Atzinums

Attiecībā uz (8.) 2. pasākumu “Veikt grozījumus Imigrācijas likumā (pieņemts 11.06.2026.), nosakot, ka trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas ar ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, nav tiesību nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātai personai.” iebilstam, ka kā atbildīgā institūcija tiek norādīta Labklājības ministrija (LM). 

Vienlaikus jāuzsver, ka pašnodarbinātības tiesiskā regulējuma noteikšana pēc būtības nav Labklājības ministrijas kompetences jautājums. Vēršam uzmanību uz to, ka Labklājības ministrijas kompetencē atbilstoši tās nolikumam ir valsts politikas izstrāde darba tiesisko attiecību regulēšanā, kā arī dalība nodarbinātības politikas izstrādē. Saimnieciskās darbības veikšanas nosacījumi un ierobežojumi pašnodarbinātām personām izriet no citu nozaru regulējuma.
Tādēļ priekšlikuma izvērtēšanā primāri būtu iesaistāmas institūcijas, kuru kompetencē ietilpst imigrācijas politika, uzņēmējdarbības vide un nodokļu regulējums. Primāri secinājums ir saistīts ar imigrācijas politiku un ārvalstnieku uzturēšanās nosacījumu regulējumu, kas ietilpst Iekšlietu ministrijas kompetencē. Vēršam uzmanību, ka saimnieciskās darbības kritērijus, tās reģistrācijas un veikšanas kārtību nosaka normatīvie akti, kuri ir Finanšu ministrijas (FM) pārziņā un kompetencē.
Termins "pašnodarbinātais" tiek lietots likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" kontekstā, lai korekti nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, nevis, lai regulētu nodarbinātības kritērijus, uzstādījumus un nosacījumus personu iespējai veikt vai neveikt saimniecisko darbību. Līdz ar to, valsts sociālā apdrošināšana ir tikai viens no pakārtotajiem elementiem, kas ir jāievēro saimnieciskās darbības veicējiem un neietekmē personu reģistrācijas faktu saimnieciskās darbības veicēja statusā. 

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka personas tiesību ierobežošana nodarboties ar saimniecisko darbību ir rūpīgi pamatojama un izvērtējama samērīguma aspektā, jo īpaši, ja persona legāli uzturas Latvijā.
Piedāvātā redakcija

Lūdzam plānā pie secinājuma Nr. (8.) 2. kā atbildīgo iestādi svītrot LM un kā atbildīgo iestādi norādīt FM.

Bēgļi vai personas ar alternatīvo statusu Latvijā (pasākumu plāna (10.) 2. punkts) nedrīkst brīvi pārvietoties ES ietvaros. Tādu brīvību bauda tikai ES pilsoņi. Iebilstam par Labklājības ministrijas noteikšanu par atbildīgo šī uzdevuma izpildē. Uzskatām, ka atbildīgajai iestādei ir jābūt Iekšlietu ministrijai, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) var operatīvi pārtraukt pabalstu izmaksu pabalstu saņēmējam, tiklīdz ir saņemtas ziņas par to, ka persona ir pastāvīgio izbraukusi no Latvijas Republikas. Proti, Valsts sociālo pabalstu likuma 20.pants nosaka, ka regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. 
Spēkā esošā Patvēruma likuma 53.panta 11.daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt vienreizējā finansiālā atbalsta un pabalsta apmēru, to piešķiršanas, izmaksas, izmaksas apturēšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību. Ministru kabineta 2017.gada 6.jūnija noteikumu Nr.302 "Noteikumi par vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai" III nodaļa nosaka attiecīgus nosacījumus un kārtību, tai skaitā naudas izmaksas apturēšanai un pārtraukšanai (skat. īpaši 22.punktu u.c). 
Ziņas par personas izbraukšanu no Latvijas Republikas VSAA var tiesiski saņemt no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vai no paša pabalsta saņēmēja, kam ir likumisks pienākums informēt PMLP un VSAA par izbraukšanu. Ja pabalsta saņēmējs neizpilda pienākumu un par izbraukšanu no valsts nepaziņo PMLP, tad tikai šī iestāde var paredzēt papildu mehānismus, lai panāktu, ka personas izpilda tām tiesību normās noteiktos pienākumus. Turklāt vēršam uzmanību, ka pabalstu izmaksu nenodrošina tikai VSAA, līdz ar to savlaicīga un aktuāla informācijas apmaiņa starp iestādēm primāri izriet no PMLP pieejamās informācijas par personas uzturēšanos LV. 
Uzskatām, ka tikai Iekšlietu ministrija var ieviest papildu mehānismu, lai efektivizētu attiecīgos procesus un panāktu, ka personas, kas legāli iekļūst Latvijas Republikā no trešajām valstīm, arī izpildītu visus tām tiesību normās noteiktos pienākumus. 
 

