Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi” (22-TA-3785).
Attiecībā par būvniecības un mājokļu sadaļu, LTRK vērš uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā būvniecība tiek skatīta ražojošo industriju kontekstā, kas kopā ar pārējo rūpniecību rada 8,3% emisiju. Savukārt Eiropā tiek mērīts tā saucamais building stock, kas atbild par 40% enerģijas patēriņu un 36% siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju[1].
Ministrija informatīvajā ziņojumā norāda, ka: “2021. gada 14. jūlijā EK publicētajā priekšlikumu pakotnē “Gatavi mērķrādītājam 55” cita starpā iekļauti tiesību aktu priekšlikumi ES ETS pārskatīšanai, tostarp tās attiecināšana uz kuģniecību, noteikumu aviācijas emisiju jomā pārskatīšanu un atsevišķas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi autotransportam un ēkām, kas kopumā paredz SEG emisiju samazināšanas mērķi – 61 % salīdzinājumā ar 2005. gadu (pašlaik 43 % bez kuģniecības nozares) ES ETS aptvertajās nozarēs.” Savukārt informatīvā ziņojuma secinājums Nr. 7 apraksta daļā norādīts, ka ES paredz ēku iekļaušanu esošajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Taču informatīvajā ziņojumā šī sadaļa nav izvērtēta un iekļauta pilnvērtīgi.
Attiecībā par informatīvajā ziņojumā ietverto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru (turpmāk - ZIZIMM), LTRK vērš ministrijas uzmanību uz to, ka jaunu mežaudzi ir jākopj un briestaudze ražo koksni, bet vecumā tie ir slimību, kaitēkļu nomākti un nekādu CO2 piesaisti neveic, jo vairs neaug. Ja netiks veikta koku ciršana, nebūs vieta jaunu koku augšanai. Jau šobrīd Latvijā ir ap 30% aizsargājamās teritorijas, kur daļēji vai pilnīgi aizliegta koku ciršana. Vienlaikus netiek skaidrots, kas notiks ar šīm mežaudzēm, kad sāksies koku sabrukšana. Koka mūžs ir ierobežots, ozolam var sasniegt vairākus simtus gadu, bet baltalksnis pēc 40 gadiem pārvēršas trupējošā masā. Kāda būs CO2 piesaiste pāraugušos, brūkošos mežos? Jauns koks meža zemē var augt tikai nokrituša, satrupējuša vai nozāģēta koka vietā, kad ir fiziska vieta, kur šim procesam notikt. Vienā gadījumā CO2 pūstošais koks atdod atpakaļ dabai turpat mežā, otrā gadījumā, cilvēks iegūst izejmateriālu un resursu tālākai pārstrādei vai enerģijas iegūšanai.
LTRK ieskatā ir nepieciešams veikt visaptverošu pētījumu par Eiropas zaļā kursa ieviešanas ietekmi uz zemes izmantošanas, kūdras ieguves un pārstrādes, mežsaimniecības un saistītajām nozarēm, pieņemot izpildei emisiju neitralitātes uzdevumu ZIZIMM sektorā jau uz 2030. gadu. To veikt, ievērtējot zemes izmantošanas scenārijus pie uzdevuma izpildes ar sekojošu ietekmi uz sociālekonomiskajiem, demogrāfiskajiem, ģeopolitiskajiem, drošības un etnosu aizsardzības, kā arī vides aizsardzības un resursu izmantošanas sabalansētības rakursā balstītu reģionālo attīstību. Tāpat nepieciešams noteikt izpildāmus Eiropas zaļā kursa uzdevumus, atbilstoši esošajai situācijai Latvijā un saglabāt sociālo kapitālu, ievērojot iedzīvotāju dzīves kvalitātes saglabāšanu un paaugstināšanu attīstot tradicionālās tautsaimniecības nozares, kā arī ievērtējot un neaprobežojot pieejamos resursus, ciktāl to izmantošana ir sabalansēta ar dabas kapitāla bilanci valstī.


[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52020DC0662
 

-