Atzinums

Latvijā biežāk sastopamajās zāļu grupās zāļu patēriņš ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt izdevumi par zāļu iegādi ir lielāki, kas norāda uz vidēji augstākām zāļu cenām iedzīvotājiem. Vienlaicīgi ziņojumā ir skaidri norādīts, ka piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības valstu vidū un pat par 34% ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauta vesela virkne medikamentu, kuri ir pieejami pacientiem Igaunijā un Lietuvā. No minētā skaidri izriet, ka Latvija veselības aprūpē un zāļu kompensācijā iegulda mazāk, tās iedzīvotājiem lielākā daļa veselības aprūpes, t.sk. zāļu izmaksu jāsedz no saviem līdzekļiem. Igaunija un Lietuva veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) tērē vairāk un lielāko izdevumu daļu sedz no valsts budžeta līdzekļi. Proti, valsts ieguldījums Latvijas veselības aprūpē, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir būtiski mazāks.

Ziņojuma III nodaļā Valsts īstenotā zāļu politika 1. punktā tiek apspriests PVN likmes samazinājums. Par PVN likmi zālēm nozarē tiek runāts jau daudzus gadus. Kā nozare vairākkārt ir norādījusi, PVN samazināšana zālēm ir nepieciešams un atbalstāms pasākums. Šobrīd tiek piemērota PVN likme 12% apmērā visiem medikamentiem, bet Igaunijā tā ir zemāka – 9% visiem medikamentiem, Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme – 21%. Pasaules Veselības organizācijas 2021.gada ziņojumā „Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā” norādīts, ka Latvijas salīdzinoši augstā PVN likme zālēm (gan recepšu, gan bezrecepšu) ir faktors, kas veicina lielus pacientu personīgos maksājumus, t.sk. ņemot vērā mazāku valsts līdzdalību zāļu kompensēšanā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju.
Veselības ministrijas piedāvātajā risinājumā attiecībā uz PVN likmes samazināšanu ir norādīts tikai tas, ka Veselības ministrija kopā ar Finanšu ministriju kārtējo reizi izvērtēs PVN likmes pārskatīšanas iespējas. Proti, ziņojumā norādīts, ka līdz 2024.gada 1.jūlijam Veselības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēs iespēju Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi tikai recepšu zālēm, nosakot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi. Nav norādīts konkrēts laika periods likmes ieviešanai, kā arī nav norādīts piedāvātais PVN likmes apmērs.
Veselības ministrijas ziņojumā nav vērtēta PVN likmes ietekme uz dārgajām zālēm un kā tas ietekmē pacienta pirktspēju, iegādājoties ļoti dārgas nekompensējamās zāles. PVN šādām zālēm veido vienu no lielākiem īpatsvariem cenu veidošanas modelī.
Ziņojumā Veselības ministrija rosina pārmaiņas ieviest jau īsā termiņā, kā viens no mērķiem norādīts zemākas zāļu cenas pacientiem par ~15-20%. No ziņojuma nav skaidrs, vai šāds samazinājuma apjoms tiks panākts ietverot PVN likmes samazinājumu, vai arī šāds apjoma samazinājums ir aprēķināts bez PVN likmes samazinājuma. Ņemot vērā īsos termiņus, ir pamats secināt, ka Veselības ministrija un Finanšu ministrija nebūs paspējušas izvērtēt PVN likmes samazinājuma iespējas, un šīs zemākās zāļu cenas ir plānots nodrošināt uz zāļu apgādes uzņēmumu un aptieku rēķina.
Ziņojuma III nodaļas 4.punktā Veselības ministrija norāda, ka zāļu ražotāji mēdz piemērot atlaides un veikt mārketinga maksājumus, bet šobrīd šo atlaižu vai maksājumu ietekme uz gala cenu patērētājam netiek regulēta. Veselības ministrija ziņojumā nenorāda, ka ražotāju cenas valstī nekādā veidā netiek regulētas, un tās var tikt brīvi palielinātas, kamēr  zāļu apgādes uzņēmumiem un aptiekām uzcenojumi ir stingri noteikti un cenu palielināšana nav iespējama.
Ziņojuma III nodaļas 5.punkts paredz veicināt godīgu konkurenci farmācijas tirgū un panākt, ka Latvijas pacientiem medikamenti kļūtu lētāki un tiek sekmēta to pieejamība. Veselības ministrija uzsver, ka  ir nepieciešams pilnveidot zāļu pasūtīšanas un pieejamības sistēmu, regulējot caurskatāmāku, efektīvāku un vienlīdzīgāku procesu, kā aptiekas iesniedz zāļu piegādes pieprasījumus zāļu lieltirgotavām un kā zāļu lieltirgotavas sniedz atbildi uz šādiem pieprasījumiem, kā arī uzraudzīt zāļu krājumu un izvešanas riska balansu.
