Atzinums

32.lpp sadaļā "Bāzes scenārija īstenošana" aicinām precizēt šādus terminus:
1) "ceļojumu aģentūras" aizstāt ar terminiem "tūrisma operatori" un "tūrisma aģenti"
2) "tūrisma padome" aizstāt ar pilno tās nosaukumu "Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome"
3) "tūrisma galamērķa centrs" aizstāt ar vārdiem "tūrisma galamērķis"

-

1) Konceptuālā ziņojuma Bāzes scenārija apraksta daļā (32.lpp) ir minēts, ka: "Atbilstoši 2017. gadā veiktajam nozares pētījumam, vairāk nekā puse no ieceļojošās tūrisma plūsmas Latvijā ierodas ar gaisa transportu."  Lūdzam papildināt ziņojumu ar atsauci uz minēto dokumentu.

2) Vienlaikus aicinām papildināt rindkopu ar teikumu EM piedāvātajā redakcijā: "Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gadā 44,3% no visiem ārvalstu vairākdienu ceļotājiem Latvijā ieradās ar gaisa transportu (saite uz CSP statistikas tabulu Nr.TUA060: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/turisms/tabulas/tua060-arvalstu-vairakdienu-celotaju-braucienu-videjie?themeCode=TU)."

3) Papildus aicinām izteikt teikumu "Tādā gadījumā būtisks ir aviācijas un tūrisma nozaru vienots redzējums, kas paredz veicināt Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa centru, lai lielāka tūristu plūsma Latvijā ierastos izmantojot tieši gaisa transportu." šādā redakcijā: "Tādā gadījumā būtisks ir aviācijas un tūrisma nozaru vienots redzējums, kas paredz veicināt Latvijas kā pievilcīga un sasniedzama tūrisma galamērķa attīstību, sekmējot ienākošā tūrisma plūsmas pieaugumu, tai skaitā, izmantojot gaisa transportu."
 

-

Lūdzam izteikt konceptuālā ziņojuma sadaļu "Tiek attīstīti galamērķi, kas veicina Latvijas ienākošā tūrisma attīstību" 21.lpp šādā redakcijā:

"Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. - 2027. gadam noteikts, ka tūrisma attīstība Latvijā ir viena no tautsaimniecības un vides attīstības prioritātēm un tiek paredzēts celt ārvalstu vairākdienu ceļotāju izdevumus Latvijā. Nacionālās Industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam Latvijas tūrisma nozares eksportspējas stiprināšana noteikta kā centrālais tūrisma politikas fokuss, uzsverot, ka konkurētspējas un kvalitātes celšanai ir nepieciešams radīt jaunus tūrisma produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, kas piesaistītu ceļotājus un popularizētu Latviju kā pievilcīgu tūrisma galamērķi starptautiskajā mērogā.

Tāpat Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģijā vidējā termiņā (Saite uz stratēģiju: https://www.em.gov.lv/lv/media/19365/download?attachment) definētā tūrisma attīstības vīzija ir Latvija kā pievilcīgs un dzīvotspējīgs tūrisma galamērķis jebkurā sezonā. Stratēģijā tiek izvirzīta eksportspēja kā būtiskākā komponente tūrisma nozares attīstības perspektīvā, vienlaikus padarot tūrisma nozari inovatīvāku, ilgtspējīgāku un efektīvāku.

Līdz ar to, ir nepieciešama saskaņota aviācijas un tūrisma nozares politikas koordinācija, kā arī abu nozaru izaugsmes un mērķu saskaņota attīstība, plānojot kopīgas mārketinga aktivitātes gan esošās ienākošā tūrisma plūsmas stiprināšanai, tā arī attīstot starpnozaru sadarbību jaunos perspektīvos tūrisma tirgos. Tai skaitā, ir nepieciešams attīstīt konkurētspējīgu valsts piedāvājumu tālsatiksmes aviolīniju attīstībai; un šai jautājumā ir jāveicina Baltijas valstu sadarbība."

