Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus un priekšlikumus.
Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka likuma “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (turpmāk – likums) mērķis ir noteikt valsts un pašvaldības pienākumu kompensēt privātpersonai zaudējumus un neiegūto peļņu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, un šāda veida normatīvajā aktā tiesiskais regulējums likumā jāveido atbilstoši publisko tiesību principiem. Ievērojot minēto, mūsu ieskatā projektā tiesiskais regulējums par zemes maiņu starp valsti vai pašvaldību no vienas puses un privātpersonu no otras puses jāveido atbilstoši Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) noteiktajai kārtībai par valsts pārvaldes lēmuma pieņemšanu – administratīvā akta izdošanu, kā arī par iespējamo strīdu izskatīšanas kārtību, jo, piemēram, šobrīd projektā paredzētā likuma 18. panta trešā daļa paredz, ka privātpersona var nepiekrist piedāvājuma variantam. Tāpat saistībā ar minēto norādām, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) izpratnē ir privātpersona un tai valsts pārvaldes uzdevumu izdot administratīvo aktu atbilstoši VPIL 41. panta trešās daļas 3. punktam var paredzēt ar ārējo normatīvo aktu. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai administratīvo aktu izdošanas pienākums jānosaka projektā, proti, likumā, jo tikai ar likumu var noteikt no APL atšķirīgu regulējumu, ja tāds ir nepieciešams, nevis Ministru kabineta noteikumos, kurus plānots izdot saskaņā ar projektā paredzēto likuma 15. pantu. Turklāt piedāvājam no projekta izslēgt tiesisko regulējumu par zemes maiņas līgumu un tā apstiprināšanu Ministru kabinetā, kas šobrīd projektā tiek paredzēts likuma 19. un 20. pantā, jo šāds regulējums kopumā neatbilst administratīvā procesa nosacījumiem. Nobeigumā piedāvājam izvērtēt iespēju ar projektā paredzēto normatīvo regulējumu par zemes maiņas darījumu veikšanas kārtību saskaņot un virzīt vienlaikus ar grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums), jo maiņa ir viens no atsavināšanas veidiem un primāri vispārīgie zemes maiņas nosacījumi būtu jānosaka Atsavināšanas likumā, piemēram, Atsavināšanas likuma 5. pantā par Ministru kabineta kompetenci nekustamo īpašumu maiņas darījumos, kā arī veidot ārējās atsauces par dažādos likumos esošā regulējuma saskaņotu piemērošanu. Savukārt projektā varētu paredzēt tikai speciālo, šim maiņas veidam paredzēto regulējumu.
 

-

Lūdzam:
1) izvērtēt 5.panta septītās daļas nepieciešamību, ņemot vērā 5.panta pirmajā daļā noteikto. Tāpat vēršam uzmanību, ka esošā 5.panta septītās daļas redakcija uzliek par pienākumu visos  kompensācijas pieprasīšanas gadījumos (ne tikai zemes maiņas) veikt zemes instrumentālu uzmērīšanu, kas palielina administratīvo slogu zemes īpašniekiem;
2) precizēt 5.panta septītajā daļā noteikto prasību zemes robežu virsotņu koordinātas noteikt saskaņā ar Eiropas Zemes atskaites sistēmu jeb "LKS-2020", jo tā uzliek jaunu administratīvo slogu zemes īpašniekam zemes robežu virsotņu koordinātas noteikt saskaņā ar Eiropas Zemes atskaites sistēmu, lai gan ne Ģeotelpiskās informācijas likums, ne Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" šādu prasību zemes robežu koordinātu noteikšanai šobrīd neizvirza. Ģeotelpiskās informācijas likums paredz pāreju uz Eiropas Zemes atskaites sistēmu no 2026.gada 1.oktobra (ļaujot līdz 2026.gada 30.septembrim uzsāktos mērniecības darbus pabeigt Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā līdz 2026.gada 31.oktobrim, līdz 2026.gada 1.oktobrim uzliekot pienākumu ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantotajās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju, kas izteikta Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā, izteikt Eiropas Zemes atskaites sistēmā).
Ievērojot minēto, nav saprotamas likuma 5.panta septītajā daļā noteiktās prasības par robežu uzmērīšanu, jo no tām izriet, ka zemes īpašniekiem administratīvais slogs nevis samazinās, kā norādīts anotācijā, bet palielinās un kompensācijas saņemšanai ieviestā prasība veikt robežu uzmērīšanu Eiropas Zemes atskaites sistēmā nozīmē, ka kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem zemes īpašnieki, ņemot vērā zemes uzmērīšanas laiku, labākajā gadījumā varēs pieprasīt tikai 2026.gada beigās, un tiem būs jāveic zemes uzmērīšana visos gadījumos, tai skaitā, ja zemes robeža ir instrumentāli uzmērīta ne tikai brīvā koordinātu sistēmā vai vietējā koordinātu sistēmā, bet arī LKS-92 TM (Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas), attiecīgi, atsauce uz robežu noteikšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām, ja robežojošo īpašumu zeme pieder citiem zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, ir maldinoša, jo liek domāt, ka atšķirīgām personu kategorijām ir atšķirīgas robežu uzmērīšanas prasības.

