Atzinums

6. LAIKA GRAFIKS UN TĀLĀKĀS DARBĪBAS
Ja programmas realizāciju ir plānots uzsākt jau 2024. gadā, tādā gadījumā būtu jāpaārskata laika grafiks un tas jāizsaka sekojošā redakcijā:
3. Līdz 2023.gada 30.NOVEMBRIM pilnveidot finansēšanas modeli “Programmas skolā”:
4. Līdz 2023.gada 30.NOVEMBRIM pilnveidot finansēšanas modeli pirmsskolā, speciālajā izglītībā, vidējā profesionālajā izglītībā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā.
 

-

4. ILGTSPĒJĪGS SKOLU TĪKLS
Neatbalstām ziņojumā norādīto sadalījumu pēc urbanizācijas līmeņiem un lūdzam precizēt dokumenta projektu, ņemot vērā RACA pašvaldību iebildumus un priekšlikumus. Kopumā RACA pašvaldības pastāv uz to, ka 1.-9.klašu posmā (nevis tikai 1.-6. klašu posmā/pie ES ārējās robežas esošas pašvaldības) pašvaldības autonomi nosaka kvantitatīvos kritērijus, neizslēdzot iespēju, ka pašvaldībām būs iespēja uzturēt izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits 1.-9.klašu posmā būs mazāks kā normatīvajos aktos noteiktais optimālais skolēnu skaits izglītības iestādē konkrētajā klašu posmā. 

Tomēr, ja ir nepieciešami skaitļi (4. tabula Kvantitatīvie kritēriji izglītības iestādēm pa klašu grupām un atrašanās vietas), aicinām ņemt vērā mūsu pašvaldību norādes:
1) Nevar pielietot vienus un tos pašus kritērijus Valstspilsētām un administratīvajiem centriem , līdz ar to lūgums ir paredzēt atsevišķu kolonnu administratīvajiem centriem , nosakot atbilstošākus rādītājus.
2) Ierosinām noteikt, ka skolēnu skaitam 1.-9.klasēs ārpus administratīvajiem centriem jābūt 80 (nevis 30+30+60), nedalot pa klašu grupām;
3) Administratīvajos centros, kuros ir valsts ģimnāzija, vidusskolas 10.-12.klasēs būtu jānosaka nevis 120, bet 60 skolēnu piepildījums.
4) "7.-9.klašu grupa  Ārpus administratīvajiem c. un citas pašvaldības. Skolēnu skaits 60" Šāds skolēnu skaita kāpums no 1. -6. klašu posma nav reāli izpildāms. Potenciālais rezultāts – pašpietiekami funkcionējošu pamatskolu ( 1. – 9. klase) pārveidošana par sākumskolām ( 1. – 6. klase). Tas rada risku izjaukt mazo skolu iekšējo ekosistēmu, kurā pedagogi strādā visos izglītības posmos. Reorganizējot pamatskolas par sākumskolām, viena skolēna izmaksas reorganizētajās skolās palielināsies (ēkas izmaksas, administratīvās izmaksas un tml.) Priekšlikums: samazināt skolēnu skaita “normu” līdz 30 skolēniem.

Kā arī gadījumā, ja kvantitatīvie kritēriji tiek noteikti augstāki nekā RACA pašvaldībām vēlamie, aicinām 4. sadaļas "ILGTSPĒJĪGS SKOLU TĪKLS" 2. daļu "SKOLĒNU SKAITS KLAŠU GRUPĀS ATKARĪBĀ NO URBANIZĀCIJAS LĪMEŅA:" papildināt ar 2.9., 2.10. apakšpunktiem, izsakot sekojošā redakcijā:

"2.9. Ja pašvaldība konstatē, ka skolu tīkla reorganizācijas gadījumā,  atbilstoši  ziņojuma  4. tabulā  noteiktajiem kritērijiem izmaksas skolu tīkla uzturēšanai nevis samazinās, bet palielinās (MK noteikumu MK noteikumi nr.610 “ Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” ievērošana, pašvaldības ceļu tīkls, nepieciešamās investīcijas, lai īstenotu paredzamās reformas), pašvaldība ir tiesīga lūgt nepiemērot 4. tabulā noteiktos kritērijus atsevišķām izglītības iestādēm, iesniedzot  IZM ekonomisko pamatojumu. Pēc iesnieguma pamatotības izvērtējuma IZM var lemt nepiemērot 4. tabulā noteiktos kritērijus atsevišķām izglītības iestādēm.

