Atzinums

2022.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", kas paredz piespiedu nomu par citai personai piederošas zemes lietošanu piespiedu dalītā īpašuma situācijās aizstāt ar likumiskās zemes lietošanas tiesībām, un maksājums ir noteikts vienots visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata – 4 procenti no zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Šo grozījumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I.sadaļas 2.punkta 2.3.4.apakšpunktā "Maksa par likumiskajām lietošanās tiesībām" ir skaidrots, ka likumiskās lietošanas maksas apmērs būs 4 procenti gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības un šo maksas apmēru veido divas komponentes: 1) ienākums, kura apmērs ir taisnīgs par zemes lietošanu atbilstoši šī brīža ekonomiskajiem apstākļiem un 2) izmaksas, kas saistītas ar lietošanā esošās zemes atrašanos īpašumā (pēc būtības šīs izmaksas būtu nekustamā īpašuma nodokļa maksājums). Saistībā ar minētajiem grozījumiem, Tieslietu ministrija 2022.gadā[1] iesniedza priekšlikumus grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (Saeimā skatītajam likumprojektam Nr.1262/Lp13[2]) – papildināt likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otro daļu ar 1.²punktu šādā redakcijā “(1²) pašvaldībai piederošo zemi (tās daļu), uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības”, paredzot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek pašvaldībai piederošo zemi (tās daļu), uz kuru būves īpašniekam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības. Tieslietu ministrijas iesniegtais priekšlikums Saeimā tika pieņemts 2022.gada 22.septembrī un stājās spēkā 2024.gada 1.janvāri.
Tā kā Likumprojekts maina likumiskās lietošanas maksas apmēra noteikšanu, paredzot, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiek kompensēts faktiskajā apmērā papildus likumiskās lietošanas maksai (nekustamā īpašuma nodoklis vairs netiks iekļauts likumiskās lietošanas maksā), lūdzam Tieslietu ministriju, vienlaicīgi ar šo Likumprojektu, virzīt arī grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas paredz svītrot likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otro daļas 1.²punktu – 2022.gadā virzīto Tieslietu ministrijas priekšlikumu.


[1] Tieslietu ministrijas 2022.gada 10.marta vēstule Nr.1-11/385

[2] titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/webAll?SearchView&Query=([NumberTxt]=1262)&SearchMax=0&SearchOrder=4

 

-

Lūdzam precizēt 38.panta otrās daļas redakciju vai arī skaidrot anotācijā attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma kompensēšanu zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās, kad nekustamā īpašuma nodokli maksā cita persona nevis zemes īpašnieks. Piemēram, likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir noteiktas atsevišķas situācijas, kad nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir nekustamā īpašuma tiesiskais valdītājs vai lietotājs ( likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektā, sestā, septītā, astotā daļa, 8.¹daļa un devītā daļa).

-

Atbalstām likumprojektā noteikto, ka papildus likumiskās lietošanas maksai būves īpašniekam ir jākompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodoklis par viņam piederošo zemi, kas atrodas likumiskajā lietošanā. Vienlaikus izsakām būtisku iebildumu par to, ka ir jānosaka minimālā zemes likumiskās lietošanas maksa no viena zemes lietotāja par vienu zemes likumiskās lietošanas attiecību.
Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju, vēršam uzmanību:
1. Ņemot vērā, ka vairs nebūs noteikts nedz maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas izmaksu kompensēšanas pienākums 15 euro apmērā, nedz kavētu maksājumu atgūšanas izdevumu segšanas pienākums (30 euro), tāpat arī vairs nebūs noteikts minimālais maksas apmērs – 50 euro no viena zemesgabala, ir jārod risinājums gadījumiem, kad uz viena zemesgabala atrodas daudzi kopīpašnieki. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata  - pie likumprojektā noteiktā minimālā likumiskās lietošanas maksas (šobrīd 4% no zemes universālās kadastrālās vērtības gadā) apmēra šīs papildu garantijas zemes īpašniekiem vairs nav aktuālas, jo, pirmkārt, likumprojektā noteiktais maksas apmērs kā minimālais apmērs pēc būtības ir audzis.
Tomēr, analizējot cik lielu zemes likumiskās lietošanas maksu par valsts īpašumā un Finanšu ministrijas valdījumā esošo zemi 2026.gadā maksā 1 lietotājs, ja tā ir noteikta 4% no zemes universālās kadastrālās vērtības gadā, redzams, ka 480 gadījumos tas nesedz vislētākos pasta izdevumus, bet vēl papildus 1525 gadījumos tas nesedz ierakstītas vēstules nosūtīšanas izdevumus. Pasta izmaksas ir šādas: ja maksāšanas paziņojums un rēķins kopā ir 2 lapas, pasta pakalpojuma cena ir 2,35 EUR (vienkārša), ja  20 - 100 g  (3 vai vairāk lapas)- 2.60 EUR. Ierakstīta vēstule līdz 20 g. – 3,33 EUR, 20 – 100 g – 3,58 EUR. Ar paziņojumu par saņemšanu (+2,20 euro) – attiecīgi 5,53 un 5,78 EUR.

