Atzinums

Atļaujas derīguma jeb darbības īstenošanas termiņš lielas jaudas sauszemes projektiem, atbilstoši 16.2. punktam ir 5 gadi, kas pēc būtības ir jaudu ieviešanas, nevis ekspluatācijas termiņš.
Arī pielīdzinot valdījuma tiesību dokumenta termiņu atļaujas termiņam, saglabājas līdzšinējais risks, kas liecina par negodprātīgu iereci vai maldinošām attiecibām starp ierosinātāju un zemes īpašnieku, jo iekārtu reālais ekspluatācijas termiņš būtiski pārsniedz to ieviešanas termiņu, noteiktām tehnoloģijām sasniedzot pat 30 gadus (saules un vēja elektrostacijas).
Iespējamais arguments, ka darbības ieviešanas laikā var tikt mainītas vai precizētas zemes vienību daļas (platība un/vai apzīmējuma numuri) var tikt risināts saturiski valdījuma tiesību apliecinošā dokumenta ietvaros un tāpēc nevar kalpot kā arguments nesamērīgi īsam termiņam.

2.1. valdījuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju par nekustamo īpašumu, kurā plānots ieviest jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai palielināt esošo elektroenerģijas ražošanas jaudu, ja attiecīgais nekustamais īpašums nav iesniedzēja īpašumā vai viņa valdījuma tiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā. Valdījuma tiesības apliecinoša dokumenta termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem;
 

Gadījumos, kad tiek skartas lielas zemes vienības, var pastāvēt objektīvi iemesli elektrostacijas ieviešanas dalīšanai kārtās, līdz ar to piedāvāta redakcija var radīt nepamatotus administratīvos ierobežojumus elektrostacijas racionālai ieviešanai. Ministrijas norādītās problēmas daudz precīzāk iespējams risināt citu punktu ietvaros.

Svītrot noteikumu 6. punktu

Atbilstoši noteikumu projekta 2.2. punktam iesniedzējs iesniegumam pievieno elektrostaciju izvietojuma plānu. Līdz ar to, pat ja tiek saņemti saturiski vienādi iesniegumi, ministrijai ir iespēja pārbaudīt vai atkārtotais iesniegums teritoriāli nekonfliktē ar iepriekš saņemtu iesniegumu.  Ja šādas aizdomas rodas, atbilstoši noteikumu projekta 7.puntam, ministrijai ir tiesības informēt iesniedzēju par konstatētajām nepilnībām un noteikt termiņu trūkumu novēršanai.

Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama, nepareiza, neprecīza vai pretrunīga, ministrija informē iesniedzēju par konstatētajām nepilnībām un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

Tieša saistība starp elektrostacijas uzstādīto jaudu un zemes platību jeb enerģijas blīvums, tehnoloģisko īpatnību dēļ, pastāv tikai un vienīgi saules elektrostacijām. Vēja elektrostacijām vienāda izmēra apbūves gabals 1 ha apmērā var tikt izmantots gan vienas 1MW, gan arī vienas 7MW turbīnas uzstādīšanai.
Piedāvātā redakcija nozīmētu, ka 7MW vēja elektrostacijas gadījumā zemes valdījuma tiesības būtu uzrādāmas vismaz 7ha platībā. Šāds apsvērums nav racionāls, jo dabā apbūve tādā platībā nenotiks, līdz ar to tas būtu tikai mākslīgs ierobežojums zemes īpašniekam, piemēram lauksaimniekam, faktiski neapbūvētās zemes tālākā izmantošanā.

Ja akumulācijas iekārtas aprīkotas ar atsevišķiem, no pašas elektrostacijas neatkarīgiem invertoriem, iesniegumā (1.pielikuma forma) tās būtu uzrādāmas kā cita veida elektrostacija, kā arī atšifrēti to tehniskie rādītāji atbilstoši 3.pielikumam. Līdz ar to par šo jaudu būtu maksājams drošības depozīts.
Ja akumulācijas  iekārtas integrētas elektrostacijas invertoru sistēmā, maksimālā tīklā nododamās elektroenerģijas jauda nekad nepārsniegs pašas elektrostacijas (invertoru) jaudu.
Abos gadījumos akumulācijas iekārtu ieviešana nevar ietekmēt saules elektrostacijas enerģijas blīvumu. Pretējā gadījumā, ministrijas piedāvātā redakcija, pieļauj turpināt izmantot neiespējamus tehniskos risinājumus, pamatojot tos ar akumulācijas iekārtām.

saules elektrostacijas ieviešana nav tehniski iespējama, pamatojoties uz iesniegumā atļaujas saņemšanai norādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas attiecību pret nekustamā īpašuma platību (1MW jaudas ieviešanai nepieciešama vismaz 1ha  platība),

