Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija vērš uzmanību, ka tiek ierīkots elektroenerģijas lietotāja jaunas elektroietaises pieslēgums elektroenerģijas sadales sistēmai, nevis elektroenerģijas lietotāja pieslēgums, kā to nosaka Likumprojekta 1. pantā paredzētā Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk – Likums)  9. panta 2.⁵ un 2^.6 daļa.

Bez tam Likumprojekta 1. pantā paredzētajā Likuma 9. panta 2.⁵ daļā noteiktais būtu attiecināms uz galalietotājiem nevis lietotājiem nepieciešamiem  pieslēgumiem, jo Likuma 9. panta 2.¹ daļa nosaka pieslēguma maksas noteikšanas regulējumu galalietotājiem.   
Ministrija norāda, ka pieslēguma maksu veido ne tikai pieslēguma būvdarbu izmaksas, bet arī citas ar pieslēguma nodrošināšanu saistītas ekonomiski pamatotās izmaksas, kuras pieslēguma maksā ietver atkarībā no attiecīgā pieslēguma nodrošināšanai faktiski veicamajām darbībām un pieslēguma līguma noteikumiem, piemēram pieslēgšanas izmaksas.  Līdz ar  to Likumprojekta 1. pantā paredzēto Likuma 9. panta 2.⁵ un 2.⁶ daļu nepieciešams papildināt, nosakot, ka galalietotājs sedz pārējās ar pieslēguma nodrošināšanu saistītas ekonomiski pamatotās izmaksas.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 1. pantā paredzētā Likuma 9. panta 2.⁵ daļa būtu izsakāma šādā redakcijā:
“2.⁵ Ierīkojot elektroenerģijas galalietotājam nepieciešamo pieslēgumu šā panta 2.¹ daļā noteiktajos gadījumos, elektroenerģijas galalietotājs sedz 50% un sadales sistēmas operators sedz 50% no pieslēguma būvdarbu izmaksām, kas ietvertas pieslēguma maksā. Elektroenerģijas galalietotājs sedz pārējās pieslēguma maksu veidojošās ekonomiski pamatotās izmaksas.”

Likumprojekta 1. pantā paredzētajā Likuma 9. panta 2.⁶ daļā noteikts, ka elektroenerģijas lietotājs sedz 50% no pieslēguma būvniecības izmaksām, ja vienlaikus izpildās nosacījums, ka pieslēguma spriegums nepārsniedz 20 kilovoltus un ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva 0,4 kilovoltu pieslēgumā ir lielāka par 100 ampēriem. Ministrijas ieskatā nosacījums, ka ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva 0,4 kilovoltu pieslēgumā ir lielāka par 100 ampēriem, neizpildīsies gadījumos, ja jaunas elektroietaises pieslēgums tiek ierīkots pie 6-20 kV līnijas vai kopnes. Līdz ar to Ministrija rosina izdalīt minēto nosacījumu atsevišķā punktā, nosakot, ka minētā prasība attiecas tikai uz pieslēgumiem 0,4 kilovoltu līnijai vai kopnei.

Attiecībā uz Likumprojekta 1. pantā paredzēto Likuma 9. panta 2.⁶ daļas 2.punktu, Ministrija norāda, ka elektroenerģijas galalietotājs jau var izmantot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu citā pieslēgumā nevis uzsākt tā izmantošanu ar attiecīgā pieslēguma ierīkošanu. Līdz ar minēto punktu nepieciešams papildināt, nosakot, ka  elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu galalietotājs uzsāk izmantot ierīkotajā pieslēgumā.

