Atzinums

Ar grozījumiem Latvijā tiek ieviests pirmo reizi jauns konceptuāla rakstura pieaugušas (18 gadus sasniegušas un rīcībspējīgas) personas tiesiskās aizsardzības līdzeklis – liegums izbraukt no valsts. Tātad tāds tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas būtiski ierobežo personas cilvēktiesības (gan Satversmē, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, gan Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām un citos starptautiskos aktos garantētās).
Lai gan anotācijā ir ietverts izvērstāks skaidrojums un samērīguma izvērtējums, Tieslietu ministrijas ieskatā, jebkura konceptuāla un jauna tiesiskās aizsardzības līdzekļa ieviešanai Latvijas tiesību sistēmā ir jābūt detalizēti izvērtētam un izdiskutētam ar visiem procesā iesaistītajām personām (tajā skaitā, Tiesībsargu un nevalstiskajām organizācijām, kas aizstāv neaizsargāto pieaugušo tiesības un intereses). Ņemot vērā, ka nav bijis detalizēta izvērtējuma, vai šāds tiesiskās aizsardzības līdzeklis Latvijā ir nepieciešams, kā arī nav bijusi diskusija ne starp politikas veidotājiem, ne cilvēktiesību speciālistiem, ne nevalstiskajām organizācijām, šāda līdzekļa ieviešana ir ļoti kritiski vērtējama.
Tieslietu ministrijas ieskatā, regulējums neparedz arī pietiekamas procesuālās garantijas personai savu interešu aizsardzībai, kā arī anotācijā nav izvērtējuma kopsakarā ar speciālajiem starptautiskajiem aktiem, kas nodrošina neaizsargāto pieaugušo tiesību aizsardzību.
Tāpat Tieslietu ministrijas ieskatā, projekta saskaņošana TAP portālā ar Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju neapliecina, ka tiesiskā aizsardzības līdzekļa ieviešana Latvijas tiesību sistēmā ir detalizēti izvērtēta un izdiskutēta ar jomas speciālistiem, ka šāds līdzeklis ir nepieciešams šobrīd, ir būtisks, ir samērīgs, nodrošina procesuālās garantijas, kā arī atbilst Latvijas Republikas Satversmei vai  starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem.
Papildus norādām, ka Tieslietu ministrija uztur tās iepriekš izteiktos iebildumus, kas atspoguļoti izziņas 14., 19. un 20.punktā.
 

-

Projektā paredzēto likuma 12.² panta ceturto daļu nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka otrajā teikumā nav jānorāda, ka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā, jo tā ir vispārējā kārtība administratīvo aktu pārsūdzēšanai. Likumos norāda īpašos gadījumus, kad apstrīdēšana notiek apgabaltiesā vai Augstākajā tiesā. 

-