Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
Projekta ID
23-TA-1622
Atzinuma sniedzējs
"Vecāku Alianse"
Atzinums iesniegts
07.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Starptautiskā līguma projekts latviešu valodā
Iebildums

Par likumprojektu
„Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības
pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un
apkarošanu“ 

Mēs esam iepazinušies ar tiesību akta projektu (Projekta ID 23-TA-1622)„Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu“ un neatbalstām šī tiesību akta projekta virzīšanu un pieņemšanu sekojošu iemeslu dēļ:
Stambulas konvencija ir izstrādāta, piemērojot mūsdienās, diemžēl, izplatītu mānīgu taktiku, kas balstās uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju un politiķu vairākums vērtēs normatīvo aktu galvenokārt pēc tā nosaukuma, neiedziļinoties saturā. Tādējādi normatīvajā aktā (kāds ir arī Stambulas konvencija) zem cēla un sabiedrībā kopumā atbalstīta mērķa nosaukuma tekstā  tiek iekļautas tiesību normas, kas neatbilst šim nosaukumam. 
Arī no Stambulas konvencijas nosaukuma izriet cēls šī dokumenta  mērķis – novērst un apkarot vardarbību pret sievieti ģimenē un ārpus tās. Tomēr, iepazīstoties ar Konvencijas saturu un tās Skaidrojošo ziņojumu, secinām, ka Konvencijā ir ietvertas normas, kas nav vērstas uz šī mērķa sasniegšanu un tādējādi neatbilst Konvencijas nosaukumam. Piemēram, Konvencijas 3.panta „c“ punkts definē jēdzienu „sociālā dzimte/dženders“, norādot uz sociāli konstruētām lomām, uzvedību, nodarbošanos un īpašībām, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. Savukārt Konvencijas Skaidrojošā ziņojumā pie Konvencijas 4.panta jau skaidri tiek iezīmētas šīs „sociālās dzimtes/džendera“ izpratnes robežas, proti, indivīdi, kuri sevi identificē ar sociālo dzimumu/dženderu, kas neatbilst bioloģiskajam dzimumam, kas konstatēts, viņiem piedzimstot. Pie šādām personām Konvencijas autori pieskaita: transpersonas, pretējā dzimuma apģērba nēsātājus, transvestītus un citas tādu personu grupas, kas neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā izveidojies par to, kas pieklājas „vīrietim“ vai „sievietei“. Kādēļ visas šīs personu grupas iekļautas Konvencijā, kas veltīta sieviešu aizsardzībai? 
Lielu satraukumu un neizpratni izraisa Stambulas konvencijas 14. pants, kas nosaka, ka Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpēja cieņa [..] un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim. Jēdziens „sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem“ (angl. – non-stereotyped gender roles) ir nekonkrēts un dažādi interpretējams, tādēļ nevaram izslēgt iespēju, ka cieņa pret tradicionālo jeb dabisko ģimeni (māte-tēvs-bērni) neietilpst šajā jēdzienā un Latvijas skolās bērniem tiks turpmāk mācīts cienīt visas iespējamās sociālās dzimtes/dženderu lomas, izņemot tradicionālās jeb dabiskās ģimenes lomas.
Atgādinām, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.Protokola 2. panta 2.teikums skaidri noteic, ka, veicot funkcijas, kuras valsts uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas ir saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem. Tādēļ valstij ir aizliegts veikt bērnu indoktrināciju, neievērojot vecāku reliģisko pārliecību un filozofiskos uzskatus. No tā skaidri izriet, ka valsts nedrīkst uzņemties šādas pirmšķietami indoktrinējošas starptautiskas saistības – ratificējot Stambulas konvenciju -, tādējādi pārkāpjot vecāku primārās tiesības bērnu izglītībā. Latvijas bērnu vecāki nav ne aptaujāti, nedz arī pat informēti par to, ka viņu bērniem Latvijas valsts skolās turpmāk tiks mācītas „sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem“.