 

Ziņojumā vairākkārt ir uzsvērta aviācijas nozares eksportspējas veicināšana, ierosinām iekļaut kā atsevišķu politikas rezultatīvo rādītāju - aviācijas nozares eksporta apjomu no IKP, %. 

 

-

Aicinām sadaļā - Konceptuālā ziņojuma sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem- iekļaut sasaisti ar Ziņojumu par digitālo desmitgadi (pieejams šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/library/2023-report-state-digital-decade), jo Konceptuālā ziņojuma  21.lpp. tiek minēts par Vertiportu tīkla izveidi eVTOL un bezpilota lidaparātu apkalpošanai, kas saistīts ar 5G aktīvās infrastruktūras ierīkošanu, digitālās un datu infrastruktūras pieejamību.
 

-

Ierosinām papildināt 3. sadaļas 2.punkta apakšpunktu “Tiek radīta labvēlīga vide inovatīvu aviācijas produktu un pakalpojumu izstrādei un ražošanai” ar papildus rindkopu (skat. piedāvāto redakciju).

Pētniecības un inovāciju veicināšanai uzņēmumiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, kā, piemēram atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai, atbalsts procesu digitalizēšanai, atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā, atbalsts inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē. Atbalsta programmu ietvaros uzņēmumiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām pētniecības ietvaros būs iespējas veikt rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi un tehniski ekonomisko priekšizpēti. Vienlaikus jāuzsver, ka pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) atbalsta programmas paredz, ka investīcijas P&A un inovācijās ir koncentrējamas Latvijā noteiktajās piecās viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3)  jomās [1], no kurām aviācijas nozare ir noteikta kā viena no potenciālajām jomām P&A un inovāciju attīstības virzienos RIS3 jomā “Viedā enerģētika un mobilitāte”.

[1] Latvijā noteiktajās piecās RIS3 jomās: (a) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (b) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (c) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (d) Viedā enerģētika un mobilitāte; (e) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Attiecīgi aicinām papildināt Saīsinājumu un terminu skaidrojumu sarakstu ar minētajiem saīsinājumiem:

P&A - Pētniecība un attīstība;
RIS3 - Viedās specializācijas stratēģija (angļu val. Research and Innovation strategy for smart specialization).

Ierosinām papildināt 2.3. sadaļas informāciju par kosmosa nozari (skat. piedāvāto redakciju).

[… nodrošinot dalību lielākajās kosmosa nozares vērtību un piegādes ķēdēs un globāla līmeņa kosmosa misijās]. Latvijas aviācijas nozare izmanto ES Kosmosa programmas datus, tostarp Galileo (satelītnavigācija un pozicionēšana) un EGNOS (satelītnavigācijas signālu uzlabošana uz zemes). Latvija nodrošināja vienu no pirmājiem EGNOS veiksmes stāstiem, kad AirBaltic integrēja programmas pakalpojumus savās aktivitātēs. Tāpat, kā aviācijas nozarē arī kosmosa nozarē Latvijā darbojās vairāki veiksmīgi uzņēmumi, kas nākotnē, attīstoties tehnoloģijām un inovācijām, sniegs arvien būtiskāku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā.

Lūdzam labot ziņojuma 2.3. sadaļā ietverto informāciju par Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru asociētās dalībvalsts statusā, izsakot to piedāvātājā redakcijā.

Latvija kopš 2020. gada ir Eiropas Kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts un ir veiksmīgi attīstījusi sadarbību […]

Lūdzam precizēt ziņojuma 2.sadaļā ietverto informāciju, izsakot to piedāvātājā redakcijā.

Latvijas kosmosa stratēģija 2021.-2027. gadam – izstrādāta ar mērķi strukturēt un koordinēt ar kosmosa politiku saistītos jautājumus. Kā prioritātes ir noteiktas izglītības un prasmju attīstība, zinātniskā un inženiertehniskā pētniecība, Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāla veidošana, izmantojot kosmosa piegādes ķēdes, kā arī Zemes novērošanas datu lietošana valdības pakalpojumos.