Atzinums

"Darbība vai bezdarbība" ir ļoti plašs formulējums, kas piemērojams uz vispārējo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, bet profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā precīzāk ir lietot terminu  “profesionālā kļūda”. 
 

Apdrošināšanas objekts ir uzraugošās personas vai administratora civiltiesiskā atbildība par viņa profesionālās kļūdas dēļ nodarītajiem zaudējumiem valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām trešajām personām.

Iebilstam pret paredzēto tiešo prasību pret apdrošinātāju turpmāk minēto iemeslu dēļ. Kā Jūs pareizi anotācijā norādāt, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk - OCTA) likums ir vienīgais likumu, kurā ir paredzēta tiešās prasības celšana pret apdrošinātāju. Šāda kārtībā OCTA  sistēmas ietvaros ir pamatota ar to, ka zaudējumu konstatēšanas un novērtēšanas mehānismi ir izsmeļoši regulēti pašā likumā, un pārliecināšanas par apdrošinātā riska iestāšanos, zaudējumu esamību un apmēru var notikt pilnīgi bez vai ar minimālu vainīgā transportlīdzekļa vadītāja iesaisti. Uzraugošās persona vai administratora civiltiesiskās atbildības konstatēšanas mehānisms nav salīdzināms ar OCTA gadījumiem, jo nav skaidra likumā noregulēta atbildības konstatēšanas un izvērtēšanas procesa.
Ir virkne ar nenoregulētiem jautājumiem, kas apgrūtinās tiešā prasījuma tiesību realizāciju. Piemēram:
Vienotas datu bāzes neesamība
Cietušajai personai nav iespēju vienkārši noskaidrot, pie kura apdrošinātāja tai jāvēršas, tai skaitā, kurš apdrošināšanas līgums ir bijis spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī (LAA nav vienotas datu bāzes, lai varētu sniegt šādu informāciju);
Apdrošinātāja atbildība ir ierobežota ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.
Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs nestājas civiltiesiski atbildīgās personas vietā. Apdrošinātājs uzņemas noteiktu atbildības risku, ierobežotā apmērā (piemēram, apdrošinātājs neatbild par apzināti ļaunprātīgu rīcību vai arī gadījumiem, kad zaudējumi ir iestājušies paša cietušā darbību rezultātā). Apdrošināšanas līgums nosaka izņēmumus,  kad apdrošināšanas atlīdzības izmaksa tiek atteikta (šāda situācija var radīt mulsumu trešajā persona un mānīgu priekšstatu, ka viņas tiesības uz atlīdzības kompensāciju tiek ierobežotas);
Nav iespēja noteikt atbildību bez atbildīgās personas iesaistes
Cietusī persona, visdrīzāk nevarēs iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apdrošinātājam vajadzīgi, lai pārliecinātos par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Ja šāds pienākums tiks paredzēts administratoram vai uzraugošai personai ir jābūt konkrētam regulējumam un tiesiskām sekām.
Nav paredzēts risinājums, ja administrators vai uzraugošā persona nesadarbosies ar apdrošinātāju un nesniegs nepieciešamo dokumentāciju apdrošināšanas gadījuma izvērtēšanai (bez dokumentiem nav iespējams pārliecināties par apdrošinātā riska iestāšanos (Apdrošināšanas līguma likuma 31.panta otrās daļas 1.punkts).

Anotācijā, kā viens no pamatojumiem šādam regulējumam ir minēts procesuālās ekonomijas princips tiesā, t.i., ka vairs nebūtu 2 atsevišķi tiesu procesi un no tā izrietošie ieguvumi, no kā var secināt, ka punkta redakcija ir plašāka, nekā skaidrots anotācijā. Vēršam uzmanību, ka šobrīd visas lietas tiek atrisinātas pirmstiesas procesā. Apdrošinātājam sākotnēji pirms vispār lieta nonāk tiesā ir jāizskata iesniegtā prasība par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un jāpārliecinās, ka tā ir pamatota (Apdrošināšanas līguma likuma 31. panta otrās daļas 1. punkts: Apdrošinātājam nav tiesību bez pārliecināšanās par apdrošinātā riska iestāšanos un zaudējumu apmēru pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu). Jā šāda principa nebūs, tad tiks panākts pretējs efekts un tiesas tiks pārslogotas.

Ievērojot augstāk minēto punkts ir izslēdzams un attiecīgi precizējama anotācijas redakcija.
 

-