Jau 2016. gada 18. maijā, parakstot Stambulas konvenciju, Latvija tai pievienoja vienpusēju deklarāciju, kurā paziņoja, ka piemēros Konvenciju atbilstoši Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem. Taču atbilstoši 1969. gada 23. maija Vīnes konvencijas Par starptautisko līgumu tiesībām (Latvijā spēkā no 03.06.1993.) 27. panta 1.teikumam, pēc tam, kad starptautiskais līgums dalībvalstī ir ratificēts un stājies spēkā, starptautiskā līguma dalībnieks nevar atsaukties uz nacionālo tiesību normu prasībām, lai attaisnotu starptautiskā līguma neizpildi. Tātad, ja Latvija ratificēs Stambulas konvenciju un tā Latvijā stāsies spēkā, tad Latvija vairs nevarēs atsaukties uz Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, lai attaisnotu Stambulas konvencijas atsevišķu normu nepildīšanu vai pildīšanu mazākā mērā. Tādēļ uzskatām, ka šādas deklarācijas pievienošanai nav nekāda juridiskā svara un tā nekādi nenodrošinās to, lai būtu aizsargātas Satversmē ietvertās vērtības un principi.
Runājot par mūsu bažām un negatīvo attieksmi pret šo Konvenciju, svarīgi atzīmēt, ka 2017. gada 12. septembrī Eiroparlamentā tika pieņemts Rezolūcijas projekts saistībā ar ES pievienošanos Stambulas konvencijai (P8_TA-PROV(2017)0329). Minētajā Rezolūcijā Eiroparlaments saistībā ar to skaidri norāda, ka:
1) runa nav tikai par sievietēm un meitenēm, bet arī par LGBTI personām (Rezolūcijas I.punkts);
2) viennozīmīgi apstiprina (angl. – strongly affirms), ka legālā aborta noraidīšana ir uzskatāma par vardarbību pret sievieti un meiteni. Tādēļ Eiroparlaments aicina visas dalībvalstis garantēt meitenēm seksuālo izglītību, sievietēm - pieeju ģimenes plānošanai, kā arī pilnu spektru seksuālās un reproduktīvās veselības pasākumu, kas ietver modernās kontraceptīvās metodes un legālos abortus (Rezolūcijas 4.punkts);
3) Konvencijas izpratnē „īpaši neaizsargātas personas“ ir ne tikai grūtnieces, bet arī LGBTI sievietes (Rezolūcijas (k) punkts). Citiem vārdiem sakot, geji un transpersonas tiek pielīdzināti grūtniecēm;
4) valstīm ir aktīvi jāveicina attieksmju un uzvedības maiņa un jāapkaro seksisms un uz stereotipiem balstītās sociālās dzimtes/dženderu lomas. Jānodrošina sociālās dzimtes/dženderu neitrālas valodas (angl. – gender-neutral language) ieviešana saziņā (Rezolūcijas (m) punkts);
5) Eiroparlaments aicina Eiropas Komisiju pārskatīt un paplašināt ES ietvarlēmumu par atsevišķu rasistiskas un ksenofobiskas izteiksmes formu apkarošanu, tajā iekļaujot arī krimināltiesiskus pasākumus attiecībā uz seksismu, sociālās dzimtes/džendera identitātes aizskārumiem un aizskārumiem pret dzimumu iezīmēm (Rezolūcijas 13.punkts).  
Nolūkā apkarot un novērst vardarbību vispār un īpaši pret sievietēm, Latvija jau ir veikusi virkni pasākumu, ieviešot savā nacionālajā tiesību sistēmā dažādus tiesiskos mehānismus.
Stambulas konvencijas ieviešana tiek pastiprināta un kontrolēta ar GREVIO ekspertu komisijas iesaisti, kura vērtē ne tikai valsts likumdošanu Stambulas konvencijas kontekstā, bet arī valsts izglītības sistēmu, mācību saturu un konkrēto NVO iesaisti izglītības procesā, kas ir katras valsts nacionālā kompetencē.
 
