Atzinums

Lai arī Zemkopības ministrija saskata meža platību sadrumstalošanu mazākās vienībās par 0,5ha kā nopietnu problēmu, gan gadījumos, kad tās saglabājas kā mežs, gan - kad šīs platības tiek izslēgtas no  no Meža valsts reģistra.  It īpaši tas attiecas uz apbūves zemēm, kur atlikušā meža teritorija ir kļuvusi dzīvojamo māju pagalmu aiz žoga. Zemkopības ministrija uzskata, ka labākais tiesiskais  risinājums ir jāmeklē, bet šis izmaiņas nedrīkst veicināt atmežošanu vai atvieglot atmežošanas nosacījumus. Šis jautājums būs jāizvērtē sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām institūcijām, uzskatām, ka lēmumu pieņemšanu nevajadzētu sasteigt.
Tādēļ iebilstam, ka uzdevuma izpildei tiek noteikts termiņš 31.12.2024. Tāpat uzskatām, ka saistošie normatīvi, kas pārņems regulējumu par koku ciršanu ārpus meža zemes, būtu jāvirza vienlaicīgi. Rosinām visiem 7.daļā iekļautajiem uzdevumiem, kas skar atmežošanu un koku ciršanu noteikt vienu izpildes termiņu 31.12.2025.

-

Meža likuma objets ir meža zeme — zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Rosinām noteikt, ka no Meža likuma izslēdz regulējumu, kas attiecas uz koku ciršanu ārpus meža zemes nevis tikai ārpus meža.

7.1.1. Grozījumi normatīvajā regulējumā:
1) Izslēgt no Meža likuma regulējumu, kas attiecas uz koku ciršanu ārpus meža zemes kā tam saturiski nepiederošu;
2) Iekļaut normatīvajos aktos deleģējumu pašvaldībai teritorijas plānošanas dokumentos noteikt prasības koku daudzumam (pienākums iestādīt un kopt kokus) konkrētajās teritorijās vai, sasaistot to ar konkrētu izmantošanas veidu. Caur teritorijas plānošanu nosakām, cik zaļu mēs redzam konkrētu teritoriju, detalizējot prasības.
3) Normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam - atļaujas saņemšanai koku ciršanai ārpus meža zemes, mazinot regulējuma dažādību. Noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības)
4) Pašvaldību likumā paredzēt deleģējumu noteikt kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes, ja tā nav saistīta ar būvniecību.

Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, reģistrācijas Nr. 40003466281 (turpmāk - LVM), ir izvērtējusi Informatīvā ziņojuma par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā projektu (turpmāk - Informatīvā ziņojuma projekts) un sniedz šādus priekšlikumus:

1. Par sadaļu "III. Nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu sadrumstalotības novēršana, secīga un loģiska procesa ieviešana":

1.1. Informatīvā ziņojuma projekta 5.lpp. norādīts: "Šajā informatīvā ziņojuma sadaļā ir apkopoti kompleksi priekšlikumu administratīvā sloga mazināšanai, kas skar vairākus procesa posmus. Tie ir balstīti divos principos - nodrošināt loģisku un secīgu procesu, kur katrs nākamais posms izriet no iepriekšējā posma rezultātiem, to efektīvi papildina un detalizē, kā arī ļaut nekustamā īpašuma īpašniekam pēc iespējas agrīnā stadijā iegūst skaidru atbildi, vai konkrētajā teritorijā var būvēt un ko būvēt , savukārt turpmākajos posmos tiek noskaidrotas detalizētas prasības būvniecībai." LVM norāda, ka būtiski minētā kontekstā ir pašu būvniecības materiālu ieguve infrastruktūras objektu būvniecībā. LVM lūdz nekustamā īpašuma attīstīšanas procesā ņemt vērā arī pašu materiālu ieguvi, kas ir būtisks nekustamā īpašuma attīstīšanas procesa sākuma posms.