Likumprojekta 1. pantā paredzētais Likuma 9. panta 2.⁶ daļas 3. punkts, kas noteic, ka lietotājs sistēmas operatoram atmaksā sistēmas operatora segto izmaksu daļu, ja lietotājs neizpilda ar operatoru noslēgtā līguma nosacījumus, nav uzskatāms par nosacījumu, lai elektroenerģijas galalietotāja varētu segt tikai 50% no pieslēguma būvniecības izmaksām.  Minētais regulējums, kas nosaka prasību, ja nosacījumi netiek ievēroti, būt nosakāms jaunā Likuma 9. panta daļā, nosakot, ka pieslēguma būvniecības izmaksu daļu elektroenerģijas galalietotājs atmaksā elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram (Likumprojektā noteiktais attiecas uz jebkuru sistēmas operatoru). Līdz ar to Likumprojekta 1. pantā ir jāparedz, ka Likuma 9. pants tiek papildināts ar 2.⁶ un 2.⁷ daļu šādā redakcijā:
“"(2⁶) Ierīkojot elektroenerģijas galalietotājam nepieciešamo pieslēgumu elektroenerģijas sadales sistēmai, kurai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, elektroenerģijas lietotājs sedz 50% un elektroenerģijas sadales sistēmas operators sedz 50% no pieslēguma būvdarbu izmaksām, kas ietvertas pieslēguma maksā, ja ievēroti visi šādi nosacījumi:
1) pieslēguma spriegums nepārsniedz 20 kilovoltus;
2) ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva ir lielāka par 100 ampēriem (attiecas uz pieslēgumiem 0,4 kilovoltu līnijāi vai kopnei);
 3) atbilstoši sadales sistēmas operatora un elektroenerģijas galalietotāja noslēgtam pieslēguma līgumam, galalietotājs uzsāk  elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma  izmantošanu ierīkotajā pieslēgumā līgumā noteiktā termiņā un ierīkoto pieslēgumu izmanto vismaz 5 gadus, nesamazinot tā atļauto slodzi.
(2⁷) Elektroenerģijas galalietotājs sadales sistēmas operatoram atmaksā tā segto pieslēguma izbūves izmaksu daļu, ja galalietotājs neizpilda šā panta 2.⁶ daļas 3.punktā noteiktos līguma nosacījumus."

 

-

Likuma 9. panta 2.² daļa noteic, ka sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikumiem izstrādā, iesniedz apstiprināšanai regulatoram un publicē atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus un kārtību, kādā tie piemērojami jauniem pieslēgumiem, kas atbilst regulatora prasībām. Ievērojot minēto, Likumprojekta 2. pantā paredzētajā Likuma pārejas noteikumu 110. punktā vārdi “slodzes efektīvās izmantošanas nosacījumus” jāaizstāj ar vārdiem “atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus un kārtību, kādā tie piemērojami jauniem pieslēgumiem, kas atbilst regulatora prasībām”.
 

-

Ministrijas ieskatā, nav pamatoti un ir maldinoši (jo tiek radīts  priekšstats, ka elektroenerģijas galalietotājiem nepieciešamo pieslēgumu ierīkošanai tie izmantots valsts atbalsts) anotācijas 1.1. apakšnodaļā un pārējā anotācijas tekstā norādīts, ka ar Likumprojektu tiek papildināti atbalsta principi jaunu elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumu ierīkošanai. Ministrija rosina anotācijā norādīt, ka Likumprojektā tiek mainīts pieslēguma maksā ietilpstošo izmaksu segšanas modelis.

Bez tam Ministrija norāda, ka Likumprojektā ir noteikts, ka elektroenerģijas galalietotājs sedz 50% un sadales sistēmas operators sedz 50% no pieslēguma būvdarbu izmaksām, nevis visu pieslēguma maksu. Pieslēguma maksu veido ne tikai pieslēguma būvdarbu izmaksas, bet arī citas ar pieslēguma nodrošināšanu saistītas ekonomiski pamatotās izmaksas, kuras pieslēguma maksā ietver atkarībā no attiecīgā pieslēguma nodrošināšanai faktiski veicamajām darbībām un pieslēguma līguma noteikumiem, piemēram arī pieslēgšanas izmaksas. Līdz ar to nepieciešams precizēt anotācijas 1.1. apakšnodaļu, kā arī veikt attiecīgas izmaiņas pārējā anotācijas tekstā.

Ministrija aicina skaidrībai un uztveramībai anotācijas 1.1. apakšnodaļā skaidrot, kas ir mazas jaudas pieslēgumi elektroenerģijas sadales sistēmai un kas ir regulators (būtu norādāms, ka tā ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - regulators)).
 

