Atzinums

Mērķa formulējums par globālajām ķēdēm varētu radīt sarežģījumus un papildus apgrūtinājumus zinātniekiem projektu izstrādes un ieviešanas laikā un tas  neatbilst pēc būtības, jo MK noteikumu 5. punkts nosaka ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc uzskatām, ka  lietderīgāk būtu saglabāt Latvijas tautsaimniecības virzienu.
 

-

Lūdzam skaidrot, kas ir domāts ar vārdu salikumu “kopīgie pētniecības projekti”. Vai šajā rādītājā tiek ieskaitīti visi projekti, kas tiek īstenoti sadarbībā neatkarīgi no tā, vai sadarbība tiek īstenota ar citu pētniecības institūciju vai komersantu, vai tomēr šajā radītājā ieskaita tikai tos projektus, kas tiek īstenoti sadarbībā ar komersantu. Lūdzam precizēt, lai rādītājs ir skaidri, saprotami definēts. Izskatās, ka rādītājā ir ieskaitāmi jebkura veida sadarbības projekti, jo arī divu pētniecības organizāciju īstenots sadarbības projekts var sniegt ieguldījumu MK noteikumu 4.punktā minētajam pasākuma mērķim.
 

-

No punkta redakcijas nav īsti saprotams, vai minētie RIS3 rādītāji, kas ir jāuzkrāj finansējuma saņēmējam, attiecas tikai uz pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem jeb prasība attiecas uz finansējuma saņēmēju kopumā, respektīvi, rādītāji jāuzkrāj par visu institūciju kā tādu, visiem tās īstenotiem projektiem un darbībām. Vēršam uzmanību, ka zinātniskās institūcijas šādā griezumā – sadalījumā pa RIS3 jomām – šobrīd datus neuzkrāj, un tas būtu diezgan nopietns administratīvs slogs finansējuma saņēmējam, ja rādītāji būtu jāuzkrāj par visu institūciju kopumā. Līdz ar to lūdzam precizēt punkta redakciju, skaidri nosakot, ka uzkrājamie RIS3 rādītāji attiecas uz pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu 21.1. punktu ar ERIH+ datubāzi, jo tā ir vadošā humanitāro un sociālo zinātņu žurnālu un konferenču rakstu krājumu datu bāze.

-

Kāpēc tiek īpaši iezīmēts iepriekšējais periods 10 gadi? Mūsuprāt būtu pietiekami runāt par esošo periodu.
 

-

MK noteikumu 30.2.punkts ir pretrunīgi noformulēts. Pašreizējā redakcija nosaka, ka netiešajās attiecināmajās izmaksās tiek iekļautas visas 31.punktā minētās izmaksas - gan netiešās, gan tiešās attiecināmās izmaksas. Lūdzam precizēt 30. un 31.punktu un skaidri formulēt, kas MK noteikumu izpratnē ir ar saimniecisko darbību nesaistīto projektu tiešās attiecināmās izmaksas un kas ir netiešās attiecināmās izmaksas. Ja ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam tiek piemērota vienotā likme 40 procentu apmērā, kurā tiek iekļautas gan netiešās, gan tiešās attiecināmās izmaksas, izņemot MK noteikumu 41.1 apakšpunktā minētās zinātniskā personāla atlīdzības izmaksas, tad, mūsuprāt, šajā gadījumā nav nepieciešams vēl papildus izdalīt atsevišķi netiešās izmaksas, jo tās jau ir iekļautas vienotajā likmē.

-

MK noteikumu 31. punktā ir noteikts 40% ierobežojums ar saimniecisku darbību nesaistīto projektu netiešajām un tiešajām attiecināmajām izmaksām (izņemot zinātniskā personāla atlīdzības izmaksas) kopā, bet nav norādīts to sadalījuma mehānisms. Respektīvi, cik ir maksimāli iespējamas netiešās izmaksas un cik varētu būt tiešās projekta izmaksas, izņemot  zinātniskā personāla atlīdzības izmaksas. Atbilstoši nav iespējams izpildīt MK noteikumu 29.2.1. un 41.4. punktu prasības par procentuālo ierobežojumu fundamentāliem pētījumiem ārpakalpojumu izmaksām. Lūdzam precizēt, kāds ir ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta netiešo izmaksu un tiešo izmaksu, izņemot  zinātniskā personāla atlīdzības izmaksas, procentuālais apjoms.
 

-