Visbeidzot, vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka līdz ar ratifikācijas likumu ir izsludināma Stambulas konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā. Diemžēl, Konvencijas tulkojums latviešu valodā (gan tas, kas pieejams Eiropas Padomes mājaslapā, gan tas, kas pieejams Labklājības ministrijas mājaslapā) ir kļūdains tieši tajos pantos, par kuriem līdz šim izraisījušās vislielākās neskaidrības, diskusijas un bažas. 
Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā nesakrīt! Piemēram:
- Stambulas konvencijas 3. panta „c“ punkts angļu valodā skan šādi (skat. EP mājaslapā Konvencijas autentisko tekstu angļu valodā www.coe.int ): 
„’gender’ shall mean the socially constructed roles, behaviours, activities and attributes that a given society considers appropriate for women and men“.
- Savukārt EP mājaslapā publicētā Konvencijas latviešu valodas oficiālā tulkojuma 3.panta „c“ punkts skan šādi: 
„ar terminu “dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.

- Attiecīgi Labklājības ministrijas mājaslapā (www.lm.gov.lv ) atrodams šāds 3.panta „c“ punkta tulkojums latviešu valodā: 
„ar terminu “sociālais dzimums (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.

- Konvencijas 3.panta „c“  punkta tulkojumam latviešu valodā būtu jābūt vismaz šādam:
„ar terminu “sociālā dzimte/dženders” tiek saprastas sociāli konstruētas lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.
Kā redzams, abi latviešu valodas tulkojumi atšķiras viens no otra un abos nav iztulkots vārds „konstruētas“, tādējādi maldinot Konvencijas latviešu valodas teksta lasītāju par Konvencijā ietverto sociālās dzimtes/džendera teoriju un tās iespējamām tiesiskajām sekām Latvijā.
Arī citi Konvencijas panti (piemēram, 14.p.) latviešu valodā nav iztulkoti precīzi, tādēļ ir maldinoši. Jāatzīmē, ka juridisi saistoši ir tikai oficiālie Konvencijas tulkojumi angļu un franču valodās. Latviešu valodas tulkojums nav starptautiski juridiski saistošs.
Visbeidzot, vairāk, kā 12 307 Latvijas iedzīvotāji jau 2016.gadā ir skaidri pauduši savu nostāju portālā manabalss.lv parakstot iniciatīvu Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai. 
 
Ievērojot iepriekš minēto, aicinām neatbalstīt tiesību akta projektu „Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu“, nepieļaujot Stambulas konvencijas ratifikāciju un spēkā stāšanos Latvijā.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Starptautiskā līguma projekts svešvalodā
Iebildums

Par likumprojektu
„Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības
pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un
apkarošanu“ 