Lūdzam plāna punkta ((10.) 2.) redakciju mainīt sekojoši: "Ieviest mehānismu, kas ļautu pēc iespējas ātri identificēt personas, kuras pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas Latvijā pārceļas uz pastāvīgu dzīvi uz citu ES valsti", vienlaikus nosakot IeM kā atbildīgo ministriju šī uzdevuma izpildē.  

Valsts darba inspekcija (turpmāk arī – VDI) izsaka iebildumus par šādiem Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā (turpmāk – Ziņojums) ietverto secinājumu ieviešanas pasākumiem.

(7.) 13 “Nodrošināt automātisko tehnisko risinājumu (tiešsaistes tekstuāla un balss tulkošana) izmantošanas ieviešanu kontrolējošajās iestādēs.”
VDI neatbalsta ieviešanas pasākumu pašreizējā redakcijā un termiņu 2027. gada 2. pusgads.
Secinājumā identificētā problēma un piedāvātais risinājums nav pilnībā savstarpēji saistīti. Secinājumā norādīts mērķis efektīvāk uzraudzīt internetā publicēto informāciju par studiju un darba iespējām Latvijā, savukārt pasākums paredz ieviest tekstuālās un balss tulkošanas risinājumus. Tulkošanas rīki paši par sevi nenodrošina publicētas informācijas identificēšanu, apkopošanu, sistematizēšanu un monitoringu. Lai sasniegtu secinājumā izvirzīto mērķi, būtu nepieciešami ne vien tulkošanas risinājumi, bet arī specializēti informācijas meklēšanas, datu ieguves, apkopošanas un analītikas rīki.
Nav ņemti vērā būtiski tehniskie un juridiskie ierobežojumi. Daudzas digitālās platformas un sociālie tīkli ierobežo vai aizliedz automatizētu datu ieguvi (web scraping), automatizētu monitoringu un mākslīgā intelekta rīku piekļuvi to saturam. Līdz ar to pat modernu tehnoloģiju ieviešana automātiski nenodrošina piekļuvi tai informācijai, kuras uzraudzību paredz secinājums.
Tā kā Ziņojumā identificētie riski aptver iespējamu nelegālu nodarbinātību, cilvēku tirdzniecību, darbaspēka ekspluatāciju, imigrācijas noteikumu apiešanu, nereģistrētu saimniecisko darbību un citus pārkāpumus, kuru uzraudzībā ir iesaistītas vairākas institūcijas, nav pamatots pieņēmums, ka šāda tehnoloģiskā risinājuma ieviešanai un uzturēšanai būtu jānotiek katrā kontrolējošajā iestādē atsevišķi. Efektīvāks risinājums būtu centralizēta starpinstitucionāla pieeja.
Pasākuma īstenošanai nepieciešams papildu finansējums informācijas tehnoloģiju risinājumu iegādei, ieviešanai, uzturēšanai, informācijas drošības prasību nodrošināšanai, kā arī darbinieku apmācībai. Šāds finansējums šobrīd nav paredzēts un nav ieplānots nākamā gada VDI budžetā. Līdz ar to nav objektīvi iespējams nodrošināt pasākuma izpildi noteiktajā termiņā un bez papildu finansējuma.

(8.) 4 “Izstrādāt un ieviest mehānismu, kas nodrošina trešo valstu valstspiederīgajiem iespēju iesniegt informāciju vai sūdzību Valsts darba inspekcijā par iespējamu ekspluatējošu nodarbinātību neatkarīgi no viņu latviešu valodas vai Latvijā biežāk lietoto svešvalodu zināšanām.”
VDI neatbalsta ieviešanas pasākumu piedāvātajā redakcijā, jo tas neatspoguļo esošo situāciju un rada priekšstatu, ka šobrīd ārvalstniekiem nav pieejams mehānisms ziņošanai par iespējamiem darba tiesību pārkāpumiem vai ekspluatējošu nodarbinātību.
VDI jau ir nodrošināti vairāki informācijas sniegšanas un sūdzību iesniegšanas kanāli. Personas var iesniegt iesniegumus klātienē, pa pastu un elektroniski, kā arī izmantot VDI tīmekļvietnē pieejamo anonīmās ziņošanas formu. Iesniegumu iesniegšana nav ierobežota ar konkrētu valodu, un VDI pieņem un izskata informāciju, kas iesniegta arī ārvalstu valodās. Tāpat VDI nodrošina gan klātienes, gan attālinātas konsultācijas.
Līdz ar to ziņošanas mehānisms pēc būtības jau ir izveidots un darbojas. Vienlaikus VDI atzīst, ka būtu lietderīgi pilnveidot tā pieejamību trešo valstu valsts piederīgajiem, kuri nepārvalda ne latviešu valodu, ne Latvijā biežāk lietotās svešvalodas. Šāda mērķa sasniegšanai būtu nepieciešama jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešana, t. sk. tiešsaistes tulkošanas rīki, mākslīgā intelektā balstīti tulkošanas risinājumi un citi daudzvalodu saziņas instrumenti.
Tomēr šādu risinājumu ieviešanai ir nepieciešams papildu finansējums informācijas tehnoloģiju attīstībai, uzturēšanai un datu drošības prasību nodrošināšanai. Attiecīgais finansējums nav paredzēts nākamā gada budžetā, līdz ar to nav objektīvi iespējams nodrošināt pasākuma īstenošanu noteiktajā termiņā līdz 2027. gada pirmajam pusgadam.

