Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 108) 90. punkts paredz, ka Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam. Tā, piemēram, Apsardzes darbības likuma, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā, (turpmāk – likums) 5. panta sestā daļa cita starpā noteic Apsardzes darbības reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu u.c. informāciju, par kuru neliecina projekta nosaukums. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta "Apsardzes darbības reģistrācijas noteikumi un prasības apsardzes vadības centram" (turpmāk – projekts) nosaukumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka noteikumu Nr. 108 3.1. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 2. punktu.

-

Ievērojot, ka projekts neparedz licenču izsniegšanu, nav skaidrs, kādēļ projekta 24. punkts paredz, ka tiek izveidota licencēšanas komisija. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 24. punktā paredzēto regulējumu vai papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk – projekta anotācija) ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Ievērojot, ka projekta 24. punktā ir paredzēts regulējums par licencēšanas komisijas izveidošanu, nav skaidrs, kādēļ projekta 32.2.2. apakšpunktā ir ietverta atsauce uz projekta 24. punktu. Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt projekta 32.2.2. apakšpunktā paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa noteic, ka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 33. punktā paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 71. un 74. punktā paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts kancelejas 2018. gada 21. februāra vēstulē Nr. 7.3.1/30 ir norādīts, ka Valsts sekretāru sanāksmes laikā 2018. gada 1. februārī tika izskatīts jautājums par nepieciešamību un pieļaujamību izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumus. Šobrīd praksē iestādes sagatavo Ministru kabineta noteikumu projektus, tajos paredzot dažādus gadījumus, kad nav jāatmaksā privātpersonas samaksātā valsts nodeva par iestādes sniegtu pakalpojumu (piemēram, ja iestāde pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt informāciju, ja privātpersona atsakās saņemt sagatavoto informāciju vai atsauc informācijas pieprasījumu). Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta pirmās daļas 11. un 12. punkts noteic nodevu maksātāja tiesības pieprasīt pārmaksātās valsts nodevas un nepareizi iemaksātās (maksājums veikts, bet attiecīgā darbība iestādē nav veikta vai pakalpojums nav sniegts, vai maksājums iemaksāts nepareizā valsts budžeta kontā) valsts nodevas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28.2 pants noteic pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevas summas atmaksas kārtību. Tādējādi secināms, ka likumdevējs ir izlēmis atlīdzināt tikai tādas valsts nodevas, kas ir pārmaksātas vai iemaksātas nepareizi, bet valsts nodevas citos gadījumos likumdevējs ir izlēmis neatmaksāt. No likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10. panta otrās daļas izriet, ka Ministru kabineta noteikumos ir pieļaujams paredzēt arī valsts nodevas atmaksas (nevis neatmaksāšanas) kārtību gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums. Ievērojot minēto, secināms, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējums jau šobrīd satur pietiekamu regulējumu par valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumiem. Lai novērstu Ministru kabineta noteikumu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" sistēmiskas pretrunas un neveicinātu normatīvā regulējuma plūdus, nolemts atteikties no prakses sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektus par valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumiem. Vienlaikus, lai novērstu iespējamās domstarpības ar privātpersonām un nodrošinātu iestāžu prakses vienveidību, ieteicams izmantot pieejamos informatīvos pasākumus (piemēram, informatīvi paziņojumi klientiem un brīdinājumi e-pakalpojumu sistēmā, vadlīnijas iestādēm un tipveida atbilžu paraugi). Atbilstoši minētajam lūdzam svītrot projekta 83. un 84. punktu.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 85. un 86. punktu, ņemot vērā Apsardzes darbības likuma 5. panta piekto daļu, kas noteic, ka ikgadējā valsts nodeva ir maksājama par reģistrēta apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta veiktās apsardzes darbības kontroli.
 

-

Lūdzam papildināt projekta anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar skaidrojumu par projekta 88., 89., 90. un 91. punktā paredzēto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekts ietekmē institūciju (proti, Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra) funkcijas un uzdevumus, jo Valsts policijai būs pienākums datus par apsardzes darbības komersantiem ievadīt Apsardzes darbības reģistrā, savukārt Iekšlietu ministrijas Informācijas centram būs jāpilda pienākumi, kas izriet no tā, ka tas ir Apsardzes darbības reģistra pārzinis un turētājs, kā arī tam līdz ar projekta spēkā stāšanos būs pienākums iekļaut attiecīgus datus Apsardzes darbības reģistrā. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotācijas 7. sadaļā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus izstrādā atbilstoši noteikumu Nr. 108 47. punktā noteiktajām prasībām. Proti, pilnvarojumu izdot ārēju vai iekšēju normatīvo aktu veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem: 1) frāze "Ministru kabinets nosaka" un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts; 2) normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts un frāze "nosaka Ministru kabinets"; 3) frāze "Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros" un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts.
Likuma 10. panta trešā daļa noteic, ka tehniskās apsardzes pakalpojumus sniedz tikai tāds apsardzes komersants, kas izveidojis Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru nepārtrauktai apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas signālu pieņemšanai, apstrādei un informācijas (trauksmes signāla) tālākai paziņošanai apsardzes komersanta mobilajiem norīkojumiem (apsardzes darbiniekiem) un spēj nodrošināt to ierašanos apsargājamā objektā apsardzes pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā.
Līdz ar to nevar viennozīmīgi konstatēt, ka šobrīd spēkā esošajā Apsardzes darbības likuma 10. panta trešajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju precizēt šobrīd spēkā esošo Apsardzes darbības likuma 10. panta trešo daļu, kad tiks izdarīti citi grozījumi likumā.

