Atzinums

Lūdzam Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts zinātnisko institūciju zinātības, tehnoloģiju, izgudrojumu un augu šķirņu komercializāciju, ieguldījumu novērtēšanu, riska toleranci un atlīdzību noteikšanu" (turpmāk – projekts) 1.4. apakšpunktā atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 39.³ panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam vārdu "izgudrotājs" aizstāt ar vārdu "darbinieks". Vēršam uzmanību uz to, ka projekta V nodaļa paredz nosacījumus un kārtību, kādā darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju, nevis izgudrotājs.

-

Lūdzam projekta 1.5. apakšpunktā svītrot teikuma daļu "valsts zinātniskās institūcijas izgudrotāja, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem", ņemot vērā to, ka noteikumu projekta 1. punktā, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punktā noteikto, precīzi pārrakstāms likumā Ministru kabinetam dotais pilnvarojums, savukārt pilnvarojums Ministru kabinetam noteikts Zinātniskās darbības likuma 39.⁶ panta otrajā teikumā.

-

Izvērtējot projekta 2. punktā iekļautos terminu skaidrojumus, vēršam uzmanību, ka atbilstoši Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatai (sk., Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 35.lpp.), ja likuma tekstā termins lietots vispārzināmā nozīmē, kas skaidrota vispārlietojamās leksikas vārdnīcā, termins likumā nav jāskaidro. Ja tā nozīme šādā vārdnīcā nav skaidrota vai ja tā atšķiras no vārdnīcā dotā skaidrojuma, likumā termins jāskaidro. Turklāt termins “izgudrotājs” tiek lietots jau no 2005. gada spēkā esošajā Zinātniskās darbības likumā un nav izraisījis termina nepareizu interpretāciju, tādējādi lūdzam izvērtēt tādu vispārzināmu terminu kā “izgudrotājs” un “publisks finansējums” nepieciešamību to skaidrojuma ietveršanu projektā.
Savukārt attiecībā par terminu “zaudējumi” paskaidrojam, ka Civillikuma 1770. pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību. Tātad Civillikuma tiesību normas izpratnē ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas. Tādējādi, ietverot projektā skaidrojumu, ka zaudējums šo noteikumu ietvaros saprot mantiski novērtējamu kaitējumu, kas radies valsts zinātniskajai institūcijai no tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni ieguldīšanas uzņēmumā, faktiski tiek sašaurināta atbildība par citām komercializācijas procesā saistītajām darbībām vai bezdarbībām un to sekām, kas varētu radīt zaudējumus. Līdz ar to, ja ir nepieciešams skaidrot projekta 34. punktā ietvertā termina “zaudējumi” nozīmi, tad būtu izvērtējams iekļaut tā skaidrojumu konkrētā punktā, nevis zaudējuma terminu skaidrojumu attiecināt uz visu projekta tvērumu.
Attiecībā uz terminu “gala saņēmējs” - fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida, kam valsts zinātniskā institūcija piešķir komercdarbības atbalstu – norādām, ka šis termins ir lietots attiecībā uz darbībām, ko valsts zinātniskā institūcija veic komercializācijas potenciāla un īstenošanas izvērtējumam, tāpēc lūgums izvērtēt ne tikai šāda termina skaidrojuma nepieciešamību, bet arī atbilstību skaidrojumam.
 

-

Projekta 4.4. punkts paredz kā vienu no tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializāciju komercializācijas veidiem - valsts zinātniskās institūcijas finanšu līdzekļu ieguldīšana jaunuzņēmuma pamatkapitālā, vienlaikus nodrošinot jaunuzņēmumam piekļuvi valsts zinātniskās institūcijas zinātībai, tehnoloģijām, izgudrojumam vai augu šķirnei, slēdzot šo noteikumu 4.1. vai 4.2. punktā noteikto līgumu. Lūgums skaidrot šī punkta piemērošanu ar konkrēto piemēru – ja projekta 4.punkts nosaka konkrētā izgudrojuma tiesību komercializāciju, vai šajā gadījumā valsts zinātniskā institūcija neiegulda jaunuzņēmumā konkrētā izgudrojuma tiesības nevis kā norādīts zinātniskās institūcijas finanšu līdzekļus un, vai piekļuve tiek nodrošināta visiem valsts zinātniskās institūcijas zinātībai, tehnoloģijām, izgudrojumiem vai augu šķirnēm, vai tomēr tikai konkrētajam izgudrojumam, kas tiks nodots jaunuzņēmumam.