Atļaujas termiņa pagarinājuma tiesībām nav jābūt absolūtām. Jēgpilns pagarinājums ir iespējams un nepieciešams situācijās, kad komersants ir veicis saprātīgu un dabā pārbaudāmu  darbību apjomu, lai panāktu jaudu uzstādīšanu. Pārējos gadījumos tā ir “tukšas” ieceres derīguma termiņa mākslīga pagarināšana, maldinot gan nozares plānotājus, gan uzraugus. Kā saprātīgs priekšnosacījums iespējamajam pagarinājumam ir uzskatāma atzīme būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Šādos apstākļos ir pamatoti pieņemt, ka komersants ir sekmīgi veicis projekta sagatavošanas un projektēšanas fāzi, ir gatavs organizēt būvniecībai nepieciešamā finansējuma saņemšanu un uzsākt būvniecību
 

Pirms atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedzējs ir tiesīgs lūgt pagarināt šo termiņu, ja tas iesniedz atļauju ar norādīto jaudu ieviešanu un tam nepieciešamā pieslēguma saistīto inženierbūvju būvatļaujas ar atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ar pamatojumu termiņa pagarināšanas nepieciešamībai. Ministrija ir tiesīga pagarināt atļaujas derīguma termiņu ne vairāk kā par atļaujas derīguma termiņa laiku. Par pieņemto lēmumu ministrija informē sistēmas operatoru, kura sistēmai elektrostaciju plānots pieslēgt.

Administratīvā procesa likuma 33. pants samērā šauri nosaka situācijas, kādās iespējama administratīvā procesa dalībnieku maiņa:

33.pants. Administratīvā procesa dalībnieku procesuālo tiesību pārņemšana
(1) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskās personas izbeigšanās u.c.), iestāde vai tiesa var aizstāt šo administratīvā procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju.

Šādas situācijas ir ierobežotas ar apstākļiem, kas nav atkarīgi no paša dalībnieka gribas. EM piedāvātā redakcija tieši atvieglo negodprātīgiem atļauju saņēmējiem realizēt pašas EM identificēto risku. Ņemot vērā atļauju un arī uz to pamata izsniegto sistēmas operatoru tehnisko noteikumu lielo skaitu, kas šobrīd ierobežo pieeju sistēmas operatoru tīkliem citiem attīstītājiem, iespēja pārreģistrēt atļauju uz jebkādas citas slēptas vienošanās pamata nav pieļaujama. Ja uzsāktā projekta realizāciju tā sākotnējais pieteicējs nerealizē, taču vienlaikus to vēlas darīt cits komersants, pirmajam ir paredzēta iespēja atteikties no atļaujas, bet otrajam ir iespēja iesniegt noteikumos paredzētos iesniegumu no sava vārda un tā atbilstības gadījumā saņemt jaunu atļauju. Vienlaikus Administratīvā procesa likuma 33. panta tvērums jau šobrīd ļauj EM veikt atļauju pārreģistrāciju šauri specifiskos gadījumos.

Iesniedzējs nedrīkst veikt jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanas atļaujas pārreģistrēšanu uz citu personu, izņemot Administratīvā procesa likuma 33. pantā minētajos gadījumos.

Lai novērstu izvairīšanos no ministrijas noteiktās drošības naudas samaksas, drošības naudas jāpiemēro bez atsevišķa jaudas sliekšņa, t.i. atbilstoši noteikumu 1.punktam, par jaudu, kas vienāda vai ir virs 500 kilovatiem.

2. pielikumā drošības naudas apmērs (euro) par jaudu “Mazāk par 1 MW” paredzēt 200.

Lai nodrošinātu labāku pārskatāmību par enerģētiskajai nozarei būtisko jaudu ieviešanas gaitu, EM būtu jāpublisko saraksti par izsniegtajam atļaujām, tabulas veidā savā mājaslapā publicējot un reizi mēnesī atjaunojot datus par izsniegtajām atļaujām, to adresātiem, informāciju par ieviešamo jaudu atrašanās vietu, kopējo jaudu un atļaujas derīguma termiņu.

Ministrija uztur datubāzi, kurā uzskaitīti visi šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētie lēmumi. Birojs savā tīmekļvietnē publicē un līdz katra kalendārā mēneša 10. datumam atjauno visu spēkā esošo lēmumu sarakstu, atbilstoši kuriem komersantam piešķirtas šajos noteikumos minētās atļaujas, norādot lēmuma izsniegšanas datumu, komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru, elektrostacijas veidu, adresi, uzstādāmo jaudu un atļaujas derīguma termiņu.