Mēs esam iepazinušies ar tiesību akta projektu (Projekta ID 23-TA-1622)„Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu“ un neatbalstām šī tiesību akta projekta virzīšanu un pieņemšanu sekojošu iemeslu dēļ:
Stambulas konvencija ir izstrādāta, piemērojot mūsdienās, diemžēl, izplatītu mānīgu taktiku, kas balstās uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju un politiķu vairākums vērtēs normatīvo aktu galvenokārt pēc tā nosaukuma, neiedziļinoties saturā. Tādējādi normatīvajā aktā (kāds ir arī Stambulas konvencija) zem cēla un sabiedrībā kopumā atbalstīta mērķa nosaukuma tekstā  tiek iekļautas tiesību normas, kas neatbilst šim nosaukumam. 
Arī no Stambulas konvencijas nosaukuma izriet cēls šī dokumenta  mērķis – novērst un apkarot vardarbību pret sievieti ģimenē un ārpus tās. Tomēr, iepazīstoties ar Konvencijas saturu un tās Skaidrojošo ziņojumu, secinām, ka Konvencijā ir ietvertas normas, kas nav vērstas uz šī mērķa sasniegšanu un tādējādi neatbilst Konvencijas nosaukumam. Piemēram, Konvencijas 3.panta „c“ punkts definē jēdzienu „sociālā dzimte/dženders“, norādot uz sociāli konstruētām lomām, uzvedību, nodarbošanos un īpašībām, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. Savukārt Konvencijas Skaidrojošā ziņojumā pie Konvencijas 4.panta jau skaidri tiek iezīmētas šīs „sociālās dzimtes/džendera“ izpratnes robežas, proti, indivīdi, kuri sevi identificē ar sociālo dzimumu/dženderu, kas neatbilst bioloģiskajam dzimumam, kas konstatēts, viņiem piedzimstot. Pie šādām personām Konvencijas autori pieskaita: transpersonas, pretējā dzimuma apģērba nēsātājus, transvestītus un citas tādu personu grupas, kas neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā izveidojies par to, kas pieklājas „vīrietim“ vai „sievietei“. Kādēļ visas šīs personu grupas iekļautas Konvencijā, kas veltīta sieviešu aizsardzībai? 
Lielu satraukumu un neizpratni izraisa Stambulas konvencijas 14. pants, kas nosaka, ka Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpēja cieņa [..] un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim. Jēdziens „sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem“ (angl. – non-stereotyped gender roles) ir nekonkrēts un dažādi interpretējams, tādēļ nevaram izslēgt iespēju, ka cieņa pret tradicionālo jeb dabisko ģimeni (māte-tēvs-bērni) neietilpst šajā jēdzienā un Latvijas skolās bērniem tiks turpmāk mācīts cienīt visas iespējamās sociālās dzimtes/dženderu lomas, izņemot tradicionālās jeb dabiskās ģimenes lomas.
Atgādinām, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.Protokola 2. panta 2.teikums skaidri noteic, ka, veicot funkcijas, kuras valsts uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas ir saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem. Tādēļ valstij ir aizliegts veikt bērnu indoktrināciju, neievērojot vecāku reliģisko pārliecību un filozofiskos uzskatus. No tā skaidri izriet, ka valsts nedrīkst uzņemties šādas pirmšķietami indoktrinējošas starptautiskas saistības – ratificējot Stambulas konvenciju -, tādējādi pārkāpjot vecāku primārās tiesības bērnu izglītībā. Latvijas bērnu vecāki nav ne aptaujāti, nedz arī pat informēti par to, ka viņu bērniem Latvijas valsts skolās turpmāk tiks mācītas „sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem“.
Jau 2016. gada 18. maijā, parakstot Stambulas konvenciju, Latvija tai pievienoja vienpusēju deklarāciju, kurā paziņoja, ka piemēros Konvenciju atbilstoši Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem. Taču atbilstoši 1969. gada 23. maija Vīnes konvencijas Par starptautisko līgumu tiesībām (Latvijā spēkā no 03.06.1993.) 27. panta 1.teikumam, pēc tam, kad starptautiskais līgums dalībvalstī ir ratificēts un stājies spēkā, starptautiskā līguma dalībnieks nevar atsaukties uz nacionālo tiesību normu prasībām, lai attaisnotu starptautiskā līguma neizpildi. Tātad, ja Latvija ratificēs Stambulas konvenciju un tā Latvijā stāsies spēkā, tad Latvija vairs nevarēs atsaukties uz Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, lai attaisnotu Stambulas konvencijas atsevišķu normu nepildīšanu vai pildīšanu mazākā mērā. Tādēļ uzskatām, ka šādas deklarācijas pievienošanai nav nekāda juridiskā svara un tā nekādi nenodrošinās to, lai būtu aizsargātas Satversmē ietvertās vērtības un principi.
Runājot par mūsu bažām un negatīvo attieksmi pret šo Konvenciju, svarīgi atzīmēt, ka 2017. gada 12. septembrī Eiroparlamentā tika pieņemts Rezolūcijas projekts saistībā ar ES pievienošanos Stambulas konvencijai (P8_TA-PROV(2017)0329). Minētajā Rezolūcijā Eiroparlaments saistībā ar to skaidri norāda, ka:
1) runa nav tikai par sievietēm un meitenēm, bet arī par LGBTI personām (Rezolūcijas I.punkts);
2) viennozīmīgi apstiprina (angl. – strongly affirms), ka legālā aborta noraidīšana ir uzskatāma par vardarbību pret sievieti un meiteni. Tādēļ Eiroparlaments aicina visas dalībvalstis garantēt meitenēm seksuālo izglītību, sievietēm - pieeju ģimenes plānošanai, kā arī pilnu spektru seksuālās un reproduktīvās veselības pasākumu, kas ietver modernās kontraceptīvās metodes un legālos abortus (Rezolūcijas 4.punkts);
3) Konvencijas izpratnē „īpaši neaizsargātas personas“ ir ne tikai grūtnieces, bet arī LGBTI sievietes (Rezolūcijas (k) punkts). Citiem vārdiem sakot, geji un transpersonas tiek pielīdzināti grūtniecēm;
4) valstīm ir aktīvi jāveicina attieksmju un uzvedības maiņa un jāapkaro seksisms un uz stereotipiem balstītās sociālās dzimtes/dženderu lomas. Jānodrošina sociālās dzimtes/dženderu neitrālas valodas (angl. – gender-neutral language) ieviešana saziņā (Rezolūcijas (m) punkts);
5) Eiroparlaments aicina Eiropas Komisiju pārskatīt un paplašināt ES ietvarlēmumu par atsevišķu rasistiskas un ksenofobiskas izteiksmes formu apkarošanu, tajā iekļaujot arī krimināltiesiskus pasākumus attiecībā uz seksismu, sociālās dzimtes/džendera identitātes aizskārumiem un aizskārumiem pret dzimumu iezīmēm (Rezolūcijas 13.punkts).  
Nolūkā apkarot un novērst vardarbību vispār un īpaši pret sievietēm, Latvija jau ir veikusi virkni pasākumu, ieviešot savā nacionālajā tiesību sistēmā dažādus tiesiskos mehānismus.
Stambulas konvencijas ieviešana tiek pastiprināta un kontrolēta ar GREVIO ekspertu komisijas iesaisti, kura vērtē ne tikai valsts likumdošanu Stambulas konvencijas kontekstā, bet arī valsts izglītības sistēmu, mācību saturu un konkrēto NVO iesaisti izglītības procesā, kas ir katras valsts nacionālā kompetencē.
 