2.10. Pēc pašvaldības pamatota lūguma IZM  izvērtē katras skolas nozīmi un strukturālās izmaiņas nepieciešamību , nosakot izņēmumu skolām ar augstiem izglītības kvalitātes rādītājiem."

Tāpat lūdzam precizēt 4. tabulā norādītos terminus – “un citas pašvaldības”, “reti apdzīvotas vietas”.
 

-

4. ILGTSPĒJĪGS SKOLU TĪKLS
"2.7. Lai viens skolēns nebūtu kā robežpunkts, kuru nesasniedzot izglītības iestāde vairs nevarētu pastāvēt, nosakot minimālo skolēnu skaitu klašu grupā, Ministrija pieļauj 5% svārstību skolēna skaita ziņā (...)"

5 % no skolēnu skaita “normas” ir 1,5 skolēns. Noapaļojot tas ir 1 skolēns. Līdz ar to tāpat viens skolēns ir robežpunkts. Atkarībā no dzimstības svārstībām ir skolēnu skaita “viļņi” arī pa gadiem, ne tikai pa periodiem. Priekšlikums šo procentu nomainīt uz 10 %, kas ir 3 skolēni klašu grupā. 


 

Lai viens skolēns nebūtu kā robežpunkts, kuru nesasniedzot izglītības iestāde vairs nevarētu pastāvēt, nosakot minimālo skolēnu skaitu klašu grupā, Ministrija pieļauj 10% svārstību skolēna skaita ziņā.

4. ILGTSPĒJĪGS SKOLU TĪKLS
"2.SKOLĒNU SKAITS KLAŠU GRUPĀS ATKARĪBĀ NO URBANIZĀCIJAS LĪMEŅA: 
2.1. Kvantitatīvie kritēriji izglītības iestādēm tiek piemēroti pēc to atrašanās vietas, nosakot šādas kategorijas pēc skolēnu blīvuma pašvaldībā: (a) valstspilsētas un administratīvie centri jeb pašvaldības, kurās ir 5 un vairāk skolēni uz km2, (b) ārpus administratīvajiem centriem un citas pašvaldības jeb pašvaldības, kurās ir no 1-4 skolēni uz km2 (c) pierobežas un citas reti apdzīvotas pašvaldības jeb pašvaldības, kurās ir līdz 1 skolēnam uz km2 (skat. 4. tabulu)."

Ja izmantojam skolēnu blīvuma aprēķinu uz 1 km2, tad jāveido vismaz piecas grupas nevis 3. Blīvums būtu jāskatās konkrētā apdzīvotā vietā nevis novadā kopumā. Pretējā gadījumā veidojas neloģiska situācijas, piemēram, pēc IZM piedāvājuma, Rēzeknes novada skolās, lai atvērtu 7.klasi ir nepieciešami 10 skolēni, bet Preiļu novadā - 20.

 

-

4. ILGTSPĒJĪGS SKOLU TĪKLS
"Lai izveidotu ilgtspējīgu skolu tīklu, noteikti kvantitatīvie kritēriji. Tos nosakot, ievēroti šādi principi:
(a) optimālas klases pieeja (minimālais skolēnu skaits klasē, lai izglītības iestāde saņemtu valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā) – 10 vai 20 skolēni klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa"

Ziņojumā nekur neparādās priekšlikumi par speciālās izglītības vajadzību nodrošināšanu. Pašvaldībās ir izveidota sistēma, kā nodrošināt speciālās izglītības vajadzības gan integrējot, gan veidojot atsevišķas speciālās izglītības klases. Lūdzam papildināt ziņojumu par speciālās izglītības vajadzību nodrošināšanu, kā arī noteikt skolēnu skaitu speciālās izglītības programmu klasēs.

