Atzinums

Precizējama Ziņojuma 4.lapas priekšpēdējā rindkopa, to iekļaujot šādā redakcijā: “Jānorāda, ka, veidojot vienotu risinājumu automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, tas ilgtermiņā varētu būt izmantojams dažādos publiskās pārvaldes procesos, tos automatizējot, nodrošinot vienādu izpratni un lietojumu terminam mājsaimniecības ienākumi.”

-

Labklājības ministrija lūdz dzēst Ministru kabineta protokollēmuma 4.punktā doto uzdevumu, jo:
1) Ziņojumā minēts, ka ir “nepieciešams noteikt kritērijus un apsvērumus, kurus ienākumus nav nepieciešams ņemt vērā personai pieejamo ienākumu aprēķināšanā, īpaši gadījumos, kad pabalstiem ir vienreizēja daba”, attiecīgi šobrīd vēl nav noteikts precīzs ienākumu aprēķina un atbalsta piemērošanas algoritms (nav noteikti ienākumi, kurus ņems un neņems vērā; nav norādīts periods, par kuru ņems vērā ienākumus; nav noteikts, uz cik ilgu laiku atbalsts tiktu piešķirts), tādējādi vienotajā risinājumā automatizētai oficiālo ienākumu aprēķināšanai vēl nav iekļauts aprēķinu modulis, līdz ar to nav iespējams savstarpēji salāgot ar sociālās palīdzības sistēmu un otrādi.
(Tāpat precizējama ziņojuma 4.lapas priekšpēdējā rindkopa, kuras redakcionālais precizējums norādīts attiecīgajā sadaļā.)
2) Ziņojumā paredzētais atbalsts tiek veidots ar mērķi to piemērot ne tikai sociālās palīdzības saņēmējiem, bet gan daudz plašākai iedzīvotāju grupai, gadījumos, kad strauji palielinātos siltumenerģijas izmaksas. Sociālā palīdzība ir pastāvīgs atbalsts, ko sniedz iedzīvotājiem, kuri nonākuši grūtībās, savukārt Ziņojumā piedāvāto atbalstu paredzēts “iedarbināt” tikai pie noteiktiem nosacījumiem.
Sociālajā palīdzībā ir metodoloģiski noteikts, sociālekonomiski pamatots ienākumu slieksnis, pie kura tā tiek sniegta (tie ir zemu ienākumu iedzīvotāji, nevis dažādu ienākumu iedzīvotāji, kuru izdevumi par mājokli pārsniedz 30% no ienākumiem). Tāpat normatīvajos aktos ir noteikts, kādus ienākumus ņem un neņem vērā sociālajā palīdzībā, vērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju, ir noteikti normatīvi mājokļa izdevumiem, ko ņem vērā (kubikmetri, kvadrātmetri uz vienu personu, u.tml.), tiek ņemti vērā visi ar mājokli saistītie izdevumi, ne tikai siltumenerģija (ziņojumā šāda iespēja nav pagaidām paredzēta), kā rezultātā tiek noteiktas tiesības saņemt sociālo palīdzību, t.sk. mājokļa pabalstu. Atteikties no šo nosacījumu piemērošanas, lai tos pielāgotu pagaidām neskaidrajiem Ziņojumā paredzētā atbalsta nosacījumiem (paredzēts, ka tie būs daudz šaurāki, izslēdzot virkni nosacījumu, kam sociālās palīdzības sistēmā ir mērķis un jēga), nav saprātīgs un pamatots risinājums.

Vienlaikus Labklājības ministrija atbalsta konceptuālo ideju, ka Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēma varētu tikt attīstīta un izmantota kā resurss arī, piemēram, sociālajos dienestos sociālās palīdzības funkcijas veikšanai, taču šobrīd ir neiespējami precīzi paredzēt laiku, kad šī funkcionalitāte būtu īstenojama, aicinām papildināt ziņojumu ar tekstu (2.sadaļas ievaddaļas beigās): “Pēc tam, kad Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmā ir izveidots un ieviests risinājums un algoritms automatizētai oficiālo ienākumu aprēķināšanai mājsaimniecības NETO ienākumu noteikšanai, būs nepieciešams izvērtēt iespējas šos datus izmantot pašvaldību sociālās palīdzības funkcijas ietvaros, lai atvieglotu administratīvo slogu sociālajiem dienestiem un iedzīvotājiem, kuri pretendē uz sociālo palīdzību.”

-

Lūdzam dzēst protokollēmuma 5.punktu un attiecīgi arī precizēt Ziņojumu (dzēšot rindkopu “Savukārt risinājumu atbalsta sniegšanai vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām Ministru kabinetā līdz 2023.gada 1.jūlijam, izpildot Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes protokola Nr.33/82.§ dotos uzdevumus, iesniegs Labklājības ministrija, risinājumā paredzot arī informācijas tehnoloģiju risinājuma nodrošināšanu atbalsta ieviesējiem un administrētājiem.”). Labklājības ministrija iebilst pret minētajiem punktiem, jo:
1) KEM piedāvātais risinājums nākotnē konceptuāli varētu būt risinājums dažādām situācijām, lai sniegtu finansiālo atbalstu mājsaimniecībām. Ziņojumā ir paredzēts, ka: “ir nepieciešams attīstīt arī e-pakalpojumus datu pašdeklarācijai. Risinājums izņēmuma situācijām (fizisko personu datu pašdeklarēšana) varētu būt tāds, ko ilgtermiņā varētu izmantot gan automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, gan atbalsta sniegšanai decentralizētiem siltumapgādes risinājumiem (malka, granulas, briketes u.c.), kā arī vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.” Tā kā EIKIS ir plānota kā platforma atbalsta sniegšanai gan centralizētiem siltumapgādes risinājumiem, gan arī decentralizētajiem, kā arī, lai kompensētu iedzīvotājiem inflācijas pieauguma izmaksas, lūdzam novērst pretrunas MK protokollēmumā un ziņojumā, dzēšot Labklājības ministrijai piedāvātos uzdevumus.
2) Ekonomiskajos procesos inflācija ir normāla parādība, maza un stabila inflācija ir pat nepieciešama. Izprast cenu attīstības tendences ir centrālo banku uzdevums, taču bez novērtējuma par cenu tendencēm nav iespējams plānot pasākumus inflācijas ietekmes mazināšanai. Inflācijas ietekmes mazināšanas instrumenti ir ļoti atšķirīgi. Ņemot vērā inflācijas ietekmi uz energoresursu nozari, valdība pieņēma lēmumu par atbalstu iedzīvotājiem tieši energoresursu pieejamības nodrošināšanai. Arī izstrādātais ziņojums vērsts uz inflācijas ietekmes mazināšanu iedzīvotājiem energoresursu jomā. Savukārt labklājības jomā viens no ietekmīgākajiem līdzekļiem ir pensiju indeksācija, kas ir jau paredzēta tiesību aktos. Tāpat augstas inflācijas apstākļos jārēķinās, ka būs ietekme arī uz pašvaldību nodrošināto sociālo palīdzību, ko, sākot no šī gada 1.jūlija, līdzfinansē arī valsts. Attiecīgi šobrīd nav pamata iekļaut protokollēmumā uzdevumu Labklājības ministrijai, jo īpaši tādēļ, ka šāds uzdevums nav izrietošs no ziņojumā iekļautā izvērtējuma.

-