Lietošanas maksa no 1 lietotāja: mazāk par 2,35 EUR, Lietotāju skaits: 480  2026. gadā aprēķināto 4% summa EUR: 804,42.
Lietošanas maksa no 1 lietotāja: no 2,36 līdz  5,78 EUR, Lietotāju skaits: 1525. 2026. gadā aprēķināto 4% summa EUR: 6 394,07.
Lietošanas maksa no 1 lietotāja: no 5,79 līdz 7 EUR, Lietotāju skaits: 483. 2026. gadā aprēķināto 4% summa EUR: 3 058,38.
Lietošanas maksa no 1 lietotāja: no 7,01 līdz 15 EUR, Lietotāju skaits: 981. 2026. gadā aprēķināto 4% summa EUR: 9 843,82
Pārējie no 15,01 EUR, Lietotāju skaits: 4227, 2026. gadā aprēķināto 4% summa EUR: 1 480 174,17
Kopā Lietotāju skaits: 7696, 2026. gadā aprēķināto 4% summa EUR 1 500 274,87.

2. No minētās informācijas redzams, ka 2488 (480+1525+483) gadījumos, kas veido 32% no visām VNĪ administrētajām zemes likumiskajām lietošanas attiecībām, viena lietotāja gada maksājums ir mazāks par 7 EUR, kas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta (3¹) daļā noteikts kā minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā.

3. Pēc maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas izmaksu kompensēšanas pienākuma 15 euro apmērā atcelšanas, redzams, ka 3469 (480+1525+483+981) gadījumos jeb 45% saņemtā lietošanas maksa būs mazāka par 15 euro. Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas ir ne tikai rēķina nosūtīšana pa pastu vai rēķina nosūtīšana uz e-pastu. Izmaksas veido arī, piemēram, kontaktinformācijas noskaidrošana (informācijas pieprasīšana no Iedzīvotāju reģistra vai valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas), rēķina sagatavošanas darbību izmaksas, rēķinu sagatavošanai nepieciešamās programmatūras uzturēšana, maksājumu uzskaite un kontrole, u.tml.

-

FM konceptuāli iebilst sagatavoto grozījumu veikšanai  38.panta septītajā daļā, t.i., MKN noteikt gadījumus, kuros publiskas persona kā zemes īpašnieks vienojas ar būves īpašnieku par nekustamā īpašuma nodokļa kompensēšanu mazākā apmērā.
​​
Vēršam uzmanību, ka nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) apmēru nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par nekustamā īpašuma nodokli, līdz ar to, publiska persona kā zemes īpašnieks nevar attiecībā uz savā īpašumā esošo zemes vienību vienoties ar būvju īpašnieku par NĪN samaksas apmēru mazākā apjomā. Līdz ar to lūdzam skaidrot, uz kāda tiesiska pamata būtu paredzama šāda NĪN samazinājuma iespēja. NĪN maksājums ir faktiskās izmaksas zemes īpašniekam par konkrētu sev piederošu zemes gabalu. Turklāt, tas ir uzsvērts arī jaunajā 38.panta otrās daļas redakcijā, norādot, ka būves īpašnieks kompensē NĪN maksājumu faktiskajā apmērā par likumiskajā lietošanā esošo zemi. Vienlaikus, vēršam uzmanību, ka arī anotācijā nav sniegts pamatojums, kādēļ būtu nepieciešama NĪN maksājuma kompensācijas samazināšana, ja kompensācija paredz segt faktisko NĪN maksājumu, kā arī nav skaidrots, kāds regulējums MK 19.06.2018. noteikumos Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi " tiek plānots, t.i., kādi grozījumi tiek paredzēti attiecībā uz zemes īpašnieka un būves īpašnieka iespējām savstarpēji vienoties par NĪN samazinājumu atsevišķos gadījumos.

Papildus, vēršam uzmanību, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmajai daļai, publiskai personai ir noteikts pienākums rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
 