Kā arī informatīvajā ziņojumā ir iekļauti kvantitatīvie kritēriji, bet nav iekļauti kvalitatīvie kritēriji. Lūdzam dokumentu papildināt ar skolu tīklu raksturojošajiem precīziem kvalitatīvajiem kritērijiem.

-

3. JAUNS FINANSĒŠANAS MODELIS
2.tabula Atbalsta personāla likmes.
Finansēšanas modelis atbalsta personālam ir nesamērīgs pret skolēnu skaitu. Iekļaujošas izglītības realizācijai izglītības iestādēs atbalsta personālam ir nepieciešamas vairāk likmes, lai nodrošinātu individuālās nodarbības. Ņemot vērā, ka vispārējās pamatizglītības klasēs palielinās skolēnu ar speciālām vajadzībām vai atbalsta pasākumiem skaits, īpaša uzmanība pievēršama atbalsta personāla kapacitātes, individuālā darba ar skolēniem uzlabošanai. Nav iespējams nodrošināt atbalsta personālu mazajās skolās katru dienu, jo ir ziņojumā ir noteiktas likmes atbilstoši skolēnu skaitam. Lūdzam pārskatīt piedāvāto finansēšanas modeli, sniedzot daudz detalizētāku pamatojumu , vai arī neiekļaut vispār atbalsta personāla likmes šajā ziņojumā

3. tabula. Administrācijas likmes atkarībā no izglītojamo skaita 
Administrācijas likmes būtu nosakāmas procentuāli (kā līdz šim), jo iestādes vajadzības ir atšķirīgas (atkarībā no skolas tipa, īstenotajām izglītības programmām utt.). Lūgums ziņojumā atspoguļot administrācijas likmes procentuāli.

 

3. JAUNS FINANSĒŠANAS MODELIS
KONKURĒTSPĒJĪGS ATALGOJUMS

Pedagogu atalgojuma palielināšana absolūti nav garants izglītības kvalitātes celšanai; ir jābūt konkrēti izstrādātiem kvalitātes kritērijiem, kas paredzētu pedagogu zemākās un augstākās algas likmes, kuras tiek piešķirtas atbilstoši izglītojamo sniegumam konkrētā mācību priekšmetā;
priekšlikums – 2500 eiro bruto algai nepieciešami kritēriji:
1.Profesionālā pieredze
2. Sasniegumi
3. Darba stāžs
4. Datos balstīti rezultāti/dinamika
5. Atbildība.
Turklāt IZM piedāvātais modelis un kritēriji neatrisina pedagogu trūkuma problēmu, jo nav ticamu datu par pedagogu mobilitāti, pārejot no slēgtajām lauku skolām uz centriem, kā arī pašvaldībām papildus jūtami pieaugs izdevumi skolēnu nogādāšanai uz izglītības iestādēm. Vienlaicīgi samazinoties izglītības pakalpojumu pieejamībai, palielināsies priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks skolēniem 7.-9. klašu posmā.
 

-

3. JAUNS FINANSĒŠANAS MODELIS
"Lai novērstu, ka atsevišķos gadījumos modelī skolēnu skaits klasē izglītības iestādei un pašvaldībai rada iniciatīvu veidot papildu klases papildu līdzekļu piesaistei, nepieciešams sistēmisks risinājums, nosakot skolēnu skaitu paralēlklašu atvēršanai, kas būtu 32 un/vai vairāk skolēni. Šāds skolēnu skaits klašu dalījumam iesakāms, jo tas vidēji atbilstu klases 10 – 26 skolēni lielumam un vienlaikus tiktu saskaņots ar telpu kapacitāti un kvalitatīvu izglītības procesu (...)"" 