-

Lūdzam svītrot projekta 9. un 10. punktu kā deklaratīvu un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta skaidrojošu. Vēršam uzmanību, lai konkrētu finansiālo palīdzību uzskatītu par komercdarbības atbalstu, šai palīdzībai jāatbilst minētajā pantā izsmeļoši uzskaitītajām pazīmēm, savukārt, iestājoties minētajām pazīmēm, komercdarbības atbalsts būs konstatējams neatkarīgi no tā, vai uz to būs norādīts projektā.

-

Projekta 10. punkts paredz, ka gadījumā, ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācija tiek realizēta par cenu, kas ir zemāka par atbilstoši šo noteikumu 17. un 18. punktam noteikto tirgus cenu, starpība starp tiesības pamatvērtību un tirgus cenu ir komercdarbības atbalsts.
Lūgums skaidrot ar konkrētu piemēru kā šis punkts tiks piemērots praksē, vienlaikus sniegt arī termina - “tiesību pamatvērtība” skaidrojumu. Šobrīd no normas nav skaidrs, kas ir “tiesību pamatvērtība”, ne arī tas, vai arī tajos gadījumos, ja valsts zinātniskā institūcija vairākkārtēji neveiksmīgi veicot izsoli, konkrētā izgudrojuma jeb tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializēšanai komercdarbības atbalsts būs jāsniedz no izsolē norādītās sākotnējās cenas, tātad tirgus cenas vai no reālās tirgus vērtības, proti, tās cenas, par kuru tirgū var pārdot konkrēto izgudrojumu. Tādējādi, radot situāciju, ka ik katrā reizē, ja valsts zinātniskā institūcija komercializēs izgudrojumu par zemāku cenu nekā, piemēram, sākotnēji izsludinātajā izsolē noteiktā, tai būs jāpiemēro arī komercdarbības atbalsts jaunajam tiesību īpašniekam.
 