-

Likumprojekta 18. pants paredz, ka par zemes maiņu atbildīgā institūcija trīs mēnešu laikā no lēmuma par zemes maiņas pieprasījuma atbalstīšanu pieņemšanas dienas iesniedz attiecīgajam zemes īpašniekam iespējamo zemes maiņas variantu vai vairākus variantus, ja tas iespējams.  Attiecīgi zemes īpašnieks mēneša laikā rakstveidā paziņo par zemes maiņu atbildīgajai institūcijai, ka viņš piekrīt kādam no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem vai ka viņu neapmierina neviens no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem. Savukārt, ja zemes īpašnieku neapmierina neviens no piedāvātajiem zemes maiņas variantiem, zemes maiņas procedūra tiek apturēta un zemes īpašnieks sedz izdevumus, kas saistīti ar viņam piederošās maināmās zemes vienības novērtēšanu.
No attiecīgās normas izriet, ka zemes īpašniekam var tikt piedāvāts arī tikai viens maiņas variants, un ja par tā maiņu viņš nepiekritīs, tad zemes īpašniekam būs jāsedz visi izdevumi par viņam piederošās maināmās zemes novērtēšanu. Vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz, ka maiņas zeme var tikt piedāvāta ne tikai esošā novada teritorijā, bet arī citos novados, tātad personai ir jābūt tiesībām vērtēt un atteikties no piedāvātajiem zemes variantiem, kas viņam nebūtu saimnieciski izdevīgi, taču šādas normas iekļaušana, kas paredz segt izdevumus, ja zemes īpašnieks atteiksies no piedāvātā varianta, faktiski uzliek ierobežojumu zemes īpašniekam atteikties no piedāvātās zemes maiņas varianta, lai izvairītos no papildu izdevumiem. 

-

Vēršam uzmanību, ka likuma 20.panta redakcija nav saprotama.  Proti, Likumprojekta 5. pants ar ko papildina likumu ar 20.pantu paredz, ka:
(1) Lēmumu par zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes vienības atsavināšanu un zemes maiņas līguma apstiprināšanu pieņem Ministru kabinets, ja zemes īpašnieka izvēlētā piedāvājamā zemes vienība pieder valstij.
(2) Par zemes maiņu atbildīgā institūcija (saskaņā ar paredzēto likuma 14.pantu tā ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži") sagatavo šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma projektu un kopā ar zemes maiņai nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz institūcijā (no šī panta otrās daļas otrā teikuma sanāk, ka tā būtu Tieslietu ministrija), kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīga par lēmuma tālāku virzīšanu izskatīšanai šā panta pirmajā daļā minētajā institūcijā (Ministru kabinetā). Par lēmuma virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā ir atbildīga Tieslietu ministrija.
Līdz ar to, ja maināmā zemes vienība būs valsts zemes vienība, tad saskaņā ar paredzēto regulējumu visus nepieciešamos dokumentus būtu jāsagatavo akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", bet tos izskatīšanai Ministru kabinetā būtu jāvirza Tieslietu ministrijai.
Vienlaikus šī panta otrās daļas trešais teikums, kas nosaka, ka atbildīgā institūcija (tātad akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži") sagatavo šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma projektu (lēmuma projektu par īpašnieka izvēlētās zemes vienības atsavināšanu un maiņas līguma apstiprināšanu) un kopā ar zemes maiņai nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz institūcijai (no iepriekšējā teikuma sanāk, ka tā būtu Tieslietu ministrija), kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīga par šā lēmuma tālāk virzīšanu izskatīšanai šā panta pirmajā daļā minētajā institūcijā (Ministru kabinetā). Par lēmuma virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā ir atbildīga Zemkopības ministrija. 

Līdz ar ko vēršam uzmanību, ka pants nonāk pretrunā un nav skaidrs, kura būs atbildīgā ministrija, kas virzīs dokumentus izskaitīšanai Ministru kabinetā (par paredzēto funkciju Tieslietu ministrijai organizēt, koordinēt vai kā citādi iesaistīties maiņas darījumos, kas tiek slēgti starp valsti un privātpersonu, it sevišķi dabas aizsardzības un privātpersonu interešu sabalansēšanas nolūkos, esam izteikuši atsevišķu iebildumu un atkārtoti norādām, ka pantā paredzētais pienākums neietilpst Tieslietu ministrijas kompetencē, līdz ar ko lūdzam svītrot Tieslietu ministriju kā atbildīgo ministriju no panta).
Tāpat nav skaidrs, kādos gadījumos un kāpēc dokumenti jāiesniedz dažādās ministrijās un kā jārīkojas, ja maināmā zeme nav valstij piederošā zeme.
Līdz ar to lūdzam skaidrot minēto un attiecīgi precizēt arī paredzēto likuma 20.pantu.



