Atzinums

Pozitīvi vērtējam informatīvo ziņojumu, taču nepiekrītam punkta par regulāru ziņojuma sniegšanu izslēgšanai no likuma.
LPS argumenti:
Pievienojoties Eiropas Padomes Eiropas vietējo pašvaldību hartai Latvija ir apņēmusies īstenot decentralizācijas principu (preambula) un subsidiaritātes principu (4.panta 3.paragrāfs).
Subsidiaritātes princips ir kompetenču dalījuma princips starp ES un tās dalībvalstīm, tai skaitā no Līguma par ES 5.panta izriet, ka šis princips attiecināms ne tikai uz dalībvalstīm, bet arī uz reģionālajām un vietējām varām.
Subsidiaritātes princips kā valsts pārvaldes organizācijas pamatprincips ir iekļauts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā.
Organizējot valsts pārvaldi, ir jāievēro labas pārvaldības princips (10.panta devītā daļa). Saskaņā ar labas pārvaldības principu (10.panta piektā daļa), nepieciešamību veikt publiskās (valsts) pārvaldes funkciju turpināšanu vai pilnveidošanu (kvalitātei – 10.panta sestā daļa un efektivitātei – 10.panta desmitā daļa) nacionālajā mērogā ir pastāvīgi jāpārvērtē.

Attiecībā uz pārvērtēšanas ciklu un dalībniekiem ierosinām par paraugu ņemt risinājumu, kas izmantots attiecībā uz publiskajām kapitāldaļām un publiskajām kapitālsabiedrībām. Izvērtēšanas cikls ir 5 gadi, turklāt tiek iesaistīti gan īpašnieki (kuru vārdā lēmumu pieņem Ministru kabinets vai pašvaldības dome) un uzraugošo institūciju pārstāvji (Konkurences padome un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas). Šai gadījumā Ministru kabinets varētu kā līdz šim apkopot un novērtēt ministriju viedokļus par to funkciju kopā ar finansējumu decentralizācijas iespējām, kā arī pašvaldības pārstāvošās organizācijas viedokli par šo funkciju un finansējuma decentralizāciju.

Decentralizācijas vadlīnijām jābūt iekļautām katras valdības deklarācijā, taču detalizētākiem priekšlikumiem par decentralizāciju uz plānošanas reģioniem jābūt iekļautiem regulāri, bet ne retāk kā 5 gados izskatāmajā infiormatīvajā ziņojumā.


3.2 ePakalpojuu un VPVKAC tīkla attīstība
Ziņojuma autori atzīst, ka iecerēts ļoti paplašināt VPVKAC tīklu un arī pieejamo pakalpojumu skaitu šajos centros, kas potenciāli rada iespējamību, ka ministrijas varētu zaudēt aktualitāti pēc teritoriālajām vienībām. Iespējams, nākamajos ziņojumos vajadzētu izanalizēt situāciju no šāda aspekta.
Tā kā tiek plānots ļoti liels VPVKAC punktu pieaugums, nepieciešams plānot arī šo punktu uzturēšanas budžets no valsts puses, proti, līdzšinējais dotācijas apjoms šiem centriem jau šobrīd izraisa neizpratni un konfliktus. Tuvākā nākotnē šo centru skaits pieaugs un jāpieaug arī dotācijas apjomam. 
Saprotams, ka mazākajā centrā nekad nebūs liels sniedzamo pakalpojmu apjoms un klientu skaits, bet tas nenozīmē, ka arī šiem puktiem nepienāktos valsts dotācijas par to, ka punktā ir iespēja saņemt atbilstošā kvalitātē valsts pakalpojumus.

Secinājumu 4. punkts
Rosinām neizslēgt no Likuma pārejas noteikumu 15. punktu, bet mainīt tā redakciju,paredzot, ka ka šāds ziņojums jāiesniedz reizi 4 vai 5 gados.
Tas, ka šo gadu laikā ziņojumi nav ietekmējuši lēmumu pieņemšanu, nenozīmē, ka nākotnē šāda vajadzība neradīsies un atstājot šādu opciju Ministru kabinetam, tas dotu operatīvi reaģēt uz iestāžu tīkla nepieciešamajām izmaiņām.

3.2 sadaļu papildināt ar pasākumiem budžeta plānošnai turpmākajos gados mērķdotācijām VPVKAC.

Secinājumu 4. punkts - iesniegt Likuma grosījumus pārejas noteikumu 15. punktam - mainīt ziņojuma iesniegšanu termiņu uz 5 gadiem 

Iebilstam pret ziņojuma iesniegšanas izslēgšanu no Likuma pārejas noteikumu 15. punkta.

2.            Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2024. gada 1 .martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Reģionālās attīstības likumā, kuros paredzēt Reģionālās attīstības likuma pārejas noteikumu 15. punktā noteikt, ka Ministru kabinets reizi piecos gados sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvo ziņojumu par šā likuma 25.panta otrās daļas un 26.panta īstenošanu.