Atzinums

Šobrīd līdzīgs regulējums ar to izņēmumu, ka esošais regulējums satur papildinājumu “un ja attiecīgā darbība var palielināt kopējās emisijas teritorijā.”. Jaunais regulējums šo papildinājumu nesatur, kas nozīmē, ka, piemēram, ja ir piesārņota vieta – grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums, bet jauns operators plāno uzsākt jaunu darbību šajā teritorijā esošā ēkā, kas nerada emisiju uz grunti/gruntsūdeņiem, - ietekmes nesummējas - tas nebūs iespējams. Darbību, kas nekādi neietekmēs esošo situāciju, jo netiks lietotas vielas, kas veido esošo piesārņojumu, nenotiks nekāda emisija gruntsūdeņos/gruntī, visas darbības tiks veiktas slēgtā, esošā ēkā, bet tas nebūs iespējams. Mērķim taču būtu bijis jābūt nepieļaut esošās situācijas pasliktināšanos, nevis izslēgt šādas teritorijas no aprites vispār.
 

-

Kā operators var būt atbildīgs par monitoringa datu patiesumu un precizitāti, ja saskaņā ar (3) daļu mērījumus veic akreditēta laboratorija. Operators nevar ietekmēt datus, mērījumu veikšanu vai informāciju testēšanas pārskatā. Operatoram ir jāvar paļauties uz akreditētas laboratorijas kvalitāti, ko uzraudzīt ir LATAK kompetence.

-

 

-

Ir A kategorijas, kas neietekmē augsni un gruntsūdeņus – piena pārstrāde, darbības tikai iekštelpās. Kādēļ noteikts, ka pilnīgi visām A darbībām bez individuālas izvērtēšanas jāveic augsnes un gruntsūdeņu monitorings? Regulējums nosaka, ka vienīgais, ko Dienests individuāli vērtēs būs regularitāte, nevis nepieciešamība kā tāda.
 

-

Ir jāprecizē, ka summē darbības ar vienādu ietekmi, ne matemātiski skaita kopā jaudas, apjomus, platības darbībām, kas nerada viena veida piesārņojumu un ietekmi. Ja teritorijā ar vienu adresi darbību veic 2 operatori (2 dažādas juridiskas personas), kas abas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, bet viena veic metāllūžņu laukuma funkcijas, savukārt otra ēkā, iekštelpās īslaicīgi uzglabā izlietotu pārtikas eļļu slēgtā tarā, neveidojas summāra ietekme. Līdz ar to šādas darbības nebūtu summējamas. Tāpēc būtu jāpiemēro izvērtēšana, ietekmju salīdzināšana, summāro ietekmju esamības apzināšana, lai šādam izlietotas pārtikas eļļu uzglabātājam 3 mucu uzglabāšanai tomēr nebūtu jāsaņem B kategorijas atļauja. Ja reiz darbības A, B, C kategorijās iedala, vadoties no to ietekmes uz vidi būtiskuma.
 

-

Uzskatām, ka īpašas prasības/regulējums nepieciešams ne vien sadedzināšanas iekārtām, bet arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas pēc attīrīšanas notekūdeņus novada vidē. Šobrīd lielākā daļa šo iekārtu ir praktiski bez limitiem, monitoringa, bet pieredze rāda, ka tieši mazās iekārtas strādā vissliktāk. Pie tam šeit Valsts vides dienestam pie reģistrācijas būtu jāveic novadīšanas vietas ūdenstilpes padziļināts un rūpīgs izvērtējums attiecībā uz to esošo kvalitāti, kapacitāti uzņemt papildus piesārņojumu, jutīgumu un kvalitātes mērķiem.

Ja (3) iekļauj konkrētu ierobežojumu “Dienests, veicot C reģistrāciju sadedzināšanas iekārtām var izdot atsevišķu lēmumu, kurā nosaka emisijas limitus un robežvērtības”, tad Dienests limitēt varēs tikai un vienīgi sadedzināšanas iekārtas. Uzskatām to par nepamatotu Dienesta pilnvaru sašaurināšanu.
 

-

Ir jādefinē papildus informācija, kā pieprasīšanas dēļ termiņš netiek ieskaitīts, t.i., pagarinās. Tās varētu būt normatīvajos aktos noteiktās prasības (Ja iesniegumā nav norādīta vai tam nav pievienota visa vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā informācija, Dienests informācijas sistēmā operatoram pieprasa nepieciešamo informāciju.), jāizslēdz laika vilcināšana ar “man gribas zināt detalizētāk…..”, “lūdzu paskaidrot….”, “es nesaprotu….”, “man nesanāk…”, tad ir jāceļ kvalifikācija. Šobrīd ļoti bieži ir situācijas, kad uz papildinformācijas pieprasījumu tiek atbildēts, ka šī informācija netiks sniegta, jo neviens normatīvais akts to neparedz. Tas nozīmē, ka šādos gadījumos vienīgi ir novilcināts laiks, kas jaunas atļaujas nepieciešamības gadījumā dod Dienestam atkal jaunas 20 darba dienas, kad savu informācijas pieprasījuma noraidījumu akceptēt.
 