 

-

Likuma 17. panta otrajā daļā noteikts, ka "Maināmās zemes vienības vērtību un piedāvājamo zemes vienību vērtību nosaka atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem [...].". Vēršam uzmanību, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz un nenosaka, un uz šī likuma pamata neapstiprina Latvijas īpašuma vērtēšanas standartus. Nekustamo īpašumu vērtētāji darbojas saskaņā ar vērtēšanas standartiem un normatīvajiem aktiem, kas pieejami Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas mājas lapā -https://www.vertetaji.lv/normativie-akti.
Ja ar normu bija domāts noteikt, ka abām maināmajām zemes vienībām pirms maiņas jānosaka tirgus vērtība, tad aicinām normā tā arī ierakstīt un lietot jēdzienu "tirgus vērtība". Tādējādi, ņemot vērā minēto, kā arī to, ka šobrīd nav skaidrs šī likuma panta tvērums, lūdzam precizēt likuma 17. panta otro daļu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka ne no likumprojekta, ne no tā anotācijas nav saprotams pamatojums, kāpēc likuma 20. pantā noteikts pienākums Tieslietu ministrijai - būt atbildīgai par lēmuma par zemes maiņu virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Proti, Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” neparedz Tieslietu ministrijai funkciju organizēt, koordinēt vai kā citādi piedalīties valsts un privātpersonu savstarpējo maiņas darījumu procesos. Tāpat Tieslietu ministrija nebūtu uzskatāma par kompetento institūciju likuma "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" tvērumā.
Līdz ar to lūdzam svītrot no likuma 20. panta otrās daļas Tieslietu ministriju kā atbildīgo ministriju par lēmuma virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.
 

-

No likumprojekta un tā anotācijas nav saprotams, kāpēc tiesības prasīt zemes maiņu ir ierobežotas un nav attiecinātas arī uz zemju īpašniekiem, kam pieder attiecīgā zeme aprobežojuma noteikšanas brīdī. Proti, tādos gadījumos, kad zemi iekļauj mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā vai tam nosaka visa kalendārā gada laikā pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu vai galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu brīdi, kad konkrētais īpašums jau pieder privātpersonai. Likuma normā, lai privātpersonai būtu tiesības prasīt zemes maiņu, papildus aprobežojuma noteikšanas faktam vēl noteikti citi kritēriji, kas iekļauti likuma 13. panta pirmās daļas 2. punkta apakšpunktos.

-

Likumprojekts paredz, ka "uz zemes vienības nodalīšanu neattiecas zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteiktais aizliegums par minimālo zemes platību, ja jānodala īpašuma daļa, kurai nav saimnieciskās darbības ierobežojuma vai kura pilnībā neatrodas minētajās teritorijās." Lūgums precizēt normu, izslēdzot terminu "pilnībā", lai neradītu tiesību normas interpretācijas dažādību, piemēram, ja tā "daļēji" atrastos norādītajās teritorijās. 

-

Lūdzam precizēt, vai zemes robežu uzmērīšanas prasībām, kas noteiktas likuma 5.panta septītajā daļā, jābūt izpildītām pirms kompensācijas pieprasīšanas vai pirms kompensācijas piešķiršanas, jo 5.panta sestajā daļā runāts par kompensācijas piešķiršanu, bet septītajā daļā par robežu uzmērīšanu, nenorādot konkrētu laiku, savukārt normatīvo aktu izstrādē darbības ir jānorāda secīgi.

-

Vēršam uzmanību, ka panta sestā daļa paredz izņēmumu attiecībā uz kompensācijām, proti, zemes īpašniekam var piešķirt tikai vienu kompensācijas veidu un par vieniem un tiem pašiem ierobežojumiem kompensāciju, izņemot ikgadējos atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Savukārt panta astotajā daļā par zemesgabalā esošu mežaudzi šāds izņēmums nav paredzēts. Lūdzam skaidrot, vai attiecībā uz mežaudzi nav paredzēti ikgadējie maksājumi no Eiropas Savienības līdzekļiem un, vai tādēļ nav paredzēts panta astotajā daļā šāds izņēmums. 

-

Likumprojekta 20.panta pirmajā daļā ir atrunāta kārtība par zemes maiņu, ja zemes īpašnieka izvēlētā piedāvājamā zemes vienība pieder valstij. Lūdzam skaidrot, kāda kārtība tiks piemērota gadījumiem, ja zemes īpašnieka izvēlētā piedāvājamā zemes vienība piederēs, piemēram, pašvaldībai.

-

Likuma 22.pants paredz, ka zemes maiņā iesaistītās puses ir atbrīvotas no valsts noteiktajiem maksājumiem par zemes maiņā iegūto zemes vienību īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Lūgums anotācijā sniegt informāciju, kāda ir ietekme uz valsts budžetu, atbrīvojot darījuma dalībniekus no visiem maksājumiem, nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

-