Projekta ID
25-TA-2558Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pacientu organizāciju tīkls
Atzinums iesniegts
10.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Latvijas Pacientu organizāciju tīkls (LPOT) ir iepazinies ar Veselības ministrijas Informatīvo ziņojumu "Par slimnīcu tīklu", kas ievietots Tiesību aktu portālā saskaņošanai līdz 10.12.2025., un savas kompetences ietvaros norāda uz sekojošiem priekšlikumiem, lai uzlabotu slimnīcu tīklu.
1) Ziņojumā nav apskatīta slimnīcu sadarbība ar pacientu ar hroniskām slimībām ārstējošajiem speciālistiem. Laikā, kad ikvienas slimības ārstēšanas vadlīnijas ietver norādes par multidisciplināru aprūpi, šajā ziņojumā pietrūkst fokuss uz tādu visaptverošu pacientu aprūpi ārpus vienas epizodes ietvariem. Protams, ka tas ir saistīts ar veselības datu trūkumu sistēmā un citiem ierobežotiem resursiem, taču Latvijas iedzīvotāju kritiski sliktajā veselības stāvoklī šādas atkāpes nav pieļaujamas. Nav normāli, ja vienas slimnīcas ietvaros elektroniskās datu sistēmas nav integrētas (neatliekamās palīdzības punktā neredz informāciju no tās pašas slimnīcas stacionāra vai speciālistiem, un tamlīdzīgi), nemaz nerunājot, ka dati nav strukturēti un savietojami visas sistēmas ietvaros. Taču tam nebūtu jābūt par šķērsli veicināt tādu slimnīcu sadarbību, kurā dažādu specialitāšu ārsti var viegli sadarboties ne tikai vienas iestādes ietvaros, bet arī iegūt informāciju un norādes ārpus tās, lai nodrošinātu multidisciplināru aprūpi, kas īpaši svarīga dažādiem retiem un smagiem veselības traucējumiem. Lūdzam atbilstoši papildināt ziņojumu.
2) Ziņojumā nav akcentēta telemedicīna kā ārstu savstarpējās sadarbības modelis. Telemedicīna ir pieminēta kā pacienta iespējas saņemt atsevišķas konsultācijas attālināti vai kā "Slimnīca mājās" pakalpojums, taču netiek vispār runāts par ārsts-ārsts konsultācijām, kurām būtu jānotiek ne tikai savstarpējo pazīšanos līmenī, bet pacienta interesēs - ne tikai nacionālā līmenī, bet arī starptautiski (kā to nodrošina Eiropas Savienības CPMS sistēma, ko izmanto Eiropas References tīklos - kuriem ir pievienojušās arī vairākas Latvijas augstākā līmeņa slimnīcas). Ir jābūt pienākumam un iespējai sazināties ar pacienta ārstu-speciālistu, pat tad, ja pacients nonācis citā ārstniecības iestādē. Lūdzam atbilstoši papildināt ziņojumu.
3) Ar šo ziņojumu varētu rast iespēju uzlabot nosūtījumu sistēmu. Izrakstot pacientu no slimnīcas, lielāko daļu nosūtījumu jau varētu sagatavot elektroniski, nesūtot pacientu atpakaļ pie ģimenes ārsta pēc atsevišķu nosūtījumu saņemšanas. Tāpat jāatrisina jautājums par to, ka slimnīcu izraksti pacientam pašam jānogādā savam ģimenes ārstam, vai arī ka ģimenes ārsts automātiski nesaņem paziņojumu, ka viņa pacientam noticis kāds negadījums vai cita stacionēšanas epizode. Tādējādi pēc stacionēšanas pacients atgrieztos atpakaļ ģimenes ārsta uzraudzībā, kas turpinātu sekot līdzi speciālistu rekomendāciju ievērošanai. Lūdzam atbilstoši papildināt ziņojumu.
4) Lai gan slimnīcu līmeņi apraksta dažādas slimnīcas, ziņojuma teksts kopumā liek domāt, ka apskatīta tikai neatliekamās palīdzības nodrošināšana, neapskatot plānveida stacionēšanu un pacientu un to datu un atbilstoša finansējuma apriti tādos gadījumos. Tāpat nav uzsvērts, ka neatliekamās vai steidzamās palīdzības punktiem būtu jānodrošina arī vispārējā dežūrārsta pienākums laikā, kad citi, piemēram, ģimenes ārsti, nav pieejami, bet situācija nav tik kritiska, lai sauktu NMPD (piemēram, atbilstoši konsultatīvā tālruņa ieteikumiem).
5) Lūdzam arī papildināt ziņojumu ar kvalitātes vadības ieviešanas plānu, lai nodrošinātu, ka par ikvienu slimnīcu ir publiski pieejama informācija par tās sniegto pakalpojumu kvalitāti un salīdzinājumu ar citām iestādēm. Te ir runa par dažādiem kvalitātes rādītājiem, kas nav PREMs dati - tie jau tagad pieejami apkopotā veidā SPKC mājas lapā, piemēram, apkalpoto pacientu skaits un citi indikatori, kas daļēji ietverti šajā ziņojumā.
6) Neskatoties uz to, ka par slimnīcu līmeņošanu tiek runāts jau gadiem, sabiedrībai, pacientiem un pat veselības aprūpes speciālistiem joprojām nav izpratnes, kuras slimnīcas sniedz kādus pakalpojumus un kāpēc tieši tos, ne citus - ziņojums būtu papildināms arī ar komunikācijas plānu, kurā ietvertas sabiedrības informēšanas aktivitātes.
