Atzinums

Grozāmā likuma 21. pantā nav pilnībā norobežota kontrole un administratīvā pārkāpuma process. Ja, atšķirībā no likumprojekta iepriekšējās redakcijas, saglabā nemainīgu Vides aizsardzības likuma 21. panta pirmās daļas 1. punktu, tad tajā esošie vārdi "ja ir pamatotas aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumiem" norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma procesu. Vismaz tā tas ir tajos gadījumos, kad par attiecīgu pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība. 
Ievērojot minēto, precizējama šī norma (piem., izslēdzot norādīto priekšnoteikumu).

-

Ja licences darbības apturēšanas kritērijs – pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas iestādes lēmumu (atzinumu), ir konstatēts, ka komersants pārkāpis normatīvos aktus, kas regulē vides aizsardzību, konkurences, nodokļu vai darba tiesības pēdējo triju gadu laikā līdz attiecīgā Aizsardzības ministrijas lēmuma izskatīšanai – attiecas arī uz administratīvajiem pārkāpumiem, tad šāds ierobežojums maina administratīvās sodāmības izpratni. Ne no projekta anotācijas, ne no izziņas neizriet, ka minētais regulējums neattiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem. Lūdzam nodrošināt regulējuma atbilstību Administratīvās atbildības likumam.

-

Lūdzam izslēgt no anotācijas informācijas sistēmu nosaukumus, no kurām plānots saņemt datus un no tām saņemamos datus. Likumprojekta 18. pants paredz Vides aizsardzības likumu papildināt ar 35.³ pantu, kura piektajā daļā Ministru kabinetam ir deleģēts noteikt Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā (turpmāk – Sistēma) iekļaujamo informāciju, tai skaitā personas datus, to apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņu un piekļuves noteikumus. Aicinām izvērtēt, vai anotācijā ir norādāma informācija par to, kuras informācijas sistēmas kādus datus sniegs Sistēmai, ja Sistēmā iekļaujamo informāciju un to apjomu paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos.
Ja tomēr anotācijā tiek saglabāts minētais uzskaitījums, lūdzam veikt šādus precizējumus: anotācijā ir norādīts, ka Sistēmā tiks iekļauti dati par piesārņotas vietas īpašnieku no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastrs). Kadastrā tiek uzkrāti dati par īpašnieku, tiesisko valdītāju, lietotāju, apbūves tiesīgo (īpašnieku) un apbūves tiesīgo (tiesisko valdītāju) nekustamajam īpašumam vai būvei, kas neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā, nevis piesārņotu vietu. Datus par nekustamā īpašuma īpašniekiem Kadastrā iekļauj no Valsts Vienotās datorizētās zemesgrāmatas, un Sistēmai šie dati būtu jāizgūst no tā pirmavota. Tāpat anotācijā ir norādīts, ka Sistēma datus par konkrētu piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu saņemts no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas un "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes". Vēršam uzmanību, ka Valsts zemes dienests ir pārzinis un turētājs Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajai datu bāzei, kurai datus iesniedz pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes turētājs. Līdz ar to ir precizējams, vai Sistēma informāciju par piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu saņems no Valsts zemes dienesta pārziņā esošās centrālās datubāzes vai pašvaldību datubāzes.

-

Precizējams nodaļas nosaukums. Ierasti izmanto vārdus "Administratīvie pārkāpumi [..] jomā [..]". Tāpat teorētiski būtu pieļaujams nosaukums "Administratīvā atbildība vides trokšņa jomā", tomēr praksē šāda veida nosaukumu neizmanto. Esošais nodaļas nosaukums ("Administratīvā pārkāpuma process [..]") neietver administratīvo pārkāpumu.

-

Projektā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 19. un 20. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim veic grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka abi Ministru kabineta noteikumi izdoti tikai uz likuma "Par piesārņojumu" normās paredzētā pilnvarojuma pamata, savukārt likumprojekta "Piesārņojošo darbību likums" pārejas noteikumu 1. punkts paredz atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par piesārņojumu", kā arī tajā ir paredzēts, ka likumprojekts "Piesārņojošo darbību likums" stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Projekts stāsies spēkā vienlaikus ar likumprojektu "Piesārņojošo darbību likums". No minētā izriet, ka konkrētie Ministru kabineta noteikumi, kuros projekts paredz izdarīt grozījumus, zaudēs spēku brīdī, kad spēku zaudēs likums "Par piesārņojumu", proti, 2026. gada 1. jūlijā. Savukārt minētās projektā ietvertās Likuma pārejas noteikumu normas paredz, ka grozījumi veicami līdz 2026. gada 31. decembrim. Vēršam uzmanību uz to, ka, ja grozījumi konkrētajos Ministru kabineta noteikumos tiktu veikti pēc 2026. gada 1. jūlija, tad tie tiktu veikti jau spēku zaudējušos Ministru kabineta noteikumos, jo tie zaudēs spēku brīdī, kad spēku zaudēs likums "Par piesārņojumu". Spēku zaudējušos Ministru kabineta noteikumos grozījumus sagatavot nevar. Savukārt, ja grozījumi tiktu veikti līdz 2026. gada 1. jūlijam, tad konkrētie Ministru kabineta noteikumi vēl nebūtu zaudējuši spēku un tajos būtu iespējams veikt grozījumus, aizstājot noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatā atsauces uz likumu "Par piesārņojumu" ar atsaucēm uz Vides aizsardzības likumu. Ņemot vērā minēto, atkārtoti aicinām precizēt projektā ietverto Likuma pārejas noteikumu 19. un 20. punktu, paredzot, ka:
1) līdz 2026. gada 31. decembrim tiek izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi un līdz to spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir piemērojami šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi; vai
2) līdz 2026. gada 1. jūlijam (datums, kurā spēku zaudēs likums "Par piesārņojumu") tiek grozīti šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi.

-