Atzinums

Lūdzam svītrot norādīto10. panta pirmās daļas papildinājumu ar 9.punktu. Pašvaldību dalību biedrībās un nodibinājumos regulē Pašvaldību likuma 79. pants. Šā panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldību kopīgu interešu īstenošanai pašvaldības var dibināt kopīgas biedrības un nodibinājumus, ievērojot šajā likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto. Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ka dome var lemt par pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā, kas neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ja pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā paredz starptautiskie normatīvie akti, likums vai Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības dalība ir nepieciešama sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai.
Kā ir paudis Saeimas Juridiskais birojs, kura viedoklim ministrija pievienojas, “likumdevēja galvenais mērķis, formulējot 79. panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus, bija nepieļaut pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā tikai kā pašvaldības autonomās kompetences īstenošanas formu. Proti, pašvaldības dalība šādā biedrībā vai nodibinājumā ir nepieciešama efektīvākai sadarbībai ar privātpersonām (vietējiem iedzīvotājiem un dažādām citām organizācijām), lai īstenotu kādu vietējai kopienai nozīmīgu projektu. Šis aspekts izriet no likumprojektā ietvertās nostādnes, ka biedrības un nodibinājumi ir viena no formām, kādās privātpersonas īsteno Satversmes 102. pantā paredzēto biedrošanās brīvību, nevis forma, kādā pašvaldība īsteno tās autonomo kompetenci.” Turklāt Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversmes 102. pantā ietvertais jēdziens “ikviens” aptver visas personas, kuras var būt pamattiesību subjekts: fiziskās personas, personu apvienības, privāto tiesību juridiskās personas (Satversmes tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums lietā Nr. 2017-18-01 – 18. punkts. Sal. sk.: Neimanis J. 102. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 395.–412. lpp.).  Starp šiem subjektiem nav publiskas personas, tai skaitā pašvaldības.
Papildus informējam, ka likumprojekta “Pašvaldību likums” redakcijā, ko 2021. gada 4. martā apstiprināja Ministru kabinets (protokols Nr. 23, 23. §, redakcija pieejama: https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40493445&mode=mk&date=2021-03-04), bija paredzēta tikai iespēja veidot pašvaldību kopīgas biedrības, kā to šobrīd paredz Pašvaldību likuma 79. panta pirmā daļa, un likumprojektu šādā redakcijā bija saskaņojušas visas ministrijas, tajā skaitā Kultūras ministrija. Saskaņā ar likumprojekta “Pašvaldību likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) sniegto informāciju par biedrībām un nodibinājumiem “pēc būtības šīs sadarbības formas nebūtu piemērojamas valsts pārvaldē, un būtu vērtējamas turpmākās iespējas pašvaldību sadarbības organizāciju veidošanai. Arī nevalstiskās organizācijas ir norādījušas, ka pašvaldību biedrības neatbilst biedrību un nodibinājumu filozofiskajai jēgai un Eiropas Padomes rekomendācijām, kas noteikusi, ka biedrībai un nodibinājumiem jāatbilst sekojošiem kritērijiem (no Eiropas Padomes rekomendācijām (CM/Rec(2007)14): 1) neatkarīga (non-governmental aspect) nedz valsts, nedz pašvaldība nenosaka vajadzību izveidot organizāciju, neietekmē tās mērķus, darbības metodes, pārvaldes institūciju; 2) sabiedrības (vajadzību) iniciēta; 3) nav peļņas gūšanas mērķa (non-profit making) – primārais jeb pamatmērķis ir saistīts ar biedrošanās brīvību; 4) saimnieciskā darbība – kā instruments pamatmērķa sasniegšanai.” Vairāk par pašvaldību dalības biedrībās un nodibinājumos aspektiem aicinām skatīt ministrijas sagatavotajā informatīvajā materiālā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai likumprojekta “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13) izskatīšanas ietvaros (Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/f2b7be5e8a56ff6fc22587f30032c90a/$FILE/
Pasvaldibu_daliba_biedribas_izvertejums_231121.pdf).