7) Aicinām slimnīcas pārliecināties, ka uz viņu informatīvajiem monitoriem izvietotā informācija atbilst W3C standartam, lai tie būtu izlasāmi un saredzami arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, sliktu redzi, - atbilstoši burtu izmēri, teksta izkārtojums, kontrasti, ekrānu maiņas ātrums, utml.
1) Ziņojumā nav apskatīta slimnīcu sadarbība ar pacientu ar hroniskām slimībām ārstējošajiem speciālistiem. Laikā, kad ikvienas slimības ārstēšanas vadlīnijas ietver norādes par multidisciplināru aprūpi, šajā ziņojumā pietrūkst fokuss uz tādu visaptverošu pacientu aprūpi ārpus vienas epizodes ietvariem. Protams, ka tas ir saistīts ar veselības datu trūkumu sistēmā un citiem ierobežotiem resursiem, taču Latvijas iedzīvotāju kritiski sliktajā veselības stāvoklī šādas atkāpes nav pieļaujamas. Nav normāli, ja vienas slimnīcas ietvaros elektroniskās datu sistēmas nav integrētas (neatliekamās palīdzības punktā neredz informāciju no tās pašas slimnīcas stacionāra vai speciālistiem, un tamlīdzīgi), nemaz nerunājot, ka dati nav strukturēti un savietojami visas sistēmas ietvaros. Taču tam nebūtu jābūt par šķērsli veicināt tādu slimnīcu sadarbību, kurā dažādu specialitāšu ārsti var viegli sadarboties ne tikai vienas iestādes ietvaros, bet arī iegūt informāciju un norādes ārpus tās, lai nodrošinātu multidisciplināru aprūpi, kas īpaši svarīga dažādiem retiem un smagiem veselības traucējumiem. Lūdzam atbilstoši papildināt ziņojumu.
2) Ziņojumā nav akcentēta telemedicīna kā ārstu savstarpējās sadarbības modelis. Telemedicīna ir pieminēta kā pacienta iespējas saņemt atsevišķas konsultācijas attālināti vai kā "Slimnīca mājās" pakalpojums, taču netiek vispār runāts par ārsts-ārsts konsultācijām, kurām būtu jānotiek ne tikai savstarpējo pazīšanos līmenī, bet pacienta interesēs - ne tikai nacionālā līmenī, bet arī starptautiski (kā to nodrošina Eiropas Savienības CPMS sistēma, ko izmanto Eiropas References tīklos - kuriem ir pievienojušās arī vairākas Latvijas augstākā līmeņa slimnīcas). Ir jābūt pienākumam un iespējai sazināties ar pacienta ārstu-speciālistu, pat tad, ja pacients nonācis citā ārstniecības iestādē. Lūdzam atbilstoši papildināt ziņojumu.
3) Ar šo ziņojumu varētu rast iespēju uzlabot nosūtījumu sistēmu. Izrakstot pacientu no slimnīcas, lielāko daļu nosūtījumu jau varētu sagatavot elektroniski, nesūtot pacientu atpakaļ pie ģimenes ārsta pēc atsevišķu nosūtījumu saņemšanas. Tāpat jāatrisina jautājums par to, ka slimnīcu izraksti pacientam pašam jānogādā savam ģimenes ārstam, vai arī ka ģimenes ārsts automātiski nesaņem paziņojumu, ka viņa pacientam noticis kāds negadījums vai cita stacionēšanas epizode. Tādējādi pēc stacionēšanas pacients atgrieztos atpakaļ ģimenes ārsta uzraudzībā, kas turpinātu sekot līdzi speciālistu rekomendāciju ievērošanai. Lūdzam atbilstoši papildināt ziņojumu.
4) Lai gan slimnīcu līmeņi apraksta dažādas slimnīcas, ziņojuma teksts kopumā liek domāt, ka apskatīta tikai neatliekamās palīdzības nodrošināšana, neapskatot plānveida stacionēšanu un pacientu un to datu un atbilstoša finansējuma apriti tādos gadījumos. Tāpat nav uzsvērts, ka neatliekamās vai steidzamās palīdzības punktiem būtu jānodrošina arī vispārējā dežūrārsta pienākums laikā, kad citi, piemēram, ģimenes ārsti, nav pieejami, bet situācija nav tik kritiska, lai sauktu NMPD (piemēram, atbilstoši konsultatīvā tālruņa ieteikumiem).
5) Lūdzam arī papildināt ziņojumu ar kvalitātes vadības ieviešanas plānu, lai nodrošinātu, ka par ikvienu slimnīcu ir publiski pieejama informācija par tās sniegto pakalpojumu kvalitāti un salīdzinājumu ar citām iestādēm. Te ir runa par dažādiem kvalitātes rādītājiem, kas nav PREMs dati - tie jau tagad pieejami apkopotā veidā SPKC mājas lapā, piemēram, apkalpoto pacientu skaits un citi indikatori, kas daļēji ietverti šajā ziņojumā.
6) Neskatoties uz to, ka par slimnīcu līmeņošanu tiek runāts jau gadiem, sabiedrībai, pacientiem un pat veselības aprūpes speciālistiem joprojām nav izpratnes, kuras slimnīcas sniedz kādus pakalpojumus un kāpēc tieši tos, ne citus - ziņojums būtu papildināms arī ar komunikācijas plānu, kurā ietvertas sabiedrības informēšanas aktivitātes.
7) Aicinām slimnīcas pārliecināties, ka uz viņu informatīvajiem monitoriem izvietotā informācija atbilst W3C standartam, lai tie būtu izlasāmi un saredzami arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, sliktu redzi, - atbilstoši burtu izmēri, teksta izkārtojums, kontrasti, ekrānu maiņas ātrums, utml.
Piedāvātā redakcija
-