Skolēnu skaits klasēs, tai skaitā pilsētas skolās, ir atkarīgs no klašu telpu izmēriem. Piemēram, Siguldas 1.pamatskola ir būvēta tā, lai nodrošinātu vietu 20 skolēniem, ne vairāk. Siguldas Valsts ģimnāzijā - līdz 24 skolēniem. Veicot šo skolu pārbūvi (par ESF) līdzekļiem, klases tika projektētas noteiktam skolēnu skaitam. Priekšlikums: skolēnu skaits paralēlklasēs ir nosakāms atbilstoši MK noteikumos noteiktajai platībai uz vienu skolēnu un klases telpu kapacitātei.

Kā arī - kā nodrošināt klašu “piepildījumu” vidējās izglītības posmā, kur skolēni izvēlas savām interesēm atbilstošus padziļinājumus (t.s. grozus)? Kā rāda pieredze, ne vienmēr izvēļu proporcija atbilst  vēlamajam skolēnu skaitam klasē. Priekšlikums: noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē – vienā vidējās izglītības programmā.

 

-

5. IEGULDĪJUMI IZGLĪTĪBAS INFRASTRUKTŪRAS KAPACITĀTĒ 
"Apkopojot datus par iepriekšējos gados veiktajām izglītības infrastruktūras būvniecības un aprīkojuma izmaksām Ādažos, Ogrē, Siguldā, Rīgā, Berģos, Baložos, Saldū un Dobelē, secināts, ka vienas jaunas izglītības iestādes izbūves un aprīkošanas izmaksas ir indikatīvi 15,7 milj. eiro. Šajās izmaksās iekļauti izdevumi projektēšanai, mācību korpusa izbūvei, aprīkojumam, IKT un labiekārtošanai, savukārt, piebūves celtniecības un aprīkošanas izmaksas noteiktas indikatīvi 8,6 miljoni eiro apmērā. Plānojot 10 izglītības iestāžu un 10 piebūvju celtniecību, kopējās izmaksas ir indikatīvi 243 milj. eiro. Aprēķini ir indikatīvi un tiks precizēti, ja tiks rasts risinājums tipveida izglītības iestāžu celtniecībai, ekonomējot projektēšanas izdevumus, kā arī ņemot vērā aktuālās būvdarbu izmaksas."

1) Lūdzam precizēt ziņojumā, kāds būs finansēšanas modelis, kāda ir paredzēta valsts loma un kāda pašvaldību loma jaunu ēku būvniecībā. Lūdzam pamatot skolu aprīkošanai noteiktās indikatīvās izmaksas, ņemot vērā, ka šobrīd vidējās celtniecības izmaksas ir aptuveni 1700 EUR/kv.m. Uzskatām, ka mērķtiecīgāk būtu ieguldīt līdzekļus esošo izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, ceļu sakārtošanā un jaunu autobusu iegādē, nevis jaunu ēku vai piebūvju būvēšanā, tādejādi spiežot ģimenes ar bērniem no laukiem pārcelties uz pilsētām. 

2) Lūdzam papildināt ziņojumu jau ar konkrētiem risinājumiem investīcijām izglītības infrastruktūras attīstībai un izglītības iestāžu tīkla turpmākai kārtošanai.
 

-

4. ILGTSPĒJĪGS SKOLU TĪKLS
3. PEDAGOĢISKĀ PERSONĀLA KAPACITĀTE:
'Pakāpeniski vidējā termiņā sasniegts pilnas slodzes vispārējās izglītības pedagogu īpatsvars vienā izglītības iestādē ir vismaz 80%. Lai šo mērķi īstenotu nepieciešams pilnveidot pedagoģijas studiju programmas, kas paredz iespēju pedagogam apgūt vairāku mācību priekšmetu mācīšanas metodiku."

Lai nodrošinātu pedagogu nepietiekamību, pedagogi strādā vairākās skolās vienā pašvaldībā. Tas pie šī brīža pedagogu deficīta ir ļoti būtiski. Priekšlikums ieviest vēl vienu kritēriju – pilnas slodzes pedagogu īpatsvars pašvaldībā.
 