Veselības ministrijas ziņojumā nav sniegts vērtējums par to, ka ražotāji nesniedz datus par zāļu pieejamību ilgtermiņā.  Zāļu pasūtīšanas sistēmu izmaiņas starp lieltirgotavām un aptiekām nedos nekādus uzlabojumus, jo šī sistēma neveicina jaunu preču nonākšanu plauktos. Informācijas apmaiņa par aktuālajām zāļu piegādēm, pārtraukumiem un citu zāļu pieejamību ir Zāļu valsts aģentūras pienākums sadarbībā ar ražotajiem. Ražotājiem būtu jānodrošina šāda informācija savlaicīgi, lai var plānot risinājumus zāļu iztrūkuma gadījumā. Ja zāles netiks piegādāts uz Latviju, tad aptiekām un zāļu apgādes uzņēmumiem nebūs ko ziņot. Ja zāļu piegāžu apjomi uz Latviju ir ierobežoti, salīdzinot ar reālo tirgus pieprasījumu, tad ziņojumi nekādā veidā neatrisinās zāļu nepietiekamību. Ziņojumā netiek vērtēta ražotāju atbildību par saistību neizpildi un zāļu piegādi nepieciešamajā apjomā. LNZAA arī vērš uzmanību uz to, ka jebkādu informācijas sistēmu izstrāde ir administratīvais slogus, kura ieviešanai ir nepieciešams atbilstošs finansējums. Ja Veselības minsitrija ir paredzējusi samazināt nozares komersantu ieņēmumus no zāļu izplatīšnas, tad no budžeta līdzekļiem ir attiecīgi jāparedz finansējums šādu sistēmu izstrādei un ieviešanai. 
Ziņojuma V nodaļā tiek apspriesta integrācijas ietekme uz zāļu tirgu. Veselības ministrija ir norādījusi, ka Latvijā netiek regulētas aptieku īpašuma tiesības un ir atļauta arī t.s. vertikālā integrācija, kur zāļu lieltirgotājam var piederēt aptiekas. Jāvērš uzmanība, ka vertikālā integrācija pastāv arī Lietuvā un citās valstīs un tā netiek uzskatīta par draudu.
Veselības ministrija nepamatoti secina, ka preču klāsts lieltirgotavām piederošajās aptiekās tiek veidots atbilstoši to komerciālam izdevīgumam, kā arī lieltirgotava primāri ir ieinteresēta apkalpot un nodrošināt zāļu pieejamību sev piederošā aptiekā. Lai attīstītos un segtu nepārtrauktos izmaksu pieaugumus (personāla, transporta, nomas, saimniecisko pakalpojumu, energoresursu izmaksas), katrs tirgus dalībnieks konkurē par citu tīklu un t.sk. neatkarīgo aptieku apkalpošanu. Gan lieltirgotavas, gan aptiekas ir ieinteresētas nodrošināt pēc iespējas plašāku preču klāstu un nepieciešamās zāles, uztura bagātinātājus un citas preces visiem tirgus dalībniekiem, lai veicināt savu izaugsmi un peļņu.
Tāpat Veselības ministrija kļūdaini secina, ka vertikālā integrācija var izdarīt spiedienu uz zāļu cenas paaugstināšanu, jo zāļu ražotājiem, kuri piešķir finansiālus labumus lieltirgotavām, šie piešķirtie finansiālie labumi ir jākompensē ar zāļu cenu. Jebkurš zāļu ražotājs var izvēlēties, ar kuru lieltirgotavu slēgt līgumus, un neizdevīgu sadarbības nosacījumu gadījumā izbeigt šādu sadarbības līgumu un pārdot preces aptiekām caur citu lieltirgotavu, jo Latvijā ir vairāk par 80 lieltirgotavām. Faktiski nav iespējama situācija, kad uz zāļu ražotāju tiek izdarīts spiediens par cenu noteikšanu. Vēl jo vairāk, kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles ir pienākums izplatīt noteiktajos termiņos un par noteiktu cenu. 
Ziņojuma VI nodaļā Veselības ministrija piedāvā pasākumus zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējuma I punktā ir piedāvāti risinājumi zāļu cenu veidošanai, cita starpā nosakot, ka:
1.1. visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu/cenu veidošanas principu;
1.2. visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām; 
1.3. Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
LNZAA uzsver, ka ar šādiem pasākumiem lieltirgotavu un  aptieku finansiālais stāvoklis būtiski pasliktināties, tai skaitā samazināsies zāļu apgādes uzņēmumu iespējas piešķirt aptiekām sadarbības komerciālo atlaidi, kas pamatā ir balstīta uz iepirkuma apjomu.
