Atzinums

Providus uztur savu priekšlikumu, kas saskaņošanas procesā netika atbalstīts, proti, papildināt 3. apakšmērķi – “Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju” un tā 7.Rīcības virzienu ar šādu pasākumu: Nodrošināta efektīva, pilnīga, uz sabiedrības interesēm balstīta iestāžu lēmumu un rīcības kontrole attiecībā uz iestāžu izdotajiem administratīvajiem aktiem par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana (Informācijas atklātības likuma 15.pants.).

Aicinām noteikt, ka šī pasākuma darbības rezultāts ir pētījums, kurā izvērtēts, cik efektīvi šobrīd funkcionē informācijas pieprasījumu atteikumu pārskatīšanas sistēma, tai skaitā izvērtēta tiesu prakse, citu valstu pieeju šajā jomā, kā arī izvērtēts, kurai no esošajām valsts iestādēm būtu visatbilstošāk noteikt atbildību par Informācijas atklātības likuma piemērošanu, kā arī noteikt “informācijas ombuda” pilnvaras.

Pamatojums:
“Informācijas ombuda” pilnvaras būtu jāuztic kādai no esošajām valsts institūcijām, vai pat veidot jaunu institūciju, taču pašlaik ir izveidojusies situācija, ka nav institūcijas, kura būtu atbildīga par Informācijas atklātības likuma piemērošanu, kura veidotu sistematizētus standartus informācijas atklātības jomā. Datu valsts inspekcija pilda “datu aizsardzības advokāta” lomu, taču attiecībā uz informācijas atklātību šādas institūcijas nav. Šādos apstākļos, piemēram, fizisko personu datu aizsardzības / iestādes darba konfidencialitātes vajadzības "uzvar" jeb tiek pārmērīgi sargātas iepretim sabiedriskajam labumam saņemt informāciju. Šobrīd vienīgais informācijas atklātības standartu veidotājs ir administratīvās tiesas, bet tiesvedības process ir laikietilpīgs un prasa arī naudas resursus, lai cīnītos par nepamatoti atteiktu informāciju.
 
Piedāvātā redakcija
Papildināts 3.apakšmērķa 7.Rīcības virziens ar 7.5. pasākumu: "Nodrošināta efektīva, pilnīga, uz sabiedrības interesēm balstīta iestāžu lēmumu un rīcības kontrole attiecībā uz iestāžu izdotajiem administratīvajiem aktiem par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana (Informācijas atklātības likuma 15.pants.)."

Kā darbības rezultāts noteikts: 1) veikts pētījums, kurā izvērtēts, cik efektīvi šobrīd funkcionē informācijas pieprasījumu atteikumu pārskatīšanas sistēma, izvērtēta tiesu prakse, citu valstu pieeja šajā jomā; 2) veikts izvērtējums par to, kura no esošajām valsts iestādēm ir jānosaka par atbildīgo par Informācijas atklātības likuma piemērošanu, izvērtējot iespējas tai piešķirt "informācijas ombuda" pilnvaras.

Kā rezultatīvo rādītāju noteikt: Sagatavots informatīvais ziņojums. 

Kā atbildīgo institūciju noteikt Tieslietu ministriju, bet līdzatbildīgo - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

-

Providus uztur savu priekšlikumu, kas saskaņošanas procesā netika atbalstīts, proti, papildināt 3. apakšmērķi – “Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju” un tā 7.Rīcības virzienu ar šādu pasākumu: Nodrošināta efektīva, pilnīga, uz sabiedrības interesēm balstīta iestāžu lēmumu un rīcības kontrole attiecībā uz iestāžu izdotajiem administratīvajiem aktiem par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana (Informācijas atklātības likuma 15.pants.).

Aicinām noteikt, ka šī pasākuma darbības rezultāts ir pētījums, kurā izvērtēts, cik efektīvi šobrīd funkcionē informācijas pieprasījumu atteikumu pārskatīšanas sistēma, tai skaitā izvērtēta tiesu prakse, citu valstu pieeju šajā jomā, kā arī izvērtēts, kurai no esošajām valsts iestādēm būtu visatbilstošāk noteikt atbildību par Informācijas atklātības likuma piemērošanu, kā arī noteikt “informācijas ombuda” pilnvaras.

Pamatojums:
“Informācijas ombuda” pilnvaras būtu jāuztic kādai no esošajām valsts institūcijām, vai pat veidot jaunu institūciju, taču pašlaik ir izveidojusies situācija, ka nav institūcijas, kura būtu atbildīga par Informācijas atklātības likuma piemērošanu, kura veidotu sistematizētus standartus informācijas atklātības jomā. Datu valsts inspekcija pilda “datu aizsardzības advokāta” lomu, taču attiecībā uz informācijas atklātību šādas institūcijas nav. Šādos apstākļos, piemēram, fizisko personu datu aizsardzības / iestādes darba konfidencialitātes vajadzības "uzvar" jeb tiek pārmērīgi sargātas iepretim sabiedriskajam labumam saņemt informāciju. Šobrīd vienīgais informācijas atklātības standartu veidotājs ir administratīvās tiesas, bet tiesvedības process ir laikietilpīgs un prasa arī naudas resursus, lai cīnītos par nepamatoti atteiktu informāciju.
 

Papildināts 3.apakšmērķa 7.Rīcības virziens ar 7.5. pasākumu: "Nodrošināta efektīva, pilnīga, uz sabiedrības interesēm balstīta iestāžu lēmumu un rīcības kontrole attiecībā uz iestāžu izdotajiem administratīvajiem aktiem par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana (Informācijas atklātības likuma 15.pants.)."

Kā darbības rezultāts noteikts: 1) veikts pētījums, kurā izvērtēts, cik efektīvi šobrīd funkcionē informācijas pieprasījumu atteikumu pārskatīšanas sistēma, izvērtēta tiesu prakse, citu valstu pieeja šajā jomā; 2) veikts izvērtējums par to, kura no esošajām valsts iestādēm ir jānosaka par atbildīgo par Informācijas atklātības likuma piemērošanu, izvērtējot iespējas tai piešķirt "informācijas ombuda" pilnvaras.

Kā rezultatīvo rādītāju noteikt: Sagatavots informatīvais ziņojums. 

Kā atbildīgo institūciju noteikt Tieslietu ministriju, bet līdzatbildīgo - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.