-

Lūdzam precizēt projekta 12.1. apakšpunktu, nedublējot tajā ietvertās atsauces uz projekta 5.6. apakšpunktu.

-

Komentārs. Uzņēmumu reģistrs var sniegt norādīto informāciju šādā veidā: minētos datus nodrošina API.  API tīmekļa pakalpes (servisus) iespējams saņemt, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāja (VISS) koplietošanas komponenti API pārvaldnieks. Tāpat šāds datu apjoms atrodams arī Uzņēmumu reģistra atvērtajos datos.

-

Projekta 57. punkts noteic, ka Apsardzes darbības reģistrā iekļautās ziņas glabā 5 gadus no dienas:
- kad stājies spēkā lēmums par apsardzes komersanta vai iekšējās drošības dienesta izslēgšanu no reģistra;
- kad stājies spēkā lēmums par skaidras naudas pārrobežu pārvadājumu atļaujas vai apsardzes sertifikāta anulēšanu;
- kad stājies spēkā lēmums par atteikumu pagarināt apsardzes sertifikāta derīguma termiņu;
- kad beidzies apsardzes sertifikāta derīguma termiņš un tas nav pagarināts;
- kad persona saņēma izglītības dokumentu, kas apliecina apmācību pabeigšanu apsardzes sertifikāta saņemšanai vai saņēma izziņu par mācību kursu pabeigšanu apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanai.
Anotācijā paskaidrots, ka projektā noteiktais 5 gadu termiņš ziņu glabāšanai reģistrā tiek pamatots ar to, ka minētas ziņas var kļūt par pierādījumu tiesvedības procesos, jo citi informācijas avoti nav paredzēti, piemēram, papīra formāta uzskaites lietas.
Papildus minētajam jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma 5. pantu reģistrā tiek iekļauta apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei nepieciešamā informācija, un reģistra izveidošanas mērķis ir atvieglot informācijas apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, apsardzes darbību kontrolējošām institūcijām un apsardzes darbības veicējiem, kā arī sekmēt sabiedrības informēšanu par apsardzes darbības veicējiem. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts noteic, ka personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotāciju, skaidrojot un pamatojot ziņu glabāšanas termiņa ilgumu ar nolūku, kas izriet no likuma 5. panta.
 

-

Lūdzam norādīt projekta anotācijā ar normatīvajiem aktiem pamatotu skaidrojumu par projekta 59. punktā norādīto valsts institūciju piekļuves tiesībām reģistrā iekļautajām ziņām. Tādējādi nodrošinot, ka Apsardzes darbības reģistrā iekļautās ziņas ir nepieciešamas projekta 59. punktā norādīto valsts institūciju funkciju izpildei.    
 

-

Lūdzam precizēt projekta 77. un 78. punkta ievaddaļā vārdus “atrodoties reģistrā”, lai tiesību normas saturs būtu skaidrs un nepārprotams, kā arī ņemt vērā Valsts informācijas sistēmu likumā minēto terminoloģiju, tai skaitā valsts informācijas sistēmas datu subjekta definīciju, proti, valsts informācijas sistēmas datu subjekts ir valsts institūcija, juridiskā vai fiziskā persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem. No minētā izriet, ka datu subjekts sniedz datus, iekļaušanai informācijas sistēmā. Secīgi informācijas sistēmā tiek reģistrēti un saglabāti dati par datu subjektu. Attiecīgi lūdzam precizēt projekta 77. un 78. punktu.
Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī projekta anotācijas 1.3. apakšsadaļā paredzētajā risinājuma aprakstā ietverto informāciju par 77. un 78. punktā paredzēto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektā daļa noteic, ka, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Ievērojot minēto, kā arī to, ka šobrīd spēkā esošā Apsardzes darbības likuma 11. panta septītā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 582 "Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība" zaudēs spēku, kad stāsies spēkā likums. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju svītrot projekta 92.2. apakšpunktu. Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī projekta anotācijā ietverto attiecīgo informāciju.

-

Lūdzam precizēt projekta anotācijas 1.2. apakšsadaļā paredzētajā pamatojumā ietverto informāciju, nedublējot to.
 

-

Lūdzam precizēt projekta anotācijas 1.2. apakšsadaļā paredzētajā mērķa aprakstā ietverto informāciju atbilstoši likuma 5. panta sestajā daļā, 6. panta otrajā daļā un 11. panta septītajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.

-