-

Izmaiņām (jebkuras kategorijas darbībā) nedrīkstētu būt tāds pats termiņš kā jaunas atļaujas izdošanai, jo grozījumu izdarīšana (atļaujas pārskatīšana) neprasa tādus pašus laika resursus kā jauna atļauja. Šāds mākslīgi stiepts termiņš padara uzņēmumus nekonkurētspējīgus, šādu nepamatotu termiņu nedrīkstētu iestrādāt regulējumā, lai piesegtu Dienesta kapacitātes trūkumu.

Šobrīd atsevišķos gadījumos Dienests grozījumu gadījumā pārskatīto atļauju izdod pirms maksimālā termiņa, kas liecina, ka procesu ir iespējams veikt ātrāk un to ierobežo tikai un vienīgi Dienesta kapacitāte. Nedrīkst būt tā, ka valsts ekonomiskā attīstība iesprūst Dienesta kapacitātes trūkumā. Tāpat nedrīkst būt tā, ka teorētiski ir iespējams atļauju/grozījumus saņemt pirms maksimālā termiņa, taču tas izdodas tikai tiem, kas prot sarunāt, vai tiem, kam palaimējies, ka iesniegumu skata eksperts ar augstākām darba spējām. Tā ir negodīga konkurence. Tomēr šobrīd tā ir Dienesta prakse.

Jāparedz garāks termiņš gadījumiem, kad tiek piemērota sabiedriskā apspriešana. Taču standarta procedūrai 90 dienām, jo īpaši grozījumu gadījumā, nav pamatojuma. Arī iesaistīto institūciju un sabiedrības viedokli operatīvi iespējams noskaidrot, pielietojot elektroniskos medijus un sakaru līdzekļus, jo neviens jau vairs ar zirgu pastu dokumentus fiziski neizvadā, tomēr termiņš saglabāts tieši kā šādam risinājumam.

Uzstājam, ka jaunai A kategorijas atļaujas izdošanai maksimālais termiņš ir 60 dienas no iesnieguma pieņemšanas, grozījumiem 45 dienas. A atļaujas būtiski neatšķiras no B atļaujām, vien ar LPTP izvērtējumu un piemērošanu. Tehniskām izmaiņām 2 nedēļas.

Aicinām atļauju izdošanas termiņus salāgot ar termiņiem šādu dokumentu apritei kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, lai nodrošinātu, ka visā reģionā ir līdzvērtīgi konkurences apstākļi.
 

-

B atļaujām jaunas atļaujas izdošanas termiņš jāsaīsina maksimāli uz 45 dienām, grozījumiem uz 30 dienām. Tehniskām izmaiņām 2 nedēļas.

Anotācijā kā pamatojums minēts: “Iesniegums A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai ir apjomīgs dokuments, kurš, kopā ar pielikumiem, var sastāvēt no 30 - 50 līdz vairākiem simtiem lapu. Līdz ar to, lai izvērtētu, vai ir saņemta visa atļaujas sagatavošanai nepieciešamā informācija, ir nepieciešams laiks, kas sastāda līdz 20 darba dienām.”.

Tas labi atspoguļo Dienesta kapacitāti – tiešām 30 – 50 lapu izlasīšanai nepieciešamas 20 darba dienas!? Tas, acīmredzot, liecina par pēdējā laikā konstatētajiem trūkumiem izglītības sistēmā – sekundāro analfabētismu. Iespējams Dienesta ekspertu kvalifikācijai jādefinē zināmas prasmes, to trūkums nevar kalpot par pamatu nesamērīgam termiņam, kas nav saprotams privātās sfēras darbiniekiem, kam tādas ir pašsaprotamas.

Anotācijā arī minēts: “Atļaujas iesniegums tiek publicēts VVD tīmekļvietnē, kur sabiedrībai ir jādod pietiekams laiks ar to iepazīties un izteikt viedokli, arī pašvaldībai un Veselības inspekcijai ir jādod pietiekams laiks, lai iepazītos ar apjomīgo iesniegumu un izteiktu savus priekšlikumus. Vienlaikus VVD veic gan iesnieguma izvērtēšanas, prasību izvirzīšanas procesu, gan arī apstrādā sabiedrības un iestāžu priekšlikumus, nepieciešamības gadījumā arī sazinoties ar operatoru un precizējot informāciju vai aicinot iesniegt papildus informāciju, ja tāda nepieciešama lēmuma pieņemšanai.”.