-

4. ILGTSPĒJĪGS SKOLU TĪKLS
SKOLĒNU SKAITS KLAŠU GRUPĀS ATKARĪBĀ NO URBANIZĀCIJAS LĪMEŅA

RACA pašvaldības neatbalsta ziņojumā norādīto sadalījumu atbilstoši piedāvātajiem urbanizācijas līmeņiem un lūdzam precizēt sagatavotā plāna projektu.  Ierosinam, ka 1.-9.klašu posmā (nevis 1.-6. klašu posmā/pie ES ārējās robežas esošas pašvaldības, kā tas ir paredzēts informatīvajā ziņojumā) pašvaldībā, tiek izstrādāti ieteicamie kvantitatīvie rādītāji, taču tās autonomi nosaka kvantitatīvos kritērijus, neizslēdzot iespēju, ka pašvaldībām būs iespēja uzturēt izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits 1.-9.klašu posmā būs mazāks kā normatīvajos aktos noteiktais optimālais skolēnu skaits izglītības iestādē konkrētajā klašu posmā, paredzot, ka valsts finansējums par programmas izmaksām būs aprēķināts proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam.

1) "2.6.Pašvaldības, kas atrodas pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, autonomi nosaka kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji ir saistoši neatkarīgi no pašvaldības atrašanās vietas."
Nosakot kvantitatīvos rādītājus, ir jāņem vērā ne tikai ES ārējā robeža, bet arī Lietuvas un Igaunijas pierobeža, jo iedzīvotāju blīvums šeit ir salīdzinoši mazāks nekā pārējā novada teritorijā, kā arī citi aspekti.





2.6.Pašvaldības, kas atrodas pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, autonomi nosaka kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji ir saistoši neatkarīgi no pašvaldības atrašanās vietas.



Papildināt 2. sadaļu "SKOLĒNU SKAITS KLAŠU GRUPĀS ATKARĪBĀ NO URBANIZĀCIJAS LĪMEŅA" ar punktiem 2.9., 2.10., izsakot sekojošā redakcijā: 

"2.9. Ja pašvaldība konstatē, ka skolu tīkla reorganizācijas gadījumā,  atbilstoši  ziņojuma  4. tabulā  noteiktajiem kritērijiem izmaksas skolu tīkla uzturēšanai nevis samazinās, bet palielinās (MK noteikumu MK noteikumi nr.610 “ Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” ievērošana, pašvaldības ceļu tīkls, nepieciešamās investīcijas, lai īstenotu paredzamās reformas), pašvaldība ir tiesīga lūgt nepiemērot 4. tabulā noteiktos kritērijus atsevišķām izglītības iestādēm, iesniedzot  IZM ekonomisko pamatojumu. Pēc iesnieguma pamatotības izvērtējuma IZM var lemt nepiemērot 4. tabulā noteiktos kritērijus atsevišķām izglītības iestādēm.

2.10. Pēc pašvaldības pamatota lūguma IZM  izvērtē katras skolas nozīmi un strukturālās izmaiņas nepieciešamību , nosakot izņēmumu skolām ar augstiem izglītības kvalitātes rādītājiem."
 

3. JAUNS FINANSĒŠANAS MODELIS
1.tabula. Pedagogu likmju skaits pa klasēm
Reorganizējot lauku pamatskolas par sākumskolām, pedagogu ar pilnu slodzi īpatsvars vēl vairāk samazināsies (mācību priekšmeti ar mazu stundu skaitu nedēļā). Izstrādājot šo tabulu, lūdzu ņemt vērā šo apstākli
 

-

3. RĪCĪBPOLITIKA MĀCĪBU SNIEGUMA UZLABOŠANAI UN AUGSTVĒRTĪGAS IZGLĪTĪBAS NODROŠINĀŠANAI
"VALSTS UN PAŠVALDĪBU LĪMENĪ – samazinās izglītības iestāžu īpatsvars, kurām ir augstas izmaksas un kuras atrodas tuvu kādai citai izglītības iestādei, un palielinās to izglītības iestāžu īpatsvars, kurām ir optimālas izmaksas un atrodas tuvu vai tālu no citas izglītības iestādes."

