Atzinums

1) No 10.panta pirmās daļas izriet, ka nostiprinājuma lūgumam būs jāpievieno pirkuma līguma oriģināls. Norādāms, ka lielai daļai pircēju, noslēdzot pirkuma līgumu, tiek izsniegts arī iesniegšanai Zemesgrāmatā paredzētais eksemplārs un līdz ar to tas vairs nav pašvaldības rīcībā. Savukārt, pašvaldības eksemplārs kopā ar mājas lietu nodots glabāšanā valsts zonālajā arhīvā. Vai pašvaldībai būs jāvēršas arhīvā pēc apliecinātas kopijas, kas savukārt radīs papildu administratīvo slogu? Papildus norādāms, ka pašvaldības pārstāvim šie dokumenti Zemesgrāmatā būs jāiesniedz papīra formā, kas arī radīs papildu administratīvo slogu.

2) Ja Kadastrā reģistrē bez uzmērīšanas, kurš garantēs, ka nav veikta patvaļīga pārplānošana un kadastra dati atbilst faktiskajiem?
3) Kas notiek, ja pircējs miris, mainījusies valstiskā piederība, uzturas ārzemēs?
Lūdzam precizēt.

-

Likumprojekts paredz, ka […Valsts zemes dienests pēc privatizācijas komisijas iesnieguma par dzīvokļa īpašumu reģistrāciju Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) reģistrē dzīvokļa īpašumu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu].
     Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
     Ja pēc privatizācijas objekta reģistrācijas NĪVKIS, tas ir apvienots/sadalīts un/vai pārplānots/pārbūvēts, bet tam nav veikta kadastrālā uzmērīšana gan Valsts zemes dienesta, gan privatizācijas komisijas rīcībā nebūs aktuāla informācija par konkrēto dzīvokļa īpašuma sastāvu un kopējo platību, kā rezultātā zemesgrāmatas ierakstos norādītajiem datiem par dzīvokļa īpašumu nebūs nodrošināta publiska ticamība.
     Likumprojektā nav atrunāts izmaksu finansējuma avots, piemēram, valsts nodeva korroborācijai zemesgrāmatā, Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu apmaksa u.c. Ja izdevumus paredzēts segt pašvaldībai (privatizācijas komisijai), nav noteikta ieguldīto līdzekļu atgūšanas kārtība vai arī, ka minētie pakalpojumi pašvaldībai tiks sniegti bezmaksas.
 

-

     Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk-Likums) 49. pants “Bez atlīdzības īpašumā nodoto dzīvokļu vai viendzīvokļa māju īpašuma tiesību nostiprināšana” paredz, ka, ja saskaņā ar šā likuma 47. pantu noslēgta vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības, īpašuma tiesības nostiprināmas uz attiecīgas vienošanās pamata.
     Ņemot vērā minēto tiesību normu, likumprojekta 10. panta pirmā daļa būtu papildināma ar sekojošu tekstu:
     Pēc vārdiem […noslēgts pirkuma līgums] papildināt ar vārdiem [vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības…]; pēc vārdiem […no pirkuma līguma] papildināt ar vārdiem [vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības…]; pēc vārdiem […pamatojoties uz pirkuma līgumu] papildināt ar vārdiem [vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības.].

 

-

     Likumprojektā nav atrunāta privatizācijas komisijas rīcība gadījumos, kad par dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu ir izveidojies mājas apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksas parāds vai Valsts zemes dienestā reģistrēti īpašuma apgrūtinājumi, parādi un tiesību nodrošinājumi.
     Saskaņā ar Likuma 41.panta ceturto daļu, slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kurai pirkuma līguma slēgšanas brīdī ir īres, nomas, mājas apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā pirkuma līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.
     Kārtību, kādā tiek sagatavoti dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamie dokumenti un slēgts pirkuma līgums nosaka Ministru kabineta 19.01.1999. noteikumi Nr. 20 „Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk-MK noteikumi Nr.20).
     Ar Likumprojektu kopsakarā nav vērtēti MK noteikumi Nr. 20.
     Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
     Ja pēc privatizācijas objekta reģistrācijas NĪVKIS, tas ir apvienots/sadalīts un/vai pārplānots/pārbūvēts, bet tam nav veikta kadastrālā uzmērīšana gan Valsts zemes dienesta, gan privatizācijas komisijas rīcībā nebūs aktuālas informācijas par konkrēto dzīvokļa īpašuma sastāvu un kopējo platību, kā rezultātā zemesgrāmatas ierakstos norādītajiem datiem par dzīvokļa īpašumu nebūs nodrošināta publiska ticamība.
     Likumprojektā nav atrunāts izmaksu finansējuma avots, piemēram, valsts nodeva korroborācijai zemesgrāmatā, Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu apmaksa u.c. Ja izdevumus paredzēts segt pašvaldībai (privatizācijas komisijai), nav noteikta ieguldīto līdzekļu atgūšanas kārtība vai arī, ka minētie pakalpojumi pašvaldībai tiks sniegti bezmaksas.


 

-

     Privatizācijas tehniskās izpildes procesa nodrošināšanai līdz šim nav bijusi nepieciešama datu bāze, no kuras izdrukas veidā būtu iegūstama informācija par privatizācijas objektu īpašniekiem, kuri ieguvuši privatizācijas objektu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet nav par to noslēguši pirkuma līgumus vai arī noslēguši pirkuma līgumus, bet nav nostiprinājuši savas īpašumtiesības zemesgrāmatā. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas resursu turētājs nav pašvaldība.
     Ņemot vērā minēto,  privatizācijas komisijai nav iespējams veikt datorizētu datu atlasi par 176 122 dzīvokļu īpašumiem, kuru īpašumtiesības ir vai nav nostiprinātas zemesgrāmatā. Manuāla datu salīdzināšana veidos nesamērīgu administratīvā resursa slogu un patēriņu.
     Likumprojektā nav atrunāti gadījumi, kad dzīvokļa īpašuma īpašnieks miris, nav ierosināta mantojuma lieta u.t.t. kā rezultātā izpildes termiņš nav paredzams.

Ierosinām precizēt vai izslēgt likumprojekta 10.panta trešo daļu.


 

-

1) No 10.panta ceturtās daļas nav secināms, kurš maksās par VZD pakalpojumiem.
2) Ja netiks reģistrēts nākamais attiecīgais privatizētā objekta atsavināšanas darījums, tad šo summu privatizētā objekta īpašnieks varēs arī nemaksāt? Vai minētās saistības pāriet arī uz mantiniekiem?
Lūdzam precizēt likumprojektu  un skaidrot anotācijā.

-