Atzinums

Informatīvā ziņojuma projekta 5. sadaļas 11. rindkopā ir norādīts, ka ne visas tirgus uzraudzības iestādes ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu un Ne visas tirgus uzraudzības iestādes ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu, bet sodu var piemērot arī iestāde, kura neveic tirgus uzraudzību, tādēļ šajos gadījumos sankciju piemērošanai būtu jāievieš citi risinājumi, tostarp izvērtējot iespējas sankciju piemērošanu uzticēt citai institūcijai. Lūdzam precizēt izklāstīto ideju, jo tā šķiet dažādi uztverama. Piemēram, ja ar to domāts, ka pārkāpumu konstatē viena iestāde, bet administratīvo procesu uzsāk un ved cita iestāde, tad faktiski sanāk, ka turpmāk kompetentā iestāde būs tā, kas uzsāk procesu. Tātad, ja līdz šim tai nav bijusi tāda kompetence, šāds risinājums nozīmētu iestādes funkciju paplašināšanu, un tādā gadījumā vērtējuma šāda risinājuma lietderība (arī ņemot vērā to, ka tas prasa papildus finanšu resursus) un efektivitāte.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 5. sadaļas 11. rindkopā ir norādīts, ka ne visas tirgus uzraudzības iestādes ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Lūdzam papildināt projektā ietverto apgalvojumu, norādot, kuras tieši tirgus uzraudzības iestādes ir tās, kurām nav tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 1. sadaļas "MI akta mērķis un prasības" 6. rindkopā norādīts, ka "MI akts neattiecas uz militāriem, aizsardzības un valsts drošības mērķiem radītām sistēmām". Vēršam uzmanību, ka MI akta 2. panta 3.punktā ir norādīts “Šī regula neattiecas uz MI sistēmām, ja un ciktāl tās tiek laistas tirgū, nodotas ekspluatācijā vai izmantotas ar modifikāciju vai bez tās vienīgi militāros, aizsardzības vai valsts drošības nolūkos, neatkarīgi no tā, kāda veida vienība veic minētās darbības.
Šī regula neattiecas uz MI sistēmām, kuras netiek laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā Savienībā, ja iznākumu Savienībā izmanto vienīgi militāros, aizsardzības vai valsts drošības nolūkos, neatkarīgi no tā, kāda veida vienība veic minētās darbības.”
Tātad apzīmējums “[..] drošības mērķiem radītām” ir sašaurinājums MI aktā noteiktajam, kur ir pateikts, ka centrālais kritērijs ir tāds, ka tās tiek izmantotas tikai militāriem, aizsardzība vai valsts drošības nolūkos (neatkarīgi no tā, kādos nolūkos tās ir radītas). Vienlaikus noteiktos gadījumos, gluži otrādi - regulas norma šādi tiek paplašināta, proti, ja MI sistēma radīta ar mērķi izmantot aizsardzībā vai valsts drošībai, taču pēc tās izstrādes tā tomēr tiek izmantota citiem mērķiem.
Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā ietvertā apgalvojuma par regulā noteikto izņēmumu precīzāku atbilstību regulas tekstam, lūdzam precizēt minēto informatīvā ziņojuma projekta tekstu.
 

-

Informatīvā ziņojuma "Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu" (turpmāk – projekts) 1. pielikuma "Par nepieciešamākajiem grozījumiem normatīvajos aktos" 6. punktā paredzēts, ka nepieciešami grozījumi Atbilstības novērtēšanas likumā, lai piemērotu MI aktā paredzētās sankcijas. Savukārt projekta 1. pielikuma 21. punktā norādīts, ka nepieciešami grozījumi tirgus uzraudzības
iestāžu darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos MI akta sodu piemērošanas kompetences noteikšanai.
Vēršam uzmanību, ka valstī esošā administratīvās atbildības sistēma, proti, administratīvo pārkāpumu sastāvi un institūciju kompetence administratīvo pārkāpumu procesā, ir paredzēta konkrētu jomu regulējošajos normatīvajos aktos.  
MI akta 99. pants noteic, ka dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem  un citiem izpildes panākšanas pasākumiem, kā arī nosaka noteiktas prasības par MI sistēmas atbilstības ievērošanai. Tādējādi, Valsts policijas ieskatā noteikumi par sodiem un institūciju kompetence to piemērošanā par konkrēto jomu, būtu nosakāmi vienuviet, proti, Atbilstības novērtēšanas likumā.

 

-