Atzinums

LLPA iebilst pret noteikumu grozījumu 1.16. punkta redakciju, kas paredz papildināt noteikumu 107.1. apakšpunktu, nosakot ēkas kopējās platības ierobežojumu līdz 150m2. Šāda prasība būtiski ierobežotu esošu dzīvojamo ēku pārbūvi un varētu veicināt patvaļīgas būvniecības pieaugumu. Kā arī LLPA ieskatā šāds ierobežojums veicinās gadījumus, kad būvniecības iecerē ēkas jumta stāvs tiks norādīts kā bēniņi, tomēr pēc būvdarbu pabeigšanas jumta stāvs tiks ekspluatēts kā dzīvojamās telpas. LLPA ieskatā esošā grozījumu redakcija nesasniedz paredzēto mērķi, šajā kontekstā paredzētie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi veicinātu ēnu ekonomikas attīstību.

Minētais grozījums ir pretējs informatīvajā ziņojumā “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” noteiktajam mērķim mazināt administratīvo slogu un vienkāršot būvniecības procesu privātmāju būvniecībai.
Būvvaldes ieskatā būtu lietderīgāk noteikt ierobežojumu attiecībā uz ēkas apbūves laukumu, nevis kopējo platību, jo tas būtu objektīvāks un plašāk piemērojams kritērijs.
Priekšlikums ir mainīt noteikumu grozījumu redakciju un aizstāt frāzi “kuras kopējā platība nav lielāka par 150 m2” ar frāzi “kuras apbūves laukums nav lielāks par 150 m2”.

Šāds precizējums nodrošinātu lielāku elastību ekspluatācijā esošu māju pārbūvē un vienlaikus mazinātu nepieciešamību piesaistīt sertificētus būvdarbu veicējus nelielu privātu būvprojektu īstenošanai. Tas palīdzētu samazināt būvniecības izmaksas un administratīvo slogu privātpersonām, kas vēlas būvēt savām vajadzībām.
Ja priekšlikums šādā redakcijā netiek ņemts vērā, tomēr būtu nepieciešams paredzēt, ka pārbūves, atjaunošanas, konservācijas vai nojaukšanas gadījumā kopējās platības ierobežojums viena dzīvokļa dzīvojamām mājām līdz 150m2 netiek piemērots.

-