Atzinums

Anotācijā par šo skaidrots:
"Attiecīgi jaunajā PIL 9.panta 7.1 daļā noteiktais regulējums ir piemērojams pēc piedāvājumu izvērtēšanas, kas veikta PIL 9.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā, un paredz, ka gadījumā, ja piedāvātās cenas atšķirība starp izvēlēto piedāvājumu un katru nākamo atbilstošo piedāvājumu nepārsniedz 15%, tad priekšroka ir jādod tā pretendenta piedāvājumam, kuram piešķirts VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums. Vērtējams ir tieši piedāvājumu iesniegušais pretendents, tādēļ piegādātāju apvienības gadījumā katram no biedriem jāatbilst “A” klases novērtējumam. Tādējādi, ja kādam biedram nav piešķirts šāds novērtējums, konkrētai piegādātāju apvienībai priekšroka netiek dota.
Minētais regulējums paredz priekšrocību attiecināt tikai tad, ja piedāvātās cenas atšķirība starp izvēlēto piedāvājumu un katru nākamo atbilstošo piedāvājumu nepārsniedz 15%, lai neradītu nesamērīgi lielu līgumcenas sadārdzinājumu gadījumā, ja sākotnēji izvēlēto piedāvājumu būtu iesniedzis pretendents, kurš neatbilst VID piešķirtajam “A” klases novērtējumam un iepirkuma komisijai būtu jāvērtē secīgi katrs nākamais atbilstošais piedāvājums (proti, vērtējums iespējams tikai 15% cenas atšķirības robežā, skatoties no sākotnējā uzvarētāja piedāvātās cenas)."

Iepirkumos PIL 9.panta kārtībā šāda regulējuma ietekme, piemēram, būvdarbu līguma gadījumā, var sasniegt pat vairāk nekā 22 tūkstošus eiro viena līguma ietvaros, līdz ar to ir jācer, ka likumprojekta iesniedzējs, ņemot vērā, ka šis regulējums var būtiski skart, piemēram, valsts un pašvaldību iestāžu budžetus, ir izvērtējis, ka šis piedāvājums uzvarētāja izvēles kārtības maiņai iepirkumā ir šādas summas vērts. Bet, nevērtējot šo lietderīgumu, pastāv arī tiesiska problēma, ņemot vērā likuma normas saturu.
Saskaņā ar anotācijā minēto tas, kā rīkoties, varētu būt skaidrs, ja saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir tikai cena - pasūtītājs izvēlas nākamo zemākās cenas piedāvājumu 15% cenas robežās, ja pirmā piedāvājuma iesniedzējam nav "A" klases novērtējuma, bet attiecīgajam nākamajam tāds ir. Nav skaidrs, kas notiek gadījumā, ja pasūtītājs saskaņā ar PIL 51.pantu kā saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus ir noteicis nevis tikai cenu, bet arī izmaksas visā dzīves ciklā vai citus papildu kritērijus (kvalitāti, izpildes aspektus u.tml.) - vai arī tad tiek ignorēts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējums (piemēram, preces cenas un dzīvescikla izmaksu kopsumma (un kas šādā gadījumā būs likuma normā minētā "cena" - vai tikai cena bez dzīvescikla izmaksām?) vai piešķirto punktu kopsumma) un vienalga tiek izvēlēts piedāvājums, kuru iesniedzis piegādātājs ar "A" klases novērtējumu?
LDDK vienlaikus vērš uzmanību, ka šobrīd nav skaidrs kā šī sistēma darbosies, tāpēc aicina ļoti piesardzīgi vērtēt šī regulējuma pieņemšanu, pirms ļaut piedāvājumu sadārdzināt par 15%. Turklāt jāņem vērā arī, ka būvniecībā daudz efektīvāk būtu izvēles kritēriju sasaistīt ar VSAOI nomaksu uz vienu nodarbināto, kas daudz vairāk liecina par piegādātāja godprātību nodokļu nomaksas jautājumā, nevis laicīgi iesniegtas EDS atskaites. PIL jau šobrīd nedrīkst būt nodokļu parādi, tāpēc vismaz būvniecības jomā neredzam pievienoto vērtību A reitinga uzņēmumam ļaut iesniegt par 15% dārgāku piedāvājumu, ja A līmeni var sasniegt maksājot 81% no vidējās algas profesijā un laicīgi iesniedzot EDS atskaites.
 

Līdz ar to likuma normu aicinām papildus vērtēt un skaidrot kopējo darbības mehānisku un efektivitāti. Un, ja tā tiek virzīta, tad vai nu jānosaka tas, ka tā attiecas tikai uz gadījumiem, kad kā saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir noteikta tikai cena, vai arī jādod risinājums pārējām situācijām (attiecīgi - jāskaidro, ko nozīmē "katrs nākamais atbilstošais piedāvājums", vai jāprecizē šī frāze), kā arī jānosaka efektīvākais modelis attiecībā uz būvniecību.
 

Lai nevairotu birokrātiju un nepaildzinātu procesus, zaudējot orientāciju uz galveno - laikus un par saprātīgu cenu iegādāties preces, pakalpojumus un būvdarbus pasūtītāja vajadzībām, kā arī lai neradītu nesamērīgas administratīvās izmaksas, manuāli katram iepirkumam vācot un pārbaudot likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" 5.pantā ietvertajos grozījumos (attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu) minētos datus, nepieciešams likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" 5. un 6.pantā minēto grozījumu PIL normās stāšanos spēkā atlikt līdz tam brīdim, kad šādu informāciju varēs ērti iegūt valsts nodrošinātos, pasūtītājiem šādām vajadzībām pieejamos reģistros ar atbilstošu meklēšanas iespēju.



 

Attiecīgi papildināt Pārejas noteikumus.

LDDK šajā gadījumā neatbalsta rakstveida procesu, jo šādā procesā sarežģītākos gadījumos ļoti apgrūtinoši rakstveidā visu izklāstīt, lai nonāktu pie objektīvi pareiza lēmuma. 

-