(8.) 6 “Valsts darba inspekcijai īstenot ārpus Latvijas publicētu darba sludinājumu monitoringu attiecībā uz nodarbinātību Latvijā, lai savlaicīgi identificētu potenciālos likuma pārkāpumus, kas ir saistīti ar ārvalstnieku nodarbinātību Latvijā. Izvērtēt iespējas izmantot jaunās tehnoloģijas monitoringa īstenošanai.”
VDI neatbalsta priekšlikumu noteikt VDI pienākumu īstenot ārpus Latvijas publicētu darba sludinājumu par nodarbinātību Latvijā monitoringu. Nosakot pasākumu, nav pietiekami izvērtēti kompetences, jurisdikcijas un institucionālās atbildības jautājumi.
No Ziņojuma konstatējošās daļas (59. – 69. lpp.) izriet, ka identificēta problēma ar ārvalstīs izplatītiem darba piedāvājumiem, kuros iespējams tiek solīti Latvijas normatīvajiem aktiem neatbilstoši nodarbinātības noteikumi, kā arī izmantotas negodprātīgas vervēšanas prakses. Vienlaikus pašā ziņojumā norādīts, ka: “pašlaik nav skaidri noteikts, kurai valsts institūcijai būtu jāuzņemas atbildība par šādu darbību uzraudzību ārvalstīs” un ka jautājums skar ne tikai darba tiesību ievērošanu, bet arī nelegālās nodarbinātības, ekspluatācijas, migrācijas kontroles un iespējamu noziedzīgu nodarījumu riskus.
No Ziņojuma satura nav konstatējams secinājuma, kādēļ minētās funkcijas izpilde būtu attiecināma tieši uz VDI, pamatojums. Konstatētās problēmas pēc būtības ir starpinstitucionālas un aptver vairāku iestāžu kompetenci, t. sk. migrācijas, robežkontroles, nodokļu administrēšanas, cilvēku tirdzniecības un citu tiesībaizsardzības jautājumu jomas. Arī ziņojumā secināts, ka neviena institūcija nenodrošina pilna cikla kontroli no darbaspēka vervēšanas trešajās valstīs līdz faktisko nodarbinātības apstākļu uzraudzībai Latvijā.
Saskaņā ar valsts teritoriālās jurisdikcijas principu VDI Valsts darba inspekcijas likumā noteikto uzraudzības un kontroles funkciju īsteno Latvijas Republikas jurisdikcijas ietvaros. VDI kompetence attiecas uz darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības, nereģistrētās nodarbinātības un nosūtīto darbinieku uzraudzību Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Apstāklis, ka ārvalstu interneta vietnē publicēts sludinājums attiecas uz darbu Latvijā vai ir pieejams Latvijas teritorijā, nerada VDI uzraudzības kompetenci pār ārvalstīs reģistrētu interneta platformu darbību vai ārvalstīs īstenotām vervēšanas aktivitātēm.
Vienlaikus VDI neiebilst pret riskos balstītas atklāto avotu informācijas analīzes attīstīšanu valsts pārvaldē kopumā. Tomēr šāds pasākums būtu formulējams kā starpinstitucionāla funkcija, paredzot, ka konkrētajā jautājumā kompetentā iestāde veic atklāto avotu, t. sk. ārvalstīs publicētu darba sludinājumu, digitālo platformu un sociālo tīklu satura monitoringu, ja šāda informācija attiecas uz nodarbinātību Latvijā vai var liecināt par iespējamu nelegālu vai nereģistrētu nodarbinātību, ekspluatāciju, cilvēku tirdzniecību, viltus pašnodarbinātību vai citiem nodarbinātības un imigrācijas jomas pārkāpumiem. Atkarībā no identificētā riska tālākā rīcība būtu nododama attiecīgajai kompetentajai iestādei (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, PMLP, VDI, VID u. c.).
Ņemot vērā minēto, priekšlikums uzdot tieši VDI veikt ārvalstīs publicētu darba sludinājumu monitoringu paplašinātu VDI funkciju ārpus tās normatīvajos aktos noteiktās kompetences robežām. Atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 07.07.1947. konvencijas Nr. 81 “Konvencija par darba inspekciju ražošanā un tirdzniecībā” 3. panta pirmajai daļai darba inspekcijas sistēmas funkcijās ietilpst:
1)   nodrošināt normatīvo aktu ieviešanu darba apstākļu un darba aizsardzības jomā (piemēram, noteikumus attiecībā uz darba laiku, darba samaksu, darba drošību un veselību darba vietā, labklājību, bērnu un jauniešu nodarbinātību u. c. saistītie jautājumi);
2)   sniegt tehnisku informāciju un padomus darba devējiem un darbiniekiem attiecībā uz visefektīvāko veidu, kā nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībām;
3)   informēt kompetento iestādi par normatīvo aktu trūkumiem vai ļaunprātīgiem pārkāpumiem.
Savukārt atbilstoši minētās normas otrajai daļai, ja darba inspektoriem tiek uzdotas citas funkcijas, tad tās nedrīkst traucēt pildīt viņu pamatfunkcijas vai kaut kādā veidā samazināt autoritāti vai bezkaislību, kuras inspektoriem nepieciešamas attiecībās ar darba devējiem un strādājošiem.