1.2. Informatīvā ziņojuma projekta 3.2.1.4.punktā norādīts: "Normatīvajā regulējuma paredzēt pienākumu teritorijas plānošanas procesā obligātā kārtā ņemt vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātas un uzturētas kartes, t.sk. par applūstošajam teritorijām. Vienlaicīgi normatīvajā regulējumā jāparedz pienākums paziņot īpašniekam par izmaiņām, kas skar tā īpašumu. Būvniecību vēlāk var atteikt tikai, ja ievērots paziņošanas pienākums un izmaiņas ir notikušas pēc teritorijas plānojuma izstrādes." LVM norāda, ka būtiski ņemt vērā ne tikai applūstošās teritorijas, bet arī derīgo izrakteņu ieguves vietas. Ņemot vērā, ka būvniecības materiāli ir priekšnoteikums būvniecības procesam kā tādam (īpaši būvniecības materiāla pieejamībai racionālā attālumā, jo to vešana lielos attālumos ir nerentabls), teritorijas plānojumos būtu jāiekļauj jau konstatētie perspektīvie derīgo izrakteņu laukumi, kuros derīgo izrakteņu ieguvei jābūt ar samazinātiem šķēršļiem, jo derīgos izrakteņus var iegūt tikai tur, kur tie ir, nevis tur, kur ieguve nevienu netraucē. Aicinām papildināt 3.2.1.4.punkta pirmo teikumu ar vārdiem "un derīgo izrakteņu ieguves vietām", to izsakot šādā redakcijā: "3.2.1.4. Normatīvajā regulējuma paredzēt pienākumu teritorijas plānošanas procesā obligātā kārtā ņemt vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātas un uzturētas kartes, t.sk. par applūstošajam teritorijām un derīgo izrakteņu ieguves vietām. [..]."

2. Par sadaļu "IV. Teritorijas attīstības plānošanas process":

2.1. Informatīvā ziņojuma projekta 4.5.1.punktā noteikts: "Noteikt vienotu regulējumu atvieglojumiem un izņēmumiem, kas ir piemērojamas Nacionālo interešu objekta būvniecībai. Būtu izstrādājams likums par nacionālo interešu objekta īstenošanu, nosakot iespējamos atvieglojumus, ko piešķir nacionālā interešu objekta statuss (teritorijas plānošanas process, ietekmes uz vidi novērtējums, zemes ierīcība, būvniecība, atmežošana, īpašuma reģistrācijas jautājumi). Ministru kabineta līmenī, nosakot konkrētam objektam nacionālā interešu objekta statusu, tiek paredzēts, kādi likumā paredzētie atvieglojumi uz to attiecas." Norādām, ka Valsts Vides dienests (turpmāk - VVD) Tehniskajos noteikumos nosaka maksimālos derīgo izrakteņu ieguves apjomus konkrētajā atradnē. Nacionālie interešu objekti (kam nepieciešami materiāli) attiecībā uz ieguves apjomiem ir izņēmumi, tas ir ieguves apjomi no konkrētās derīgo izrakteņu vietas netiek ierobežoti. LVM aicina izvērtēt ­- būvniecības objektiem, kam noteikts nacionālo interešu objekts statuss un kuriem nepieciešama materiālu piegāde no derīgo izrakteņu ieguves vietām, attiecībā uz konkrēto derīgo izrakteņu ieguves vietu neattiecināt VVD noteiktos maksimālo derīgo izrakteņu ieguves apjomus.

3. Par sadaļu "V. Ietekmes uz vidi novērtējums":

3.1. Informatīvā ziņojuma projekta 5.1.1.punktā noteikts: "Izstrādāt un publicēt metodoloģiju un ieteikumus sākotnēja izvērtējuma nepieciešamības novērtēšanai. Aprakstīt, kādi apstākļi ir analizējami un kādi faktori ir vērā ņemami, pieņemot lēmumu par nepieciešamību veikt sākotnējo izvērtējumu. Izvērtējums būtu izmantojams gan privātpersonai, analizējot sākotnējā izvērtējuma nepieciešamību, gan būvvaldēm, izvērtējot, vai pastāv visi priekšnosacījumi būvatļaujas izsniegšanai." LVM norāda, ka būtu jānosaka uzdevumu skaidri definēt, kādos gadījumos un kādi ekspertu novērtējumi ir obligāti nepieciešami, jo šobrīd šādu nosacījumu vai vadlīniju nav. Ja šādi izvērtēšanas kritēriji nav zināmi jau uzreiz, bet atklājas tikai izvērtēšanas gaitā, tad izvērtējums var paildzināties par gadu, ņemot vērā, ka dabas eksperti darbu veic tikai vasaras sezonā.