-

Iebilstam par likumprojektā paredzēto situāciju pēc piecu gadu termiņa, ka  likumiskās lietošanas maksa pat minimālā apmērā vairs netiks regulēta ar likumu, attiecīgi pusēm par maksu būs jāvienojas. Ja puses vienoties nevarēs, maksas apmēru noteiks tiesa.
Ja tiesiskās attiecības ir noteikts kā reālservitūts uz likuma pamata, tad nesaderīgi ir noteikt, ka pusēm par maksu ir jāvienojas.
Likumprojektā ir jāparedz, ja puses nevar vienoties, zemes likumiskā lietošanas maksa nosakāma X procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus lietotājs kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.
Tieslietu ministrijas piedāvātā redakcija radīs situāciju, ka būves īpašnieks līdz tiesas spriedums stāsies spēkā (dažkārt 5 līdz 7 gadi) neveiks maksājums pat nekustamā īpašuma nodokļa apmērā un tas vairākus gadus būs jāsedz zemes īpašniekam par saviem līdzekļiem.
Vēršam uzmanību, ka VNĪ nav tiešs valsts dotāciju finansējums izmaksu segšanai, un izmaksas tiek segtas no gūtajiem ieņēmumiem, tad VNĪ nevar atļauties palielināt izmaksu apmēru. 2025. gadā valsts zemes, uz kuras atrodas citai personai piederoša apbūve (turpmāk -  PAZ) darbības virziena rentabilitāte bija faktiski neitrāla, t.i., ar ieņēmumiem gandrīz pietika, lai nosegtu visas esošās izmaksas.
Ņemot vērā to, cik liels ir PAZ lietotāju skaits, tad šīs likumdošanas izmaiņas var radīt papildus lielas izmaksas par zemesgabalu vērtēšanu, kā arī šobrīd neprognozējamas tiesvedību izmaksas, ja neizdosies vienoties par maksu ar zemes lietotājiem. Ja periodā, kamēr būs tiesvedības, VNĪ būs ar tiesvedību saistītas izmaksas, kā arī būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, bet pretī netiks gūti nekādi ieņēmumi, tad tas VNĪ var radīt lielus zaudējumus.

Turklāt vēršam uzmanību. Likumprojekts paredz, ka likuma 38. panta otrajā daļā minētā minimālā likumiskās lietošanas maksa ir spēkā līdz 2031. gada 31. decembrim. Pēc šī datuma par likumiskās lietošanas maksu puses vienojas.
Šobrīd gadījumos, kad pušu starpā pastāv piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības būves īpašnieks lieto citai personai piederošu zemesgabalu, pamatojoties uz likumu. Minētās lietošanas attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un būves īpašnieka gribas, respektīvi, tām ir piespiedu raksturs. Šajos gadījumos būves īpašnieks un zemes īpašnieks savstarpējās attiecības par zemes lietošanu nodibina nevis labprātīgi vienojoties, bet gan izpildot likumā noteiktu pienākumu. (Satversmes tiesas 2009. gada 13. februāra sprieduma lietā Nr. 2008-34-01, 12. punkts). Tātad pušu savstarpējās attiecības balstās uz principu, kas izslēdz pušu vienošanos. Tāpēc ir iebildums risinājumam, ka pēc 2031. gada 31. decembra likumiskās lietošanas maksa tiek noteikta pusēm vienojoties.
Vēršam uzmanību, ka  piedāvātā kārtība transformē likumiskās lietošanas maksas rašanās tiesisko pamatu, no likumiskā uz tiesisko darījumu.

 

-

Vēršam uzmanību, ka pēc šī pārejas posma (pēc 2031. gada 31. decembra) pieaugs gan iesaistīto pušu administratīvais slogs (sarakstoties par maksas apmēru  un slēdzot rakstveida vienošanos), gan arī tiesas noslodze, skatot strīdus par maksas noteikšanu.
Pēc “pārejas” pieciem gadiem, kādai no pusēm (būves vai zemes īpašniekam) būs jārosina sarunas par turpmākās maksas apmēru. Ja šobrīd tie ir likumā noteiktie procenti (lai gan arī šobrīd likums paredz tiesības vienoties par lielāku samaksu), tad pēc tam šis maksas apmērs būs pilnīgi atkarīgs no pušu gribas.
Lūdzam skaidrot, vai ir vērtēta iespēja zemes lietošanas maksas noteikšanai piesaistīt tirgus vērtējumu.
Piem., zemes īpašnieks uzrunās būves īpašnieku, piedāvājot noteikt tirgus maksu, pasūtīt vērtētāju (kas apmierina abas puses), segt vērtēšanas izmaksas uz pusēm un noslēgt rakstveida vienošanos. Ja būves īpašnieks šim nepiekrīt, jautājumu risina tiesa. Par to, cik daudz šādu tiesvedību būs, šobrīd ir grūti spriest. Tostarp, jāsaprot, kas šādā gadījumā segs (kompensēs) tirgus vērtējuma izmaksas. 
 

-

Anotācijā norādīts par TM rīcību 2025.gada sākumā attiecībā par to, ka TM bija Saeimā iesniedzis TM sagatavotos likumprojektus ar saviem priekšlikumiem nepieciešamajiem grozījumiem, lai novērstu atsevišķos izņēmuma gadījumus, kad LLM nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par lietošanā esošo zemi, bet neguva Juridiskās komisijas vairākuma atbalstu.
Aicinām izvērtēt minētās informācijas iekļaušanu anotācijā, tā kā minētais pēc būtības neattiecas uz šobrīd virzītajiem grozījumiem. 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 3. sadaļas punktu “Cita informācija”, norādot, ka valsts un pašvaldības iestādes kā būvju īpašnieki piespiedu dalītā īpašuma gadījumos izdevumu pieaugumu par citai personai piederošas zemes likumisko lietošanu nodrošinās tām piešķirto līdzekļu ietvaros.
 

-