 

(7.) 13 “Nodrošināt automātisko tehnisko risinājumu (tiešsaistes tekstuāla un balss tulkošana) izmantošanas ieviešanu kontrolējošajās iestādēs.” - VDI ieskatā pasākums precizējams, paredzot nevis konkrētu pienākumu kontrolējošajām iestādēm ieviest automātiskus tulkošanas risinājumus, bet gan izvērtēt centralizēta un riskos balstīta digitālās vides monitoringa risinājuma izveides iespējas, novērtējot nepieciešamo finansējumu, tiesisko regulējumu, tehniskās iespējas un kompetento institūciju atbildības sadalījumu.

(8.) 4 “Izstrādāt un ieviest mehānismu, kas nodrošina trešo valstu valstspiederīgajiem iespēju iesniegt informāciju vai sūdzību Valsts darba inspekcijā par iespējamu ekspluatējošu nodarbinātību neatkarīgi no viņu latviešu valodas vai Latvijā biežāk lietoto svešvalodu zināšanām.” - VDI rosina pasākumu precizēt, norādot, ka nepieciešama esošo ziņošanas mehānismu pilnveidošana un pieejamības uzlabošana dažādās valodās, kā arī paredzot tā īstenošanu atkarībā no attiecīga finansējuma piešķiršanas.

(8.) 6 “Valsts darba inspekcijai īstenot ārpus Latvijas publicētu darba sludinājumu monitoringu attiecībā uz nodarbinātību Latvijā, lai savlaicīgi identificētu potenciālos likuma pārkāpumus, kas ir saistīti ar ārvalstnieku nodarbinātību Latvijā. Izvērtēt iespējas izmantot jaunās tehnoloģijas monitoringa īstenošanai.” - izstrādājot ieviešanas pasākumu, nav sniegts pietiekams juridiskais un institucionālais VDI kompetences paplašināšanas pamatojums. Tādēļ priekšlikums precizējams, paredzot starpinstitucionālu pieeju, nevis konkrētas funkcijas deleģēšanu VDI.





 

Ņemot vērā to, ka (2.) 5. pasākums paredz, ka jāizveido starpinstitucionāla darba grupa, kur piedalās ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un nodarbinātības kontrolē iesaistītās iestādes, lai identificētu jaunākās dokumentu viltošanas metodes un iespējamos pretpasākumus, šā pasākuma izpildē būtu iesaistāmas uzraudzības un kontroles iestādes. Līdz ar to lūdzam papildināt kā līdzatbildīgās iestādes arī dažādas iesaistītās uzraudzības un kontroles iestādes

-

Attiecībā uz (2). 9. pasākumu vēršam uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībā šobrīd ir pieņemts regulējums, kas varētu tikt attiecināts uz šo pasākumu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīva 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Šī ir minimālo standartu direktīva, kas dod dalībvalstīm iespēju paredzēt arī stingrākus noteikumus. Direktīvā jau šobrīd ir ietverts regulējums par finansiālām sankcijām, kriminālsodiem, gan cita veida sankcijām.
Labklājības ministrijas ieskatā, ņemot vērā to, ka šī direktīva ir minimālo prasību direktīva, nacionāli pastāv iespēja ieviest stingrākus atbildības noteikumus, neveicot izmaiņas Eiropas Savienības līmeņa regulējumā, kas turklāt ir atkarīgs no Eiropas Komisijas iniciatīvām. Līdz ar to, iespējams, primāri būtu jāfokusējas uz esošās sistēmas efektivitātes paaugstināšanu.
Vienlaikus lūdzam par šī pasākuma īstenošanu izpildi kā atbildīgo iestādi norādīt Iekšlietu ministriju kā par imigrācijas politiku atbildīgo iestādi, turklāt ņemot vērā Imigrācijas likumā ietverto regulējumu par administratīvajiem pārkāpumiem.
Ņemot vērā to, ka iepriekš minētā direktīva aptver dažādu sankciju un pasākumu loku, Latvijā spēkā esošā regulējuma iespējamā pilnveidē būtu jāiesaistās arī Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Ārlietu ministrijai, ja pasākums ir saistīts ar izmaiņām Eiropas Savienības līmeņa regulējumā.
Vienlaikus jānorāda, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka Eiropas Komisija plāno izvērtēt iepriekš minētās direktīvas atbilstību šī brīža situācijai (skat. https://home-affairs.ec.europa.eu/report-implementation-employers-sanctions-directive_en).