3.2. Informatīvā ziņojuma projekta 5.3.2.punktā noteikts: "Veikt izvērtējumu par likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu 1. un 2.pielikumā ietverto Eiropas Savienības regulējumam papildus ietverto kritēriju, kā arī noteikto robežvērtību nepieciešamību, efektivitāti un atbilstību." Ievērojot, ka šobrīd šādi kritēriji ir šķietami subjektīvi un atkarīgi tikai no VVD nostājas, LVM lūdz papildināt Informatīvā ziņojuma projekta 5.3.punktu ar jaunu 5.3.3.apakšpunktu šādā redakcijā: "5.3.3. Pievienot skaidrojumu un izstrādes kritērijus kumulatīvas ietekmes noteikšanai, kas ir būtisks kritērijs IVN piemērošanai/nepiemērošanai."

4. Par sadaļu "VI. Priekšlikumi būvniecības procesa pilnveidojumiem":

4.1. LVM norāda, ka normatīvajos aktos būvniecības atkritumu (t.sk. nederīgās grunts) izmantošana atradņu rekultivācijai netiek regulēta, taču šis ir aktuāls jautājums – īpaši nacionālā līmeņa objektos, kā Rail Baltica būvniecība. Ņemot vērā minēto, LVM aicina papildināt Informatīvā ziņojuma projekta 6.7.1.punktu, to izsakot šādā redakcijā: "6.7.1. Pilnveidot normatīvo regulējumu būvizstrādājumu jomā, veicinot būvizstrādājumu atkārtoto izmantošanu un būvdarbu rezultātā radīto atkritumu izmantošanu rekultivācijā."

4.2. Informatīvā ziņojuma projekta 7.2.1.punkta e) apakšpunktā un 3) apakšpunktā noteikts: "Veikt grozījumus Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumos Nr.889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību", paredzot atmežošanas procesa sasaisti ar būvniecības ieceres īstenošanu, ja atmežošana ir saistīta ar būvniecību: [..] e) poligona iezīmēšanu dabā veic sertificētais mērnieks, tiesību piešķiršana būvspeciālistam papildu vērtējama sadarbībā ar nozares organizācijām, vērtējot būvspeciālistu kompetenci, zināšanas un prasmes šāda darba veikšanai [..] 3) Ministru kabineta 27.12.2011. noteikumi Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", paredzot tiesības sertificētam būvspeciālistam iezīmēt poligonu [..]." LVM norāda, ka minētā darbība (atmežošanas poligona iezīmēšana dabā kompensācijas aprēķināšanas posmā), ir nelietderīga un nav nepieciešama pēc būtības. Kompensāciju aprēķina pēc aprēķiniem datorizētās programmās, nevis mērījumiem dabā. Poligona iezīmēšana dabā ir nepieciešama tikai posmā, kad tiek pieprasīta ciršanas atļauju, kas pēc būtības ir cits process. Šajā gadījumā iezīmēšanu veic mežzinis. Ņemot vērā minēto, aicinām dzēst Informatīvā ziņojuma projekta 7.2.1.punkta e) apakšpunktu un 3) apakšpunktu.

5. Kopumā no Informatīvā ziņojuma projekta satura ir konstatējams, ka Valsts kanceleja uzņēmās pasākuma izpildes koordinējošo lomu, izveidojot vadības grupu ar rīcības plāna izstrādi saistītu jautājumu risināšanai, kā arī piecas tematiskās ekspertu darba grupas – teritorijas attīstības plānošanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas atmežošanas, būvniecības un īpašuma tiesību jautājumos. Darba grupās tika pārstāvētas par attiecīgo politiku atbildīgās valsts iestādes, pašvaldību organizācijas (Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija), uzņēmēju organizācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse) un citas nevalstiskās organizācijas. Kopumā darba grupās tika iesaistīti aptuveni 100 dažādu organizāciju pārstāvji un noturētas 28 darba grupu sanāksmes.
LVM ar 05.01.2024. vēstuli Nr. 4.1-2_006w_101_24_14 Zemkopības ministrijai (turpmāk - ZM) sniedza savus priekšlikumus par nepieciešamiem grozījumiem 28 normatīvajos aktos. No Informatīvā ziņojuma projekta satura nav konstatējama informācija par LVM sniegto priekšlikumu analīzi, kā arī iepriekš minēto darba grupu izskatītajiem priekšlikumiem kopumā. Līdz ar to LVM par katru Informatīvā ziņojuma projektā un LVM priekšlikumos norādīto normatīvo aktu grozījumiem sniegs savu atzinumu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Aicinām gadījumos, kad Informatīvā ziņojuma projektā minētās nominētās darba grupas izstrādās atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, kas var skart valsts meža zemi, piesaistīt to darbā ZM un LVM pārstāvjus.

-