-

Lūgums precizēt projekta 12. punktu atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 39.³ pantā ietvertajam pilnvarojumam, proti, valsts zinātniskajai institūcijai, kura reģistrējusi mantiskās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības no tām atteikties, ja šī institūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka turpmāka tiesību saimnieciska izmantošana (komercializācija) nav lietderīga, ievērojot Ministru kabineta noteikumus. Tādējādi, nevis valsts zinātniskā institūcija atsakās no komercializācijas, bet gan no mantiskajām tiesībām.
Vienlaikus izsakām bažas par normā ietverto nepieciešamību noteikt arī šajos gadījumos tirgus cenu – vēršam uzmanību, ka atbilstoši projekta 6. punktam valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu un augu šķirni komercializācijas, ja šo noteikumu 15. punktā minētie kritēriji neapstiprina ekonomisko lietderību vai pastāv citi ar valsts zinātniskās institūcijas finanšu stratēģijas īstenošanu saistīti riski (piemēram, resursu pieejamība, juridiskie aspekti, tirgus interese, komercializācijas īstenošanā ieguldītie resursi, stratēģiskās prioritātes). Savukārt atbilstoši projekta 17. punktam tirgus cena nosakāma vienā no šādiem veidiem: 17.1. neatkarīga eksperta novērtējums; 17.2. atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un konkurencē balstīta pārdošanas procedūra (piemēram, izsole); 17.3. vienošanās par kompensāciju godīgas konkurences apstākļos, lai iegūtu maksimālu saimniecisko labumu brīdī, kad tiek noslēgts līgums, vienlaikus apsverot savus likumīgos mērķus (izņemot zinātniskos pētījumus, kas paredz efektīvu sadarbību, kad sadarbības nolīgums sadarbības komersantam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni īpašuma tiesībām);
17.4. saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšana, ko izmanto, ja sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni — sadarbības nolīguma puses izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
Ņemot vērā, ka šajā gadījumā praksē būtu piemērojama faktiski tikai projekta 17.1. apakšpunktā paredzētā tirgus cenas noteikšanas metode, proti, neatkarīga eksperta piesaiste, šīs normas piemērošana var radīt nesamērīgu finanšu vai administratīvo slogu valsts zinātniskajām institūcijām, kas vienlaikus varētu radīt risku izgudrotājiem atgūt mantiskās tiesības par viņu radītajiem izgudrojumiem jeb intelektuālo īpašumu.
Lai gan projekta 18.punkts paredz, ka valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga nepiemērot šo noteikumu 17. punktā tirgus cenas noteikšanas veidus un izmantot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību, ja izvērtējot šo noteikumu 17. punktā minētos tirgus cenas noteikšanas veidus secina, ka tie attiecīgajā situācijā rada nesamērīgu finanšu vai administratīvo slogu. Nav saprotams, kurš atsavināšanas veids būtu pieļaujams, ja valsts zinātniskā institūcija atteiktos no izgudrojuma mantiskajām tiesībām par labu izgudrotājam, jo atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas 3. pantam Publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt: 1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi; 2) pārdodot par brīvu cenu; 3) apmainot pret citu mantu; 4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā; 5) nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja manta ir iepirkta); 6) nododot bez atlīdzības. Tātad atšķirīgi atsavināšanas veidi ir tikai divi. Vai šajā gadījumā pati zinātniskā institūcija būtu tiesīga noteikt brīvu cenu par izgudrojumu vai nodot bez atlīdzības, un vai šajā gadījumā būtu piemērojams komercdarbības atbalsts un, ja būtu piemērojams, nav skaidrs kā tiktu aprēķināts komercdarbības atbalsts.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. pants paredz, ka publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu, sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālo uzņēmumu īpašumā. Šis likums neparedz tiesības nodot publiskas personas mantu fiziskai personai.
Tāpat arī nav skaidra projekta 20. punktā ietvertā atsauce uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, proti, ka valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodot lietošanā vai atsavināt bez atlīdzības Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē, ievērojot minētā likuma noteikumus. Vēršam uzmanību, ka minētais likums neregulē kārtību, kādā publiskas personas bez atlīdzības atsavina kustamo mantu – minētā likuma 4. pantā ir noteikts, ja bezatlīdzības lietošanā paredzēts nodot publiskas personas nekustamo vai kustamo mantu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, lēmumu par to pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas orgāns, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi. Savukārt minētā likuma 6. pantā - nosakot, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, kustamās mantas nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Tādējādi lūgums precizēt projektu, kuras tieši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas konkrētajā gadījumā būtu piemērojamas, ja valsts zinātniskā institūcija bez atlīdzības atsavinātu savas mantiskās tiesības uz izgudrojumu fiziskai personai.
Atkārtoti vēršam jūsu uzmanību, ka arī pētot Eiropas valstu praksi, daudzas valstis jautājumu par mantisko tiesību nodošanu ir noregulējušas ar speciālā likuma normām, kurās ir atrunāta darba devēju un darbinieku tiesības un pienākumus, kas izriet no izgudrojumiem, kuri radīti darba laikā tajos neparedzot īpašu kārtību, piesaistot ārējos resursus lēmuma pieņemšanā. Tā, piemēram, Slovēnijas Darba attiecību izgudrojumu likums paredz, “ja izgudrojuma pārņemšana nepārprotami kavē izgudrojuma izmantošanu, darbinieks divu mēnešu laikā pēc pārņemšanas var pieprasīt darba devējam pilnībā pārņemt izgudrojumu vai nodot to brīvi viņa rīcībā.”[1] Līdzīga kārtība ir atrunāta arī Dānijas Tiesību aktā par izgudrojumiem paredz, “ja iestāde nav paziņojusi darbiniekam par savu lēmumu noteiktajā termiņā vai termiņā, par kuru panākta vienošanās, visas tiesības uz izgudrojumu paliek darbiniekam.”[2]  Mūsdienās, kad zinātnieki var brīvi darboties dažādās pasaules valstīs, ir svarīgi neradīt šķēršļus inovāciju attīstībai un nemazināt izgudrotāju (autoru) motivāciju turpināt darbu valsts zinātniskajās institūcijās Latvijā, tādējādi lūdzam izvērtēt iespēju atvieglot sava intelektuālā īpašuma mantisko tiesību atgriešanas kārtību izgudrotājam (autoram), tajos gadījumos, kad valsts zinātniskā institūcija, izvērtējot projekta 15. punktā noteiktos kritērijus, atsakās no mantiskajām tiesībām par labu izgudrotājam, neparedzot izmantot 17. punktā tirgus cenas noteikšanas metodes.
Vienlaikus norādām, ka risks zaudēt publiskus līdzekļus jau ir novērsts, ietverot jauno normu Zinātniskās darbības likuma 39.³ panta piektajā daļā, kas paredz,  ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, kas izgudrotājam vai selekcionāram nodotas saskaņā ar šā panta noteikumiem ir sākts komerciāli izmantot piecu gadu laikā, valsts zinātniskajai institūcijai brīdī, kad izgudrotājs vai selekcionārs ir uzsācis zinātības, tehnoloģijas, izgudrojuma vai augu šķirnes komerciālu izmantošanu, ir tiesības uz atlīdzību, kas līdzvērtīga tirgus cenai.
Jau Likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” izstrādes ietvaros skaidrojām, ka pasaulē ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas ir pierādījuši, ka tikai neliels izgudrojumu skaits tiek patentēts un komercializēts.  Taču pat tad, ja patents netiek komercializēts, tas var kalpot ļoti lietderīgam mērķim -  radīt uz tā pamata jaunu izgudrojumu, kuram var piesaistīt investīcijas un nākotnē komercializēt. Tāpēc ir svarīgi neradīt šķēršļus izgudrotājam (autoram) turpināt strādāt pie izgudrojumu un attīstīt to arī bez valsts zinātniskās institūcijas līdzekļiem.