 

-

Attiecībā uz (7.) 13. pasākumu “Nodrošināt automātisko tehnisko risinājumu (tiešsaistes tekstuāla un balss tulkošana) izmantošanas ieviešanu kontrolējošajās iestādēs.”  ir pamatotas bažas par šāda pasākuma īstenošanas tehniskajām iespējām, turklāt īsā termiņā un bez papildu finansējuma. Vienlaikus jāuzsver, ka tulkošanas rīki paši par sevi nenodrošina publicētas informācijas identificēšanu, apkopošanu, sistematizēšanu un monitoringu. Lai sasniegtu secinājumā izvirzīto mērķi, būtu nepieciešami ne vien tulkošanas risinājumi, bet arī specializēti informācijas meklēšanas, datu ieguves, apkopošanas un analītikas rīki. Vienlaikus izvērtējams, vai visās attiecīgajās uzraudzības un kontroles iestādēs šādi rīki, nebūtu jāievieš centralizēti.

-

Saistībā ar (8.) 3. pasākumu “Izstrādāt Latvijā nodarbināto trešo valstu valstspiederīgo darba laika uzskaites sistēmu, saskaņā ar kuru gan darbinieka uzaicinātājam, gan uzaicinātajam darbiniekam ir jānodrošina darba stundu reģistrēšana.” jānorāda, ka Darba likuma 137.panta pirmā daļa jau šobrīd paredz, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Proti, normatīvais regulējums jau šobrīd paredz darba devēja pienākumu veikt darba laika uzskaiti attiecībā uz visiem darbiniekiem neatkarīgi no to pilsonības. Līdz ar to kompetentajām iestādēm jau šobrīd ir tiesības pārbaudīt šā pienākuma izpildi, t.sk., vērtējot, vai tiek korekti uzskaitītas faktiski nostrādātās stundas.  Tādēļ ir būtiski veicināt šīs normas efektīvu īstenošanu praksē, kā arī tās uzraudzību.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka  PIK ziņojuma 3.secinājumā pie 8.nodaļas “Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība” uzdevums izstrādāt sistēmu kā uzaicinātājam un uzaicinātajam darbiniekam ir jānodrošina darba stundu reģistrēšana ir noteikts Ekonomikas ministrijai.

-

Attiecībā uz (8.) 4. pasākumu “Izstrādāt un ieviest mehānismu, kas nodrošina trešo valstu valstspiederīgajiem iespēju iesniegt informāciju vai sūdzību Valsts darba inspekcijā par iespējamu ekspluatējošu nodarbinātību neatkarīgi no viņu latviešu valodas vai Latvijā biežāk lietoto svešvalodu zināšanām.” jānorāda, ka jau šobrīd personām ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā un tā nav ierobežota ar konkrētu valodu. Valsts darba inspekcija nodrošina vairākus informācijas sniegšanas un sūdzību iesniegšanas kanālus - personas var iesniegt iesniegumus klātienē, pa pastu un elektroniski, kā arī izmantot Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē pieejamo anonīmās ziņošanas formu. Iesniegumu iesniegšana nav ierobežota ar konkrētu valodu, un tiek  pieņemta un izskatīta informācija, kas iesniegta arī svešvalodās. Tāpat Valsts darba inspekcija nodrošina gan klātienes, gan attālinātas konsultācijas. Līdz ar to ziņošanas mehānisms pēc būtības jau ir izveidots un darbojas.
Papildus jānorāda, ka varētu būt lietderīgi ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus un instrumentus, turklāt tas būtu attiecināms uz dažādām iestādēm, jo īpaši tādēļ, ka jautājumi, kas ir saistīti ar cilvēktirdzniecību, ekspluatāciju, piespiedu darbu ir arī Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas kompetencē. Tādēļ arī par pasākuma īstenošanu kā atbildīgās būtu norādāmas arī citas iestādes (IeM, VP). Papildus mehānismu izveide jebkurā gadījumā ir saistīta ar papildu finansējuma nepieciešamību, kas šobrīd nav paredzēts.
 