Visbeidzot, vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka līdz ar ratifikācijas likumu ir izsludināma Stambulas konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā. Diemžēl, Konvencijas tulkojums latviešu valodā (gan tas, kas pieejams Eiropas Padomes mājaslapā, gan tas, kas pieejams Labklājības ministrijas mājaslapā) ir kļūdains tieši tajos pantos, par kuriem līdz šim izraisījušās vislielākās neskaidrības, diskusijas un bažas. 
Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā nesakrīt! Piemēram:
- Stambulas konvencijas 3. panta „c“ punkts angļu valodā skan šādi (skat. EP mājaslapā Konvencijas autentisko tekstu angļu valodā www.coe.int ): 
„’gender’ shall mean the socially constructed roles, behaviours, activities and attributes that a given society considers appropriate for women and men“.
- Savukārt EP mājaslapā publicētā Konvencijas latviešu valodas oficiālā tulkojuma 3.panta „c“ punkts skan šādi: 
„ar terminu “dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.

- Attiecīgi Labklājības ministrijas mājaslapā (www.lm.gov.lv ) atrodams šāds 3.panta „c“ punkta tulkojums latviešu valodā: 
„ar terminu “sociālais dzimums (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.

- Konvencijas 3.panta „c“  punkta tulkojumam latviešu valodā būtu jābūt vismaz šādam:
„ar terminu “sociālā dzimte/dženders” tiek saprastas sociāli konstruētas lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.
Kā redzams, abi latviešu valodas tulkojumi atšķiras viens no otra un abos nav iztulkots vārds „konstruētas“, tādējādi maldinot Konvencijas latviešu valodas teksta lasītāju par Konvencijā ietverto sociālās dzimtes/džendera teoriju un tās iespējamām tiesiskajām sekām Latvijā.
Arī citi Konvencijas panti (piemēram, 14.p.) latviešu valodā nav iztulkoti precīzi, tādēļ ir maldinoši. Jāatzīmē, ka juridisi saistoši ir tikai oficiālie Konvencijas tulkojumi angļu un franču valodās. Latviešu valodas tulkojums nav starptautiski juridiski saistošs.
Visbeidzot, vairāk, kā 12 307 Latvijas iedzīvotāji jau 2016.gadā ir skaidri pauduši savu nostāju portālā manabalss.lv parakstot iniciatīvu Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai. 
 
Ievērojot iepriekš minēto, aicinām neatbalstīt tiesību akta projektu „Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu“, nepieļaujot Stambulas konvencijas ratifikāciju un spēkā stāšanos Latvijā.
 
Piedāvātā redakcija
-