[1] Slovēnijas Darba attiecību izgudrojumu likums. Zakon o izumih iz delovnega razmerja. Pieejams: http://pisrs.si/Pis.web/pregledPredpisa?id=ZAKO361
[2] Dānijas Tiesību aktā par izgudrojumiem.
Pieejams: https://medarbejdere.au.dk/en/administration/research-support-and-collaboration/tto-technology-transfer/legislation-and-rules/the-act-on-inventions

-

Lūdzam projekta 12. punktā vārdu "izgudrotājs" aizstāt ar vārdu "darbinieks" vai vārdiem "zinātības un tehnoloģijas autors, izgudrotājs vai augu šķirnes selekcionārs", ņemot vērā to, ka no projekta 1. punkta izriet, ka regulējums attiecas uz visiem valsts zinātniskās institūcijas darbiniekiem, kas radījuši zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, nevis tikai izgudrotāju. Savukārt Zinātniskās darbības likuma 39.² pants nosauc, kas var būt šie darbinieki.

-

Zinātniskās darbības likuma 32.¹ panta pirmā daļa noteic, ko ietver valsts zinātniskās institūcijas finanšu stratēģijā. Projekta 16. punkts paredz, kāda vēl informācija ietverama finanšu stratēģijā. Lūdzam pamatot projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), ka Zinātniskās darbības likuma 32.¹ panta pirmā daļa un projekta izdošanas tiesiskajā pamatā esošās Zinātniskās darbības likuma normas pieļauj, ka projekts nosaka, kāda vēl informācija jāietver valsts zinātniskās institūcijas finanšu stratēģijā.