-

Saistībā ar (8.) 6.pasākumu “Valsts darba inspekcijai īstenot ārpus Latvijas publicētu darba sludinājumu monitoringu attiecībā uz nodarbinātību Latvijā, lai savlaicīgi identificētu potenciālos likuma pārkāpumus, kas ir saistīti ar ārvalstnieku nodarbinātību Latvijā. Izvērtēt iespējas izmantot jaunās tehnoloģijas monitoringa īstenošanai.” jāuzsver, ka atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumam Valsts darba inspekcija uzrauga un kontrolē darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu.
Valsts darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti:
1) darba devēji, jebkuras citas personas, kas faktiskos apstākļos uzskatāmas par darba devējiem, kā arī komersanti un to pilnvarotas personas;
2) uzņēmumi (organizatoriskas vienības, kurās strādā nodarbinātie), darba vietas, kurās nodarbinātais vai jebkura cita persona, kas faktiskos apstākļos uzskatāma par nodarbināto, veic darbu, kā arī jebkura cita vieta uzņēmuma ietvaros, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kurā nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu, un darba aprīkojums, arī būvobjekti, tajā skaitā privātpersonai piederošie būvobjekti būvdarbu laikā.
Līdz ar to var secināt, ka Valsts darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļautas tās personas, attiecībā uz kurām ir piemērojamas Latvijas darba tiesību normas.
No minētā izriet, ka Valsts darba inspekcijas pilnvaras primāri ir vērstas uz darba devēju un citu uzraudzībai pakļauto personu darbības kontroli, nevis uz vispārīgu ārvalstīs publicētas informācijas monitoringu. Darba sludinājuma publicēšana ārvalstu interneta vietnē pati par sevi ne vienmēr nozīmē, ka tā autoram ir juridiska saikne ar Latviju un ka attiecīgā persona ir pakļauta Valsts darba inspekcijas uzraudzībai. Tādēļ praksē var rasties būtiski jautājumi par šāda monitoringa rezultātā iegūtās informācijas izmantošanu un Valsts darba inspekcijas iespējām veikt turpmākas uzraudzības darbības attiecībā uz ārvalstīs esošiem sludinājumu publicētājiem. Turklāt it pamatotas bažas par šāda pasākuma īstenošanas tehniskajām un praktiskajām iespējām.  
Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt monitoringa samērīgumu un efektivitāti. Darba sludinājuma saturs ne vienmēr ļauj konstatēt faktisku darba tiesību vai ārvalstnieku nodarbinātības regulējuma pārkāpumu, jo informācija par darba samaksu, faktiski nostrādāto darba laiku, darba apstākļiem vai nodarbinātības tiesisko pamatu bieži kļūst pārbaudāma tikai pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas. Līdz ar to būtu pamatoti vērtēt, vai priekšlikumā izvirzīto mērķi efektīvāk nav iespējams sasniegt ar jau pastāvošiem riska analīzes un kontroles mehānismiem, tostarp institūciju savstarpēju datu apmaiņu, mērķētām pārbaudēm pie darba devējiem un informācijas izvērtēšanu par uzņēmumiem, kas faktiski darbojas Latvijas jurisdikcijā.
Labklājības ministrijas ieskatā sistemātiska ārvalstīs publicētu darba sludinājumu monitoringa funkcija pēc būtības pārsniedz Valsts darba inspekcijas uzraudzības modeli, un tādēļ šis priekšlikums būtu vērtējams migrācijas kontroles, ciklvēktirdzniecības risku mazināšanas, resursu pietiekamības un samērīguma aspektā.  

-

Labklājības ministrijas ieskatā (8.) 8. pasākumu “Izveidot starpinstitūciju darba grupu, lai izstrādātu un ieviestu vienotu trešo valstu pilsoņu, tajā skaitā – studentu, nodarbinātības uzraudzības un informācijas apmaiņas sistēmu, mazinot informācijas sadrumstalotību starp iesaistītajām iestādēm.” un (9). 11.pasākumu “PMLP turpināt konsultācijas ar VDI, VID un VRS, lai izvērtētu ārvalstu studentu nodarbinātības apjoma noteikšanas metodiku un problemātiku.” varētu apvienot, precizējot pasākuma saturu un iesaistīto iestāžu uzskaitījumu. Abu pasākumu mērķis būtībā ir pilnveidot uzraudzības un kontroles mehānismus, veicināt sadarbību.

Līdz ar to par jaunā pasākuma īstenošanu atbildīgo iestādi būtu jānosaka Iekšlietu ministrija.

-

Attiecībā uz (9). 2. pasākumu “Izstrādāt regulējumu, kas nosaka platformu darba uzņēmumu pienākumu nodrošināt darba veicēja identitātes pārbaudi, izmantojot biometrisko autentifikāciju, pirms katra darba uzdevuma izpildes uzsākšanas, lai novērstu krāpšanas un nelikumīgas nodarbinātības iespējas; kā arī noteikt efektīvus uzraudzības un atbildības mehānismus par šīs prasības neievērošanu.” jāuzsver, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumos attiecībā uz šo jautājumu ir izteikts aicinājums “Bolt Services Latvia” un “Wolt Latvija”, nevis noteikts strikts pienākums izstrādāt regulējumu attiecībā uz biometrisko autentifikāciju.

Līdz ar to šis pasākums plānā nebūtu ietverams.