-

Anotācijas 1.2. apakšnodaļā atbilstoši Likumprojektā noteiktajam būtu norādāms, ka regulējuma izmaiņu mērķis ir veicināt nevis visu Latvijā esošo elektroenerģijas sadales sistēmu, bet elektroenerģijas sadales sistēmas operatora, kuras sistēmai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, sistēmas lietotāju skaita palielināšanos un pieslēgtās patēriņa jaudas palielināšanos.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšnodaļā noteikts, ka lielākas jaudas pieslēgumu gadījumā lietotājs priekšapmaksas veidā 100% apjomā  sedz visas pieslēguma ierīkošanas izmaksas. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2021. gada 3. jūnijā lēmuma Nr. 1/8 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmai” 60.punktu sistēmas operators, kura sadales sistēmai pieslēgti vairāk par simts tūkstošiem lietotāju, un sistēmas lietotājs var vienoties par pieslēguma maksas samaksu ar atlikto maksājumu, ja pieslēguma spriegums ir 6–20 kilovolti vai 0,4 kilovolti, ja objekta summārā atļautā ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva ir lielāka par 100 ampēriem,  sistēmas lietotājs ir nodrošinājis sistēmas operatora pieprasītās finanšu garantijas pieslēguma maksas samaksai un atliktā maksājuma finansēšanas un samaksas nosacījumi tiek iekļauti pieslēguma līgumā un sistēmas pakalpojumu līgumā. Ņemot vērā minēto, anotācijas 1.3. apakšnodaļā nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus.

Anotācijas 1.3. apakšnodaļā  minēts, ka efektīvās slodzes risinājuma piemērošanas gadījumā, lietotājam ik gadu jāsasniedz līgumā noteikts elektroenerģijas patēriņa apjoms, pēc kura sasniegšanas tiek uzsākta pakalpojuma atlaides 50% apjomā piemērošana. Ministrija vērš uzmanību, ka atlaide tiek piemērota nevis pakalpojumam, bet elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifam. Ja saņemtās elektroenerģijas apjoms pieslēgumā ir sasniedzis noteikto elektroenerģijas gada patēriņu, elektroenerģijas sadales sistēmas operators lietotājam izsniegtajā rēķinā par norēķinu periodā (mēnesī) saņemtajiem elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumiem sadales sistēmas pakalpojumu diferencētā tarifa mainīgajai daļai jeb maksai par elektroenerģijas piegādi un fiksētajai daļai jeb maksai par jaudas uzturēšanu piemēro koeficientu 0,5. Tarifa fiksētajai daļai piemēro koeficientu 0,5 norēķinu periodam pēc elektroenerģijas gada patēriņa sasniegšanas, bet tarifa mainīgajai daļai piemēro koeficientu 0,5 par elektroenerģijas apjomu, kas pārsniedz elektroenerģijas gada patēriņu. Līdz ar to Ministrija aicina veikt attiecīgas izmaiņas Anotācijas 1.3. apakšnodaļā veikt attiecīgus precizējumus, termina “pakalpojuma atlaide” vietā izmantojot terminu “elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifa atlaide”.

Anotācijas 1.3. apakšnodaļā minēts, ka risinājums paredzētu vairs nepiemērot efektīvās slodzes risinājumu jauniem pieslēgumiem pēc 2024.gada 1.maija, bet tā vietā tiktu ieviests 50% līdzfinansējuma princips pilnīgi visiem elektroenerģijas lietotāju sadales sistēmas pieslēgumiem AS "Sadales tīkls" sistēmā. Anotācijas teksta skaidrībai būtu nepieciešams norādīt, kam paredzēts līdzfinansējums, kā arī norādīt subjektu, kurš nodrošina līdzfinansējumu.

Anotācijas 1.3. apakšnodaļā norādīts, ka mazos elektroenerģijas sadales sistēmas operatorus plānotās izmaiņas neietekmētu un tie varētu turpināt līdzšinējo pieeju. Ministrija aicina precizēt anotāciju, skaidrojot, kas ir mazie elektroenerģijas sadale sistēmas operatori. Turklāt elektroenerģijas sadale sistēmas operatori darbojas tikai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, tādējādi tie nevar izvēlēties, vai varētu turpināt līdzšinējo pieeju vai nevarētu. Attiecīgi Anotācijas 1.3. apakšnodaļā ir precīzi jānorāda, kā tiks segta pieslēguma maksa, ja pieslēgums tiek ierīkots pie pārējo elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, izņemot AS “Sadales tīkls”, sistēmas.