-

Projekta 17. punkts paredz, ka viena no metodēm kā valsts zinātniskā institūcija, komercializējot  tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, dokumentāri pierāda tās tirgus cenu, ir neatkarīga eksperta novērtējums. Ņemot vērā, ka Latvijā nav neviens normatīvais regulējums, kas noteiktu, kādas personas varētu tikt uzskatītas par neatkarīgiem ekspertiem, kuras var noteikt tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirnes tirgus cenu, tiesiskās skaidrības un tiesību normas nepārprotamai piemērošanai, lūgums izvērtēt projektā ietvert kritērijus, kam šādam ekspertam būtu jāatbilst, vienlaikus attiecīgi arī papildinot anotāciju.

-

Atbilstoši projekta 20.2. apakšpunktam valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni nodot lietošanā vai atsavināt bez atlīdzības šādos gadījumos - ja tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni izmantošana nenodrošina komerciālu ieguvumu vai tās tirgus vērtība ir nenozīmīga, noslēdzot tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni bezatlīdzības lietošanas līgumu un nosakot tajā pienākumu šī līguma pusei, kura lietos šo tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni bezatlīdzībā (lietotājs), segt tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni uzturēšanas izmaksas un citus saistītos izdevumus, kā arī paredzot papildu noteikumus par bezatlīdzības lietošanas pārtraukšanu tad, ja lietotājs neievēro attiecīgā līguma noteikumus vai bezatlīdzības lietošanā nodotā tiesība uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni lietotājam vairs nav nepieciešama. Lūgums skaidrot, kuros gadījumos  tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni izmantošanu varēs uzskatīt, ka tā nenodrošina komerciālu ieguvumu vai tās tirgus vērtība ir nenozīmīga un valsts zinātniskā institūcija varēs nodot bez atlīdzības tiesības. Vai šāda norma nerada tiesību interpretācijas riskus, ņemot vērā, ka nav skaidrs, kāds ir atskaites brīdis, kad var uzskatīt, ka konkrētā izgudrojuma tirgus vērtība ir nenozīmīga.
 

-

Lūdzam projektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir domāts ar projekta 11. punktā minētajiem publiskā finansējuma noteikumiem (kas atbilstoši termina "publiskais finansējums" skaidrojumam ietver arī Eiropas Savienības fondu vai citu publisku ārvalstu finansējuma noteikumus), nepieciešamības gadījumā precizējot un tā vietā atsaucoties uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 137. punktu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ja atsauce uz minētajiem noteikumiem ietver norādi arī uz starptautiskajiem tiesību aktiem, tad projektā pieļaujams atsaukties vienīgi uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem (regulām) vai citiem Latvijai saistošiem starptautisko tiesību aktiem (starptautiskajiem līgumiem), kas tulkoti latviešu valodā un publicēti oficiālajā izdevumā.
Līdzīgi lūdzam projekta 12. un 21. punktā skaidrot, kas ir domāts ar komercdarbības atbalsta nosacījumiem, nepieciešamības gadījumā atsaucoties uz projekta vienībām, kur šie nosacījumi ietverti.

-

Lūgums papildināt projekta 22. punktu ar tiesību subjektu, kam ir tiesības saņemt atlīdzību par tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializāciju, proti, valsts zinātniskā institūcija izgudrotājam piešķir atlīdzību. Vienlaikus nepieciešams precizēt normu, vai izgudrotājam ir izvēles iespēja, kādu atlīdzības formu tas varēs izvēlēties.
Tāpat arī vēršam uzmanību, ka autoratlīdzība ir ienākumi, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzības līgumu, un kuriem ir noteikta savādāka nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas kārtība (sk. Metodiskais materiāls. Nodokļi no autoratlīdzības 2025. gadā chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.vid.gov.lv/lv/media/1900/download?attachment) nevis tā ir periodiska samaksa, tāpēc attiecīgi lūgums precizēt projekta 22.2. apakšpunktu, svītrojot skaidrojumu, ka periodisks maksājums var būt autoratlīdzība. Skaidrojam, ka autoratlīdzība netiek izslēgta arī projekta 22.1., 22.3., 22.4. apakšpunktā piemērojamās atlīdzības veida izmaksā.
 