-

Attiecībā uz (9). 5. pasākumu “Izstrādāt regulējumu, kas paredz pienākumu platformu darba kompānijām uzskaitīt un sniegt regulāru informāciju atbildīgajām iestādēm par nodarbināto ārzemnieku reālo nodarbinātības laiku.” jāpaskaidro, ka jau šobrīd Darba likuma 137.pants paredz darba devēja pienākumu precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku.
Papildus jānorāda, ka šobrīd tiek izstrādāts likumprojekts “Digitālo darba platformu likums”, ar kuru tiks pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.oktobra direktīvas 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā prasības.
Atbilstoši šīs direktīvas 17.pantam dalībvalstīm ir jānodrošina, ka digitālās darba platformas kompetentajām iestādēm un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem dara pieejamu informāciju par vidējo darbības ilgumu, vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu uz vienu personu un vidējiem ienākumiem no to personu darbības, kas regulāri veic platformu darbu ar attiecīgās digitālās darba platformas starpniecību. Šāds noteikums tiks ietverts arī attiecīgajā likumā.
Lūdzam iekļaut EM kā līdzatbildīgo ministriju šī pasākuma izpildē.

 

-

Attiecībā (9.) 8. pasākumu “Izstrādāt priekšlikumus normatīvā regulējuma grozījumiem, lai novērstu praksi, saskaņā ar kuru kurjerpakalpojumu uzņēmumi gūst mantisko labumu no pašnodarbinātu kurjeru izmantošanas, bet atsakās uzņemties atbildību par to, vai šie kurjeri ievēro likuma prasības, paredzot šādā sadarbības modelī atbildību kurjerpakalpojumu uzņēmumam.” jāuzsver, ka priekšlikuma formulējums nav pietiekami konkrēts, lai izvērtētu tā saturu. No priekšlikuma nav skaidrs, kādu tieši pašnodarbinātu kurjeru rīcību vai kādu normatīvo aktu prasību neievērošanu paredzēts attiecināt uz kurjerpakalpojumu uzņēmuma atbildību.
Vienlaikus jānorāda, ka jautājumi par platformu darba veicēju nodarbinātības statusa noteikšanu tiek risināti, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.oktobra direktīvas 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā prasības. Tiek izstrādāts likumprojekts “Digitālo darba platformu likums”.
Gadījumā, ja priekšlikums attiecas uz ārvalstnieku uzturēšanās noteikumu ievērošanu, nodokļu saistībām vai citiem publisko tiesību pienākumiem, tas pārsniedz Labklājības ministrijas kompetenci un līdz ar to vērtējams attiecīgo nozaru politiku kontekstā.
Turklāt, lai izvērtētu iespējamu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.oktobra direktīvas 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā prasības uzņēmuma atbildības noteikšanu par pašnodarbinātas personas rīcību, būtu nepieciešams precizēt, kādi konkrēti kontroles pienākumi uzņēmumam būtu nosakāmi un kādēļ esošais regulējums nav pietiekams attiecīgā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā to, ka pašnodarbinātības regulējums nav Labklājības ministrijas kompetencē, aicinām par atbildīgajām noteikt Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju.
 

-

Lūdzam svītrot (8).8. pasākumu ”Nolūkā novērst informācijas sadrumstalotību starp iestādēm, kontrolējošajām institūcijām ir jāizveido darba grupa un jāvienojas par vienotas trešo valstu pilsoņu nodarbinātības uzraudzības nodrošināšanu”, jo tas pārklājas ar 8.1. uzdevumu, kas paredz “Precizēt statistiku par ārvalstnieku nodarbinātību Latvijā, atainojot gan to personu skaitu, kam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, gan šīs tiesības faktiski izmantojošo un Latvijā nodarbināto personu skaitu”. Abu pasākumu mērķis būtībā ir izveidot informācijas apmaiņas sistēmu, kas atvieglotu trešo valstu pilsoņu uzraudzības mehānismus.

-

Attiecībā uz Plāna (10.) 2. punktu "Ieviest mehānismu, kas ļautu maksimāli ātri pārtraukt pabalstu izmaksu personām, kuras pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas Latvijā pārvietojas uz citu ES valsti.", atkārtoti informējam, ka Labklājības ministrija nevar izstrādāt mehānismu, kas ļautu maksimāli ātri pārtraukt pabalstu izmaksu personām, kuras pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas Latvijā pārvietojas uz citu ES dalībvalsti,  ja iestādēm, kas veic pabalstu izmaksu, nav pieejama savlaicīga un uzticama informācija par personas pārcelšanos uz citu valsti.

Mehānisma efektīvai darbībai ir nepieciešams nodrošināt regulāru datu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par personas faktiskās dzīvesvietas maiņu vai uzturēšanās tiesību iegūšanu citā ES dalībvalstī. Ja šāda informācija netiek saņemta, objektīvi nav iespējams savlaicīgi konstatēt personas pārcelšanos un attiecīgi pārtraukt pabalstu izmaksu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka personas izbraukšana uz citu ES dalībvalsti pati par sevi nenozīmē pastāvīgu pārcelšanos vai dzīvesvietas maiņu. Tādēļ pabalstu automātiska pārtraukšana tikai uz izbraukšanas fakta pamata nav pamatota.

