārejas noteikumu 5.punkta 6)apakšpunktā ir noteikts uzdevums Ministru kabinetam : "6) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13. panta pirmās daļas 5. punktā minētos noteikumus", bet likuma 13. panta pirmās daļas 5. punkts paredz, ka Ministru kabinets "izdod noteikumus par kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu"
Jūras piekrastes josla ir teritorija, kurā ietilpst jūras piekrastes ūdeņi un jūras piekrastes sauszemes daļa, bet jūras piekrastes ūdeņi —  akvatorija divu kilometru platumā no jūras krasta līnijas, bet jūras piekrastes sauszemes daļa — teritorija starp jūras krasta līniju un vietu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas , bet jūras augstākās bangas robeža tiek noteikta šajā noteikumu projektā, turklāt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums paredz deleģējumu noteikt kārtību kādā "nosaka, aktualizē un apstiprina jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu un nodod datus reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās, kā arī minēto datu aktualizācijas biežumu."
Tādejādi, gan lai ievērotu likumā noteikto termiņu- 2023.gada 31.decembris, gan lai nepieļautu normatīvo aktu skaita pieaugumu, kā arī ņemot vērā faktu, ka jūras piekrastes joslu nosaka jūras augstākās bangas robeža, kuru nosaka kamerāli, vienuviet arī jānosaka ne tikai jūras augstākās bangas robeža, bet arī šīs robežas reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
 

Augstākās bangas robeža un buferjosla ir noteiktas šo noteikumu ​pielikumā, publicētas un uzturētas Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā (turpmāk – ģeoportāls) Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā (turpmāk – LKS–92), kā arī nekustamā īpašuma valsts kadastra kartē.

lūdzam svītrot 9.2.punktu, jo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati par jūras piekrastes apvidū reģistrētajiem kadastra objektiem nedrīkst ietekmēt jūras augstākās bangas robežu, kas rodas dabas procesu ietekmē. Tāpat  9.2.punkts nonāk pretrunā ar 9.1. un 9.3.punktiem un ir pretrunā valsts iepirktā pētījuma par jūras augstākās bangas robežu rezultātiem.

Ja automatizētais algoritms būves vietu interpretē kā reljefu, tad ir pašsaprotami, ka šādas algoritma kļūdas tiek labotas pirms tiek sagatavota apstiprināšanai jūras augstākās bangas robeža, jo projekta autori nepiedāvā, ka šo robežu noteiktu tikai un vienīgi automatizēts algoritms. Neiebilstam, ka attiecībā uz ēkām projekta autori papildina Anotāciju, bet 9.2.punkts ir dzēšams, jo var tikt interepretēts arī citādāk nekā projekta autori raksta izziņā.
 

 

Lūdzam precizēt svītrojot atsauci uz ģeneralizāciju, jo jūras augstākās bangas līnija nevar būt ar ģeneralizācijas pakāpi, jo tā nosaka līniju līdz kurai jūras mala, atbilstoši civillikumam, pieder valstij- tātad konkrētu līniju!  Atsauce (palīgteikumā) šajā punktā uz pielikumu ir lieka, jo 2.punkts noska, ka pielikumā ir noteikta jūras augstākās bangas robeža.
 

Augstākās bangas robežu, kas attēlota šo noteikumu ​pielikumā, nosaka kā nepārtrauktu līniju ar ģeneralizācijas pakāpi 20 metri un tā ir pirmā šo noteikumu 11. , 12., 13. un 14. punktā noteiktajiem kritērijiem atbilstošā līnija no jūras krasta līnijas.

Lūdzam precizēt, jo nav pamata neaktualizēt līniju, ja ir pieejami dati tās aktualizēšanai kamerāli.
 

Augstākās bangas robeža tiek aktualizēta līdz ar pieejamību jaunākajiem LiDAR datiem visā jūras piekrastes teritorijā, bet ne vēlāk kā gada laikā no LiDAR datu pieejamības, retāk kā reizi 10 gados vai arī šo noteikumu  17. punktā noteiktajā gadījumā.

Lūdzam precizēt, jo ekstremāli hidrometeoroloģiski notikumi var notikt ne tikai vietās, kur izvietota iestādes novērojumu stacija. Ekstrēmi hidrometeoroloģiski notikumi ir acīmredzami dabā, ja tie ir notikuši! Un būs acīmredzami kontējami, jo jūra būs noskalojusi krastus un jūras augstākās bangas apstiprinātā līnija acīmredzami neatbildīs situācijai dabā.
 

Ja starp augstākās bangas robežas aktualizācijas periodiem kādā iestādes jūras piekrastes teritorijā as novērojumu stacijā novērots ekstremāls hidrometeoroloģisks notikums ar jūras ūdens līmeņa kāpumu, kas izraisījis krasta izmaiņas kurš pārsniedz 2% atkārtošanās varbūtību (atkārtošanās biežums 1 reizi 50 gados), nepieciešams veikt augstākās bangas robežas ārkārtas aktualizāciju.