-

Zinātniskās darbības likuma 39.³ panta ceturtās daļas 1. punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Projekta V nodaļa nosaka nosacījumus un kārtību, kādā zinātniskās institūcijas darbinieks informē zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni. Savukārt projekta 23. punkts paredz, ka kārtību, kādā minētais darbinieks informē zinātnisko institūciju, nosaka valsts zinātniskās institūcijas iekšējā kārtība, kurā ietverta šajā normā minētā informācija. Lūdzam izvērtēt, vai ar projekta V nodaļā ietverto regulējumu ir izpildīts Ministru kabinetam dotais pilnvarojums pašam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizējot projekta V nodaļu.

-

Lūdzam projekta VI nodaļas nosaukumā un tajā ietvertajās normās vārdu "izgudrotājs" aizstāt ar vārdu "darbinieks" vai "zinātības un tehnoloģijas autors, izgudrotājs vai augu šķirnes selekcionārs", ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma 39.² vai 39.⁶ pantā lietoto terminoloģiju, tādējādi nesašaurinot Zinātniskās darbības likumā paredzēto.

-

Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd Autortiesību likuma 45.¹ pants noteic kas ir taisnīga atlīdzība par mantisko tiesību atsavināšanu vai darba izmantošanu. Ņemot vērā, ka izgudrotājs šajā gadījumā ir arī autors uz kuru attiecas arī Autortiesību likumā ietvertās normas, lūgums projektā ietvertās normas, kas regulē taisnīgu atlīdzību, salāgot ar Autortiesību likumu, lai nerastos dažāda normu interpretācija par taisnīgas atlīdzības noteikšanu.
Papildu ietverot arī normu, kas paredz, ka izgudrotājam ir tiesības prasīt papildu atlīdzību, ja līgumā noteiktā atlīdzība ir nesamērīgi maza, salīdzinot ar visiem ieņēmumiem, kas pēc līguma noslēgšanas gūti tieši tiesību vai darba izmantošanas rezultātā, tostarp, ja minētie ieņēmumi gūti jauna tiesību vai darba izmantošanas veida rezultātā vai tāda izmantošanas veida rezultātā, kura nozīmība pieaugusi attiecīgā līguma darbības laikā (Autortiesību likuma 45.¹ panta sestā daļa).
 

-

Projekta 26.2. apakšpunkts paredz, ka izgudrotājam ir tiesības saņemt atlīdzību arī gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības ir pārtrauktas, atlīdzība tiek saglabāta un izmaksāta uz viņa norādīto bankas kontu, ja viņš ir tiesīgs to saņemt. Lūgums skaidrot, kādos gadījumos izgudrotājs nebūs tiesīgs saņemt atlīdzību, kas ietverta šī punkta normā.
 

-

No projekta 31. punktā ietvertā regulējuma secināms, ka valsts zinātniskās institūcijas lēmums par noteikto atlīdzību par tiesības iegūšanu uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializāciju ir administratīvais akts. Lūdzam pamatot projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), ka minētais lēmums atbilst administratīvā akta pazīmēm un attiecīgi ir administratīvais akts. Vēršam uzmanību uz to, ka no projektā ietvertā regulējuma drīzāk izriet, ka atlīdzības noteikšana ir civiltiesisku attiecību risināšana starp valsts zinātnisko institūciju un tās darbinieku.