Gadījumos, kad persona faktiski pārceļas uz dzīvi citā valstī un noformē nepieciešamos uzturēšanās dokumentus, informācija par to būtu jāsaņem primāri Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Attiecīgi pēc uzturēšanās tiesību statusa izmaiņām informācija tiek nodota iesaistītajām iestādēm, kas ļauj personu identificēt kā neaktīvu Latvijas sistēmās un pārtraukt pabalstu izmaksu, tai skaitā sociālās palīdzības pabalstu izmaksu, kas tiek piešķirti, pamatojoties uz regulāru atbalsta saņēmēja ienākumu izvērtējumu.





 

Lūdzam plāna punkta redakciju mainīt sekojoši: "Ieviest mehānismu, kas ļautu pēc iespējas ātri identificēt personas, kuras pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas Latvijā pārceļas uz pastāvīgu dzīvi uz citu ES valsti", vienlaikus nosakot IeM kā atbildīgo ministriju šī uzdevuma izpildē.  
 

Attiecībā uz Plāna (10.) 4. punktu "Izvērtēt iespēju vērsties ar priekšlikumu ES līmenī, lai panāktu tādu kārtību, kas ļautu Latvijas institūcijām iegūt informāciju par ES pilsoņu banku kontiem, gadījumos, kad tas ir nepieciešams imigrācijas kontroles uzdevumu veikšanai.", informējam, ka pašlaik pašvaldību sociālie dienesti informāciju par personas kontiem saņem no Valsts ieņēmumu dienesta uzturētā Kontu reģistra. Kontu reģistrā tiek uzkrāta informācija par kontiem, kurus reģistram sniedz Latvijas kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un citi normatīvajos aktos noteiktie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, un reģistra pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests.

Līdz ar to Labklājības ministrijai nav tiesiska vai institucionāla pamata patstāvīgi nodrošināt sociālajiem dienestiem piekļuvi informācijai par kontiem, kas atvērti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.





 

Ņemot vērā to, ka jautājums nav risināms Labklājības ministrijas kompetences ietvarā, aicinām kā atbildīgo ministriju noteikt FM.

Attiecībā uz Plāna (10.) 6. punktu "Mainīt kārtību attiecībā uz garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta piešķiršanu ārvalstniekiem, kuriem saskaņā ar uzturēšanās atļaujas saņemšanas noteikumiem ir jābūt pietiekamiem iztikas līdzekļiem.", informējam, ka jau šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums nodrošina, ka sociālā palīdzība pamatā tiek piešķirta personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijā, savukārt personām ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA), kurām viens no uzturēšanās priekšnoteikumiem ir pietiekamu iztikas līdzekļu esība, nav tiesību uz sociālo palīdzību.

Jau šobrīd nepastāv situācija, ka sociālā palīdzība tiktu izmaksāta neatkarīgi no personas ienākumiem vai mantiskā stāvokļa.

Ņemot vērā minēto, papildu ierobežojumu noteikšana vai pienākuma uzlikšana pašvaldībām informēt Valsts robežsardzi par iztikas līdzekļu izmaiņām nav nepieciešama , jo sociālās palīdzības sistēma jau šobrīd balstās uz regulāru personas ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanu, savukārt, ja personai nav pietiekamu iztikas līdzekļu, tā nesaņem uzturēšanās atļauju. 


 

Aicinām šo plāna punktu svītrot.

 Attiecībā uz (2.) 5.pasākumu “Plašāk pielietot tehnoloģiskus risinājumus dokumentu viltojumu atklāšanā imigrācijas jomā un pilnveidot starpinstitucionālo sadarbību” rosinām iekļaut apakšpasākumu, kas paredz noteikt MK 03.07.2007. noteikumos Nr. 458 “Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība” ierobežojumu uzņēmumiem (t.sk. to valdes locekļiem un dalībniekiem) iegūt licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, ja tie iepriekš bija sodīti par dokumentu viltošanu. Par apakšpasākuma ieviešanu atbildīgo nosakot Labklājības ministriju, izpildes termiņu paredzot 2027. gada pirmo ceturksni.

-

Attiecībā uz (8).10. pasākumu “Nodrošināt pastiprinātu to uzņēmumu monitoringu, kas nodarbojas ar ārvalstnieku rekrutēšanu darbam Latvijā” aicinām mainīt uzdevuma formulējumu uz “Uzlabot darbiekārtošanas un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu veicēju kontroli un stiprināt  sankciju mehānismus to uzņēmumu kontrolei, kuri veic ārvalstu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, tajā skaitā par darbošanos bez licences. Stiprināt sadarbību ar VID personāla nomas (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē) tiesiskā regulējuma kontrolē.” Kā līdzatbildīgo šī uzdevumu izpildē aicinām pievienot Valsts ieņēmuma dienestu.

-