Tā kā pamatojumā minēts, ka viss notiek vienlaikus, tam nav nepieciešams nesamērīgs laiks. Iepazīties ar publicēto un publiski pieejamo iesniegumu ir iespējams pilnīgi visiem – gan sabiedrības locekļiem, gan visām institūcijām. Līdz ar to nav saprotama Veselības inspekcijas īpaša izcelšana. Šī varētu būt ideāla iespēja Veselības inspekciju atbrīvot no pienākuma, kam tā nav kvalificēta un no kā līdz šim nav bijis nekādas jēgas, jo vienīgie Veselības inspekcijas ierosinājumi ir bijuši uzskaitīti visi spēkā esošie normatīvie akti, kuru prasības tā ierosinājusi operatoriem ievērot. Tā kā operatori ir likumpaklausīgas personas, tās arī bez Veselības inspekcijas ierosinājuma ir uzņēmušās saistības ievērot visas attiecināmās spēkā esošās normatīvo aktu prasības, kā arī sekot līdzi to izmaiņām un ievērot arī izmaiņas. Dažus gadus atpakaļ ir bijuši vairāki gadījumi, kad Veselības inspekcijas darbinieki, kam jāgatavo atbildes, ir zvanījuši un jautājuši, kas īsti darbībā mainās, jo negribas visus tos sarežģītos aprakstus un aprēķinus lasīt. Veselības inspekcijai, protams, paliktu tiesības kā jebkurai iestādei izteikt viedokli, ja tāds pēkšņi rodas, bet tā būtu atbrīvota no pienākuma izteikt viedokli, kura nav. Būtu jāatšķetina vēsturiski izveidojusies nepamatotā Veselības inspekcijas iepīšana vides jautājumos, kam tai nav speciālistu un kas pēc būtības neietilpst tās kompetencē.
 

-

Anotācijā šis termiņš pamatots ar skaidrojumu “Attiecībā par C reģistrāciju paredzēts, ka reģistrācija tiks veikta 14 dienu laikā no brīža, kad saņemta visa nepieciešamā informācija. Ja Dienestam nepieciešama papildinformācija no operatora, VVD izskata iesniegto operatora informāciju 14 dienu laikā. Šī nav vienkārša fakta konstatācija par veicamo piesārņojošo darbību, iesniegto informāciju VVD vērtē un reģistrē darbību tad, ja tā atbilst vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā arī teritorijas paredzētajai izmantošanai.”.

Ņemot vērā pašreizējo C reģistrāciju iesnieguma veidlapu un tās aizpildīšanas veidu – jāatķeksē tikai attiecināmā informācija, attiecināmie apgalvojumi, šeit nenotiek un uz šīs informācijas bāzes nav iespējama nekāda vērtēšana. Pa nozarēm ir neskaitāmas sagataves. Reģistrācijas ietvaros nenotiek nekādu nosacījumu izvirzīšana, ja nākotnē notiks, tam jāizveido sagataves un iekšējās vadlīnijas. 14 dienām nav pilnīgi nekāda pamatojuma. Uzskatām, ka pilnīgi noteikti 10 darba dienu (vai 14 dienu) laikā izskata un veic reģistrāciju. Aicinām iepazīties ar C reģistrācijas veidlapā IS TULPE ievadāmo informāciju, C reģistrācijas faktu Dienesta mājaslapā un sniegt skaidrojumu, kam tieši ir vajadzīgas papildu 14 dienas.
 

-

Vai par pilnīgi visiem grozījumiem maksājama pilna valsts nodeva? Šobrīd par operatora maiņu tāda netiek prasīta, tomēr tas viennozīmīgi nekur nav atrunāts. Par tehniskajiem grozījumiem?

-

Šis ir nepieļaujami abstrakts formulējums un nav ne Dienestam, ne operatoram pierādāms. Kļūdas gadās pilnīgi visiem, t.sk. Dienesta dokumentos (katrā Dienesta dokumentā). Ja tiek konstatēta kļūdaina, nepatiesa informācija, atļauja būtu jāpārskata un jāizvirza faktiskajai situācijai atbilstoši nosacījumi. Jaunai darbībai kļūdainā informācija būtu jāidentificē jau atļaujas sagatavošanas/izdošanas procesā un attiecīgi jāpieprasa papildinformācija.