-

Projekta VII nodaļa "Nosacījumi un kārtība zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai" šobrīd paredz virkni nosacījumus, kas valsts zinātniskajai institūcijai ir jāievēro, taču nepastāv mehānims kā tās tiks kontrolētas un neizpildes gadījumā, vai tiks noteiktas soda sankcijas, līdz ar to uzskatāms, ka nodaļā ietvertās normas ir deklaratīvas.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu un, ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu ieviesta Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, lūdzam aizpildīt projekta anotācijas 5. sadaļu, skaidrojot konkrētu minētās regulas prasību ieviešanu noteikumu projektā. Papildus aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā nodrošināt to minētās regulas vienību ieviešanu projektā, no kurām izriet dalībvalsts pienākumi veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, piemēram, 1. panta 2. punkta un 3. panta 2. un 3. punkta un 5. panta, attiecīgā gadījumā papildinot projektu.

-

Norādām, kaprojekta  2.1. apakšpunktā lietotais jēdziens “īpašuma forma” ir neskaidrs, tāpēc anotācijā būtu nepieciešams skaidrot šī jēdziena nozīmi. Alternatīvi, ja ar minēto jēdzienu faktiski domātas saimnieciskās darbības veicēju formas (SIA, AS, biedrība, IK u.tml.), aicinām lietot jēdzienu "juridiskā forma".

-

Aicinām precizēt projekta 4.4. apakšpunktā ietvertos vārdus "slēdzot šo noteikumu 4.1. vai 4.2. apakšpunktā noteikto līgumu", ņemot vērā to, ka projekta 4.1. un 4.2. apakšpunktā nav minēta līguma slēgšana, bet gan minēti komercializācijas veidi.

-

Aicinām projekta 5. punktā vārdu savienojumu "saimnieciskās darbības veicējs" aizstāt ar vārdu "uzņēmums", ievērojot to, ka Zinātniskās darbības likuma 32.¹ panta otrajā daļā minēta ieguldījumu veikšana jaunos vai esošos uzņēmumos.

-

Ņemot vērā, ka projekta 6. un 12. punkts atrunā kārtību, kādā valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no komercializācijas – izsakām priekšlikumu abus punktus pakārtot projektā secīgi.

-

Tiesiskās skaidrības un tiesību normas nepārprotamai piemērošanai, lūgums papildināt ar konkrētiem piemēriem par projekta 9. un 10. punkta piemērošanu, kas paredz, kādos gadījumos tiek piemērots vai netiek piemērots komercdarbības atbalsts.

-

Aicinām redakcionāli precizēt projekta 9. un 10. punktu, norādot, kas tieši ir vai nav komercdarbības atbalsts (piemēram, lietojot Komercdarbības atbalsta kontroles likumā lietoto terminu "finansiālā palīdzība").

-

Vēršam uzmanību, ka saīsinājums "Komisijas regula Nr. 2023/2831" tālāk projekta tekstā netiek lietots, tādēļ lūdzam izvērtēt un neatrunāt minēto saīsinājumu.

-

Lūgums papildināt projekta 19. punktu ne tikai ar konfidencialitātes nosacījumiem, bet arī atbilstošu komercnoslēpuma glabāšanu un izpaušanas ierobežojumiem atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likumam.
 

-

Projekta 22.5. apakšpunkts paredz, ka ir iespējama nemateriālā atlīdzība, ja to atļauj normatīvie akti. Lūgums papildināt projekta anotāciju, kuri konkrētie normatīvie akti varētu paredzēt nemateriālo atlīdzību un, kuros gadījumos attiecīgi tie būtu piemērojami.

-

Lūgums precizēt projekta 28.punktu, kas paredz, ka izgudrotājam ir tiesības pieprasīt valsts zinātniskajai institūcijai sniegt informāciju par šo noteikumu 28. punktā minētajiem ienākumiem, precizējot, ka šādas tiesības iegūt informāciju par gūtajiem ienākumiem ir noslēgtā līguma visā termiņā.
 

-

Aicinām precizēt projekta 31. punkta otro teikumu, ņemot vērā to, ka lēmumus tiesā pārsūdz, nevis apstrīd.

-

Ja attiecīgā paziņojuma prasības ir pārņemtas projektā, lūdzam projekta anotācijas 5.3. apakšsadaļā skaidrot Komisijas paziņojuma Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādņu Nr. 2022/C 414/01 pārņemšanu projektā.

-