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jautājumam par pašvaldību dalību biedrībās un nodibinājumos tika pievērsta īpaša uzmanība, ņemot vērā pašvaldības pārstāvošo organizāciju pausto viedokli par šādas dalības nepieciešamību, īpaši uzsverot atsevišķus gadījumus. Rezultātā, izvērtējot pašvaldību pārstāvošo organizāciju apkopoto informāciju par pašvaldību dalību biedrībās un nodibinājumos, kā arī ņemot vērā biedrības un nodibinājuma kā privātpersonu tiesisko interešu īstenošanas formas būtību, tika izvēlēts pašreiz Pašvaldību likuma 79. panta trešajā daļā paredzētais risinājums. Ne pašvaldības, ne nozaru ministrijas, ne citas organizācijas nepauda viedokli, ka likumā būtu jāsaglabā un jānostiprina iespēja pašvaldībām piedalīties citās biedrībās.
Papildus aicinām ņemt vērā, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 23. panta pirmā daļa kā ģenerālu principu paredz, ka par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas [..], savukārt no likuma IV nodaļas izriet, ka šīs personas arī uzskatāmas par biedrības biedriem. Tātad par biedrības dibinātāju vai biedru var būt tikai pašvaldība kā juridiska persona. 
Papildus norādām – ja pašvaldības dalība konkrētā biedrībā neatbilst Pašvaldību likuma 79. panta nosacījumiem, pašvaldībai sadarbībā ar biedrību un ievērojot tās statūtos noteiktos mērķus, ir jāizvērtē, vai pasākumi, kas tiek īstenoti, pašvaldībai (šobrīd arī – iestādēm) esot biedrības biedra statusā, ir patiešām nepieciešami attiecīgo pašvaldības iestāžu darbības nodrošināšanai un, ja ir, tad vai attiecīgus pasākumus nav iespējams veikt, pašvaldībai un biedrībai sadarbojoties citās tiesiskās formās (piemēram, organizējot savstarpēju informācijas apriti par jomas aktualitātēm un darbinieku profesionālās izaugsmes iespējām, rīkojot izglītojošus pasākumus). Tāpat arī Pašvaldību likums neierobežo pašvaldības iestāžu darbinieku kā fizisku personu tiesības iestāties biedrībās, tādējādi veicinot savu profesionālo pilnveidi un izaugsmi.
Tāpat arī informējam, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 23. panta 1.¹ daļā ir nostiprināts vienīgais izņēmums, kad par biedrības dibinātājiem var būt arī iestādes, kurām nav juridiskās personas statusa (sporta izglītības iestādes Sporta likuma izpratnē). Vienlaikus arī šajā gadījumā atbilstoši Sporta likuma 10. panta 3.¹ daļai lēmumu par iestādes dalību organizācijā pieņem pašvaldības dome.
Savukārt attiecībā uz grozījumu likumprojekta anotācijā norādīto, ka “Muzeju likuma 15. panta pirmā daļa nosaka, ka muzeji ir tiesīgi patstāvīgi sadarboties ar muzejiem citās valstīs, iestāties starptautiskajās muzeju organizācijās un piedalīties to darbībā, bet Muzeju likums nenosaka muzeju tiesības iestāties Latvijas mēroga muzeju nozares profesionālajās organizācijās, tai skaitā biedrībās un nodibinājumos un piedalīties to darbībā” vēršam uzmanību, ka ne Pašvaldību likuma 79. pants, ne Biedrību un nodibinājumu likums neregulē pašvaldību vai to institūciju, kā arī biedrību savstarpējo sadarbību, kā arī starptautisko sadarbību, tai skaitā dalību starptautiskās organizācijās. Vienlaikus Pašvaldību likuma 78. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldības un pašvaldību biedrības var sadarboties ar citu valstu pašvaldībām, to apvienībām un citām ārvalstu institūcijām, ja šāda sadarbība nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, starptautiskajām saistībām un atbilst vienotai valsts ārpolitikai. Pašvaldības pirms sadarbības uzsākšanas ar ārvalstu pašvaldībām, pašvaldību biedrībām un citām ārvalstu institūcijām konsultējas ar Ārlietu ministriju, ja to lūdz Ārlietu ministrija vienotas valsts ārpolitikas īstenošanai. Pašvaldībai vai pašvaldību biedrībai ir pienākums informēt Ārlietu ministriju par noslēgto sadarbības līgumu ar ārvalstu pašvaldību, pašvaldību apvienību un citām ārvalstu institūcijām.
 

-