Atzinums

Grozījumu tekstā vairākkārt minētais termins “stiprināt atzītās sporta federācijas lomu sportam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā”. Nepieciešams precizēt ko šis termins sevī ietver. Līdz šim valsts stratēģiskos mērķus sporta nozarē izvirzīja un kontrolēja IZM. Grozījumu rezultātā nav skaidrs kā nākotnē notiks izvirzīto mērķu izvērtējums un to sasniegšanas efektivitātes uzraudzība. Grozījumi nenosaka pakļautības un padotības attiecības sporta organizācijām, līdz ar to nav skaidrība par sporta nozares stratēģisko vadību pa sporta veidu blokiem. 

-

Kopš 2011.gada komandu sporta spēļu federācijas saņem finansējumu no LKSSA. Kopš 2013.gada Latvijas kērlinga asociācija ir LKSSA biedrs un pretendē uz valsts kapitālsabiedrību mērķziedojumu saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2020.gada 20.janvāra rīkojuma Nr.38 “Par kritērijiem komandu sporta spēļu federācijām paredzētā valsts finansējuma sadalei, lai nodrošinātu valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās” kritērijiem (turpmāk - Kritēriji). 2022.gadā Latvijas kērlinga asociācijai (turpmāk - LKA) atbilstoši kritērijiem no valsts budžeta un kapitālsabiedrību ziedojuma līdzekļiem saņēma 226 703,62 eur.
Pirms veikt izmaiņas komandu sporta veidu sastāvā, LKA ir jāsaņem kvalitatīva un pārliecinoša informācia par turpmāko finansējuma avotu un atbildīgo adminsitrēšanas organizāciju, lai nodrošinātu procesu nepārtrauktību LKA un atbilstošas kērlinga attīstības iespējas.

-

Nav ekonomiska izvērtējuma uz Grozījumu ietekmi uz komandu sporta spēlēm atvēlētā finansējuma apmēru. Pēc LSFP datiem 2020.gadā komandu sporta spēlēs bija iesaistīti 39,5% (56 602) no kopējā sportā iesaistīto skaita Latvijā. Identiski tas ir iesaistīto jauniešu skaita ziņā. Komandu sporta spēles ir masveidīgākie un populārākie sporta veidi Latvijā. Jātiecas, lai piešķirtā finansējuma apmērs būtu atbilstošs komandu sporta veidos iesaistīto skaitam un to administrēšana ņemtu vērā komandu sporta veidu specifiku. Šobrīd tiešā veidā komandu sporta federācijas uz Valsts budžeta apakšprogrammas 09.17.00 rēķina saņem tikai 4,3% no sportam atvēlētā finansējuma.
LKSSA iebilst pret komandu sporta spēlēm paredzētā finansējuma iekļaušanu atpakaļ kopējā sporta finansējuma masā, jo tas vēl vairāk samazinātu komandu sporta spēlēm pieejamos valsts budžeta līdzekļus. Komandu sporta spēļu finansējumam ir jābūt kā atsevišķai atbalsta programmai, kas tiek administrēta pēc vienotiem, sporta spēlēm specifiskiem, kritērijiem.

-

LKSSA nav iepazīstināta ar alternatīviem risinājumiem Grozījumu kontekstā. Grozījumu projekta izstrādē netika iesaistītas sporta organizācijas, izņemot LSFP.

-

Nav problēmas apraksta, taču ir risinājums. Nepieciešams definēt problēmu, lai saprastu risinājumu atbilstību.

-

Grozījumu redakcija jāskatās kopskatā ar Informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta līdzekļu administrēšanas kārtību no 2023.gada 1.janvāra" un tajā izteiktajiem iebildumiem.

-

Saskaņā ar 2003.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.422 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums” un Sporta likuma 9.panta 3.daļu, kas nosaka, ka Latvijas nacionālajā sporta padomē (turpmāk - LNSP) piedalās valsts sporta politikas izstrādē un izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai jautājums, par Grozījumiem Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.819 “Kārtība kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās” būtu jāvirza apstiprināšanai LNSP.

-

Papildināt 6.punktu, ka Latvijas sporta federāciju padomei (turpmāk - LSFP) ir iespēja deleģēt savu funkciju valsts budžeta līdzekļu administrēšanā. Atbilstoši pielāgot arī turpmākos Grozījumu punktus, paredzot šādu iespēju.
LKSSA rosina ļaut iespēju LSFP novirzīt valsts budžeta līdzekļus komandu sporta spēlēm ar LKSSA starpniecību. Valsts budžeta centralizēta administrēšana caur LKSSA nodrošinās, ka:
- tiks novērsta atbalstāmo pasākumu dublēšanās komandas sporta spēlēm valsts budžeta un valsts kapitālsabiedrību līdzekļiem un Valsts kontroles revīzijas (revīzijas lieta Nr.2.4.1-17/2020) laikā konstatētie riski;
- tiks nodrošināta administratīvo resursu ekonomija komandas sporta spēļu valsts budžeta finansējuma administrēšanai un lielāks finansējuma īpatsvars nonāks komandas sporta spēļu federāciju rīcībā, attiecīgā sporta veida attīstībai;
- tiks nodrošināti vienoti kritēriji un principi valsts un valsts kapitālsabiedrību finansējumam komandu sporta spēlēm;
- tiks nodrošināta komandas sporta spēļu specifiska kompetence valsts budžeta līdzekļu finansējuma sadalē un pasākumu izvērtēšanā;
- tiks nodrošināts komandas sporta spēļu izlasēm atbilstošs finansējuma apjoms.

-

Noteikumos nepieciešama definīcijas komandu sporta spēlēm. Normatīvo aktu tekstā ir jāiekļauj definīcija komandu sportam, individuālajam sportam un individuālajam komandu sportam, lai sporta veidu federācijām būtu skaidrība par šo iedalījumu.

-

Latvijas kērlinga asociācijai (turpmāk - LKA) ir jāsaņem kvalitatīva un pārliecinoša informācia par turpmāko finansējuma avotu un atbildīgo adminsitrēšanas organizāciju, lai nodrošinātu procesu nepārtrauktību LKA un atbilstošas kērlinga attīstības iespējas.

-

Valsts izlasēm, kuras netiek finansētas prioritārā kārtā, Grozījumu redakcija paredz pievienot regbiju.
Federāciju skaita palielinājumu gadījumā “otrajā grozā”, nepieciešams palielināt pārējām (otrajā grozā esošajām) valsts izlasēm finansējuma iespēju līdz 15% apmēram no valsts finansējuma, kurš tiek sadalīts LKSSA, ņemot vērā, ka valsts un valsts kapitālsabiedrību finansējums komandu sporta spēļu federācijām tiek sadalīts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas 2020.gada 20.janvāra rīkojuma Nr.38 “Par kritērijiem komandu sporta spēļu federācijām paredzētā valsts finansējuma sadalei, lai nodrošinātu valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās” kritērijiem.

-

Nepieciešams kādā reģistrā definēts licencēto skaits (federācijas, LSFP utt.).
Ņemot vērā, ka 2021.gadā tika ieviesta licencēta sportista definīcija un obligāta prasība federācijām veidot publiski pieejamu licencēto sportistu reģistru, LSFP būtu jāuzņemas atbildība par federāciju publicēto datu apkopošanu, pārbaudi un ikgadējo atjaunināšanu.

-

Jāprecizē kādas ministrijas pārstāvji ir komisijā. Precīzāk jānosaka komisijas sastāvs, kurā jāiekļauj vismaz divi komandu sporta spēļu pārstāvji un jānovērš interešu konfliktu iespējamība.

-