Anotācijas 1.3. apakšnodaļā minēts, ka Likumprojektā ietvertais risinājums paredz, ka elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājam ir tiesības neizmantot attiecīgu atbalstu, ja tas nevēlas uzņemties papildu saistības attiecībā uz pieslēguma lietošanas nosacījumiem- neizmantojot atbalstu lietotājam kā līdz šim būtu jāsedz pieslēguma maksa 100% apjomā. Ministrija norāda, ka Likumprojektā šāda norma nav ietverta. Tajā ir tikai norma, kas paredz, kādā gadījumā elektroenerģijas galalietotājs sadales sistēmas operatoram atmaksā tā segto pieslēguma izbūves izmaksu daļu. Līdz ar to nepieciešams papildināt Likumprojekta 1. pantu ar attiecīgu jaunu normu.

Anotācijas 1.3. apakšnodaļā minētais, ka pieslēguma lietošana uzsākama uzreiz pēc pieslēguma ierīkošanas darbu pabeigšanas, nodrošinot to, ka sistēmas operators nekavējoties uzsāk atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas, ir pretrunā ar  Likumprojektā noteikto, ka galalietotājam jāuzsāk elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma  izmantošana ierīkotajā pieslēgumā līgumā noteiktā termiņā, elektroenerģijas sadales sistēmas operators segtu 50% no pieslēguma būvdarbu izmaksām. Līdz ar to Anotācijas 1.3. apakšnodaļu nepieciešams precizēt atbilstoši Likumprojektā noteiktajam.

Anotācijas 1.3. apakšnodaļā norādīts, ka 5 gadu uzraudzības termiņš pamatojams ar to, ka attiecīgā termiņā samaksātā pakalpojuma maksas sasniedz pieslēguma ierīkošanā ieguldītās izmaksas, tas atbilst regulatīvā perioda ilgumam, uz  kuru tiek nofiksētas sistēmas operatora izmaksas, kā arī tas atbilst līdzšinējam uzraudzības periodam efektīvās slodzes risinājumā. Ministrija vērš uzmanību, ka  saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2022. gada 28. novembra lēmuma Nr. 1/41 “Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” 4.punktu regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Turklāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar 2023.gada 22.maija lēmumu Nr.65 “Par akciju sabiedrības “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem”  attiecībā uz akciju sabiedrības “Sadales tīkls”  elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem ir noteikusi regulatīvo periodu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 31.decembrim, kas ir īsāks par pieciem gadiem.

Ministrija aicina precizēt Anotācijas 1.3. apakšnodaļu, jo nav tāda komersanta  AS "Sadales sistēmā". 

Turklāt anotācijā nav sniegta detalizēts aprēķins, par to, kā ir iegūts secinājums, ka, peļņas un zaudējumu analīzes datiem nākamajam regulatīvajam periodam, balstoties uz līdzšinējo pieslēgumu ierīkošanas dinamiku un vidējiem kapitālieguldījumu apjomiem, vērtējot ietekmi uz RAB, nolietojumu, prognozējamiem ieņēmumiem, jaunā atbalsta risinājuma ietekme uz nākamā regulatīvā perioda tarifu prognozējama ar samazinošu ietekmi -1,5% apmērā, tas ir, ka ilgtermiņā katrs šāds sistēmas pieslēgums veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu un radīs papildu ieņēmumus no sniegtā elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma, radot tarifu samazinošu efektu, kā arī nav vērtēta ietekme uz ieņēmumiem no elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma izmantošanas, ja lietotājs savā pieslēgumā, kura ierīkošanas izmaksas tas segs tikai daļēji, ierīkos arī elektroenerģijas ražošanas iekārtu pašpatēriņa vajadzībām. Bez tam nav norādītas, kādā termiņā elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, atgūs izmaksas, kas saistītas ar pieslēgumu ierīkošanu. Anotācija ir tikai norādīts, ka attiecīgie lielas jaudas lietotāji ar sistēmas pakalpojumu maksu  attiecīgo operatora līdzfinansējuma daļu relatīvi ātri samaksā sistēmas operatoram. Līdz ar to nepieciešams anotāciju papildināt, arī skaidrojot, kas ir relatīvi ātra izmaksu atgūšana.
 

-