Lūdzu ziņojumā detalizēti skaidrot lietotos terminus: augstas izmaksas un  optimālas izmaksas.
 

-

2. IZAICINĀJUMI.
"Izvērtējot viena skolēna mācību gada izmaksas atkarībā no urbanizācijas līmeņa, var secināt, ka 39 lauku teritoriju izglītības iestādēs viena skolēna izmaksas ir visaugstākās – līdz pat 3 500 EUR."

Lūdzam detalizēti informatīvajā ziņojumā sniegt informāciju, kā izmainīsies viena skolēna izmaksas lauku teritorijās pēc paredzētās reformas ieviešanas. Izmaksas uz vienu skolēnu ir tieši proporcionālas  skolēnu skaitam skolā.
Ja tiks īstenoti 14.lpp. iekļautie kritēriji par obligāto skolēnu skaitu klašu grupās, t.i., 60 skolēniem 7.–9. klašu posmā, vairumā lauku skolu tiks likvidēta 7.–9. klases izglītības pakāpe. Reorganizējot pamatskolas par sākumskolām, viena skolēna izmaksas reorganizētajās skolās palielināsies (ēkas izmaksas, administratīvās izmaksas un tml.)



 

-

"2. IZAICINĀJUMI 
IZGLĪTĪBAS KVALITĀTI GALVENOKĀRT RAKSTURO SKOLĒNU MĀCĪBU SASNIEGUMI UN SKOLĒNU UN SKOLOTĀJU LABIZJŪTA - 2021./2022. mācību gadā katrā otrajā izglītības iestādē (48%) matemātikas centralizēto eksāmenu 12.klases skolēni nokārtoja līdz 40%, turpretī tikai 8% skolēni to nokārtoja virs 60%. Savukārt, OECD PISA 2018.gada pētījumā tika secināts, ka Latvijas skolēnu mācību sasniegumi lauku teritorijās atpaliek no saviem vienaudžiem pilsētās par 48 punktiem, kas aptuveni atbilst vienam mācību gadam. Tāpat OECD PISA 2018.gada pētījums uzrāda, ka Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas valstīm skolēnu pāridarījuma (bullying) rādītājos."

1) Analizējot 9. klašu CE eksāmenu rezultātus, nav vērojama korelācija starp augstākiem rezultātiem pilsētas skolās un zemākiem lauku skolās. Skolēnu sniegums eksāmenos lauku skolās atsevišķos gadījumos ir augstāks nekā pilsētas skolās. Lūdzam detalizētāk skaidrot eksāmenu rezultātus, ietverot salīdzinājumu lauku un pilsētu skolu griezumā. Vērtējot izglītības kvalitāti (CE rezultātus) dažādu tipu un atrašanās vietu skolās, IZM ir jāņem vērā, ka daļa bērnu no lauku teritorijām aizplūst uz pilsētu skolām (tur ir vecāku darba vietas, vecāki ir turīgāki, pieejamākas profesionālās ievirzes izglītības iestādes, plašāks interešu izglītības piedāvājums), valsts ģimnāzijām (spējīgākie bērni). Lauku skolās nereti paliek mazāk motivētie bērni, bērni no mazāk nodrošinātām ģimenēm, tāpēc vairāk vērtējama ir viņu individuālā izaugsme, nevis rezultātu salīdzināšana ar valsts ģimnāzijām un pilsētu vidusskolām.
2) Vai ir dati par skolēnu labizjūtas mērījumiem lauku teritorijās un pilsētas skolās? Kur var redzēt IKVD veiktā mērījuma datus? Vai ir korelācija starp “sliktajām” mazajām skolām un augstiem pāridarījuma rādītājiem?

Lūdzam papildināt IZ ar salīdzinošajiem datiem lauku teritorijās un pilsētas skolās.
 

-