Nav saprotams normas mērķis. Saprotams, ka runa ir tikai par jaunu darbību, jo noteikts “atteikumu izdot atļauju”. Tieši šādās situācijas aktuāls būtu papildinformācijas pieprasījums. Kādu mērķi sasniegs atteikums? Operatoram būs jāiesniedz jauns iesniegums, kurā kļūda ir novērsta, bet tieši šādu situāciju novēršanai kalpo papildinformācijas pieprasīšanas iespēja un pienākums. Ja kļūda atļaujas izdošanas procesā ir identificēta, to novērš. Ja nav identificēta, tiek izsniegta kļūdaina atļauja, ko konstatēt jau var vairs tikai inspektoru pārbaužu laikā klātienē, kad vairs nav iespējams atteikums izdot atļauju, jo tā jau ir izdota. Tad tiek uzdots veikt atļaujas pārskatīšanu/grozīšanu, tomēr diezin vai ir iespējams noskaidrot, iemesls neatbilstībai ir kļūda atļaujas pieprasīšanas laikā vai faktiskās situācijas izmaiņas laika gaitā, par kurām operators nav zinājis, ka tās komunicējamas ar Dienestu.

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 40 lpp. ir konstatēta apzināta nepatiesas informācijas sniegšana likumprojekta izdošanas nepieciešamības un prasību pamatojumam: “2) emisijas limitu pārsniegšana - emisijas limits ir atļaujā noteikta maksimālā pieļaujamā emitētā vērtība, piemēram, pēc attīrīšanas upē vai ezerā ievadītie notekūdeņi drīkst saturēt ĶSP (ķīmiskais skābekļa patēriņš) 125 mg/l; BSP (bioloģiskais skābekļa patēriņš) 5 – 25 mg/l un suspendētās vielas – 135 mg/l.”. Šāda suspendēto vielu koncentrācija nav atļauta. Tīri ilustrācijai - operatoram saskaņā ar likumprojekta regulējumu šāda nepatiesu ziņu sniegšana beigtos ar atteikumu izdot atļauju vei veikt reģistrāciju (likumprojekta 21. panta (3) daļa 1) apakšpunkts).
 

-

(1) daļas 2) apakšpunkts dublē (2) daļu un ir zināmā pretrunā. Vienā gadījumā ir noteikts, ka Dienests atceļ, t.i., kā obligāts pienākums, bet otrā – var atcelt, paredz Dienestam tiesības, bet ne obligātu pienākumu. Uzskatām, ka jāatstāj būtu tikai (2) daļas formulējums.

Nav saprotams, kāpēc atļauja būtu obligāti anulējama, ja darbība vai tās daļas nav uzsākta. Tās varētu būt Dienesta tiesības, bet ne pienākums. Ņemot vērā nesamērīgos atļauju un to grozījumu izdošanas termiņus, operatori ieplāno lielas rezerves un vēl tikai tālā nākotnē plānotas darbības, lai atļauja būtu saņemta, jo būvi uzbūvēt, tehnoloģiskās vienības uzstādīt mūsdienās var dažu dienu līdz nedēļu laikā, bet dokumentus saņemt – daudzu mēnešu laikā. Nebūtu jāanulē atļauja, ja operators esošas darbības ietvaros, kādu piesārņojošo darbību nav īstenojis, bet vēlas paturēt tiesības to jebkurā laikā uzsākt īstenot.
 

-

Ir viennozīmīgi jānosaka, cik ilgi vienā vietā darbināma pārvietojama iekārta uzskatāma par stacionāru – ceļu būves vietās drupināšana, atkarībā no ceļa būves apjoma var būt vairākus mēnešus. Drupinātāji būvniecības objektos. Nomas drupinātāji – reizi pusgadā atbrauc, dienu drupina, aizbrauc. Eksperimentālas iekārtas – veic zināmu laiku plānoto eksperimentu un novāc. Par šo notiek nepārtrauktas diskusijas ar Dienesta ekspertiem, piemēram, eksperts uzskata, ka 1 m3 plastmasas kubs, ko izmanto dīzeļdegvielas uzpildei viena operatora dažādos objektos, t.i., nepārtraukti pārvieto pa karjeriem un ražotnēm, ir degvielas uzpildes stacija, kam jāatbilst MK 12.06.2012. noteikumiem Nr. 409. Tā ir esoša regulējuma problēma, kas jānovērš.
 

-

Tā kā līdz šim ļoti bieži nācies saskarties ar situācijām, kad tiek prasīta neatbilstoša informācija un nākas atbildēt - šī informācija netiks sniegta, jo neviens normatīvais akts to neparedz. “Man gribas zināt detalizētāk…..”, “lūdzu paskaidrot….”, “es nesaprotu….”, “man nesanāk…” nedrīkstētu būt pamatojums papildinformācijas prasījumam un sekojošai iesnieguma noraidīšanai.

Ierosinām formulējumu “nesniedz prasīto informāciju” mainīt uz “nesniedz nosacījumu izvirzīšanai nepieciešamu pieprasīto informāciju”.