Lūdzam svītrot šo punktu, jo tas rada maldīgu priekšstatu -it kā pēc šo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas- Ministru kabinets izdotu vēl kādu normatīvo aktu, kurā tiktu apstiprinātas jūras augstākās bangas robeža, lai arī jau šo noteikumu projekta 2.punkts apstiprina šo robežu šo noteikumu pielikumā. Ja ar kādiem MK noteikumiem ir apstiprināta robeža, tad ir pašsaprotami, ka robežas izmaiņas arī apstiprina Ministru kabinets.

Jūras augstākās bangas robeža ir konkrēta līnija dabā, nevis iespējamība. Ekstremālu hidrometeroloģisku notikumu ietekme uz jūras krastu ir acīmredzama, lūdzam precizēt punktu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nodrošina šo noteikumu 17. punktā noteikto datu par ekstremāla hidrometeoroloģiskā notikuma (ūdens līmeņa paaugstināšanos virs sliekšņa ar 2% atkārtošanās varbūtību – atkārtošanās biežumu 1 reizi 50 gados) jūras piekrastes teritorijās fiksēšanu un as novērojumu stacijās aktualizāciju.

Zemes pārvaldības likuma Pārejas noteikumu 5.punkta 6)apakšpunktā ir noteikts uzdevums Ministru kabinetam : "6) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13. panta pirmās daļas 5. punktā minētos noteikumus", bet likuma 13. panta pirmās daļas 5. punkts paredz, ka Ministru kabinets "izdod noteikumus par kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu"
lūdzam precizēt punktu.

Aktuālos datus par jūras krasta līniju, augstākās bangas robežu un tās buferjoslu pēc to apstiprināšanas uztur un reģistrēšanu ģeoportālā nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kā arī nodod reģistrēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un kadastra kartē.

Ar noteikumu pielikumu tiek apstiprināta jūras augstākās bangas robeža, kas nosaka līniju līdz kurai jūras mala pieder valstij, atbilstoši Civillikumam, tādējādi pielikumam jābūt ar atbilstošu mērogu, kā arī fona kartei jāizvēlas labākās pēdējās pieejamās aero foto kartes vai vēl izsmeļošākas un precīzākas fona kartes, ja tādas ir pieejama (vēršam uzmanību, ka pētījuma autori publiskoja daudz detalizētāku ieteicamo līniju, nekā šobrīd tiek piedāvāts apstiprināt ar noteikumu projekta pielikumu), kā arī ģeoportālā ne tikai pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas, bet arī projekta stadijā šī līnija ir jāpublisko atbilstošā mērogā.

TAP portāla ierobežojumi nevar būt par pamatu radīt tiesisko nenoteiktību, kad dēļ mēroga varētu rasties strīdi par Ministru kabineta apstiprinātās jūras augstākās bangas robežas atrašanās vietu. Turklāt ir jānodrošina, ka arī pēc pielikuma apstiprināšanas, publiski būs pieejams arī projektam pievienotais pielikums visās tā versijās.

-

Jūras augstākās bangas robežas kartogrāfiskajā materiālā, kuru projekta autori uzrāda tikai izziņā:

https://experience.arcgis.com/experience/860dc034c87a4b7ea75ddda3217e724c/

Lūdzam attēlot arī pārējās proejktā minētās līnijas, ne tikai Jūras augstāko bangas robežu, bet arī jūras krasta līniju, buferjoslas līniju. Kā arī lūdzam uzrādīt visas zemes vienības, kas atrodas buferjoslā, tāpat kā tiek šobrīd uzrādītas visas zemes vienības, kuras šķērso jūras augstākās bangas robeža.

Kā arī lūdzam pievienot valsts pasūītā pētījuma autoru ieteikto jūras augstākās bangas līniju

-

Jūras augstākās bangas robeža, kuru projekta autori uzrāda tikai izziņā:

https://experience.arcgis.com/experience/860dc034c87a4b7ea75ddda3217e724c/

ir jābūt ietvertai arī Anotācijā, turklāt jānodrošina, ka minētajā interneta vietnē šī projektētā līnija un papildus informatīvie slāņi  būs pieejami arī pēc noteikumu projekta pieņemšanas, tāpat kā citi Ministru kabineta noteikumu projekta paskaidrojošie materiāli.

Vienlaikus lūdzam pievienot papildu kartes slāni- pēdējos Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai pieejamos aero- foto attēlus (uzsveram, ka valsts pasūtītajā pētījumā tādi tika uzrādīti), kā arī tos slāņus, kas tika izmantoti jūras augstākās bangas robežas noteikšanā.

-