Ziņojumā nav vērtēta kompensējamo zāļu uzcenojumu veidošanas principa piemērošanas sekas visām recepšu zālēm, jo sevišķi ekonomiskās sekas, ko izraisīs šāda rīcība.  Zāļu piecenojumu apmēri nav mainīti kopš 2005.gada, bet ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir ievērojami pieauguši. Laikā, kad tika veidots piecenojumu modelis vidējā alga valstī nepārsniedza ~580EUR, bet šobrīd vidējais atalgojums jau pārsniedz ~1550 EUR. Laika gaitā ir ievērojami pieaugušas arī energoresursu izmaksas, komunālo pakalpojumu, transporta, īres un citas izmaksas.  Sākot no 2021. gada esam piedzīvojuši straujāko izmaksu pieaugumu, līdzīgi kā tas ir arī citās nozarēs, kad izdevumi ļoti strauji pieauga līdz pat 40%, zāļu apgādes uzņēmumiem cenu regulēšanas mehānisms neļauj izmaksas iekļaut preču un pakalpojumu cenās. Šī iemesla dēļ inflācija farmācijas nozarē ir saglabājusies mērena ~6% apmērā, kamēr citās nozarēs cenu pieaugums sasniedz pat 40%. Tas nozīmē, ka energoresursu un citu izmaksu straujais pieaugums ir ticis kompensēts uz nozares rēķina.
Zāļu apgādes uzņēmumi nenodarbojas tikai ar zāļu pārdošanu, tie nodrošina zāļu uzglabāšanu speciālos apstākļos (temperatūru režīmi, ierobežotas piekļuves režīmi), kas paredz speciāli aprīkotas noliktavu telpas, kas atbilsts visām kvalitātes (t.sk. GDP – labas izplatīšanas prakses) un normatīvo aktu prasībām, kā arī zāļu piegādi uz aptiekām un veselības aprūpes iestādēm, kas paredz speciāli aprīkota autoparka uzturēšanu un maršrutu nodrošināšanu pa visu Latviju, tāpat visas darbības, lai nodrošinātu zāļu piegādes ar Kompensējamo zāļu sarakstiem. Farmācijas nozares specifika paredz, ka zāļu piegādes jānodrošina ļoti īsā laikā, lai pacienti tās saņemtu pēc iespējas ātrāk. Tāpat dēļ biežajām kompensējamo zāļu saraksta izmaiņām zāļu apgādes uzņēmumiem nākas uz sava rēķina norakstīt zāles, kuras nav tik pieprasītas, kad tās tiek izslēgtas no kompensācijas saraksta.
Šā brīža straujais un būtiskais izmaksu kāpums un zāļu cenu aprēķināšanas izmaiņas var novest pie tā, ka zāļu apgādes uzņēmumi pārskatīs sortimentu un neveiks ekonomiski neizdevīgas darbības, kas ilgtermiņā var krietni pasliktināt piedāvāto zāļu sortimentu, piegādes ātrumu un medikamentu pieejamību tirgū. Tas neveicinās medikamentu fizisko pieejamību pacientiem Latvijā, jo būs jāoptimizē piegāžu maršruti un piegādes jāveic retāk.
Nosacījums, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, vēlamais efekts netiks panākt, jo lielākais faktors, kas ietekme cenu veidošanu, ir PVN likme un ražotāja noteiktais uzcenojums, kas netiek regulēts un kuru Veselības ministrija arī turpmāk neplāno regulēt. Pastāv arī risks, ka Latvijā palielināsies pieprasījums pēc nereģistrētām zālēm, jo ražotājiem Latvijā nebūs izdevīgi reģistrēt zāles.
Attiecībā uz Lietuvas un Igaunijas situāciju, Ziņojuma III nodaļas 4.punktā ir atsauce uz Pasaules Veselības organizācijas 2021.gada ziņojumu „Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā norāda, ka šis uzcenojums ir lielāks arī salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Šāds secinājums ir ļoti virspusīgs, nevērtējot Lietuvas un Igaunijas uzcenojuma modeli, kas ir atšķirīgs no Latvijā esošā zāļu uzcenojuma modeļa. Proti, Lietuvā un Igaunijā ir noteikts zāļu cenu un uzcenojuma gradācija un lētākām zālēm ir noteikts proporcionāli augstāks uzcenojuma procents. Jo dārgākas zāles, jo zemāks procentuālais uzcenojums. Iedzīvotāji vairāk pērk lētākas zāles un zāļu apgādes uzņēmumi un aptiekas var gūt ieņēmumus no lētāku zāļu pārdošana lielākā apjomā. Piemēram, zālēm, kuru cena ir līdz 1,86EUR, lieltirgotavas var piemērot uzcenojumu līdz 18%, savukārt, zālēm, kuru cena ir robežās no 19,75EUR līdz 263,29EUR, drīkst piemērot uzcenojumu līdz 5%. Igaunijā zālēm līdz 1,60EUR drīkst piemērot uzcenojumu līdz 20%. Attiecīgi Lietuvā un Igaunijā būs būtiski lielāks uzcenojums, nekā Veselības ministrijas plānotajā piecenojumu modelī, kad visām recepšu zālēm plānots noteikt kompensējamo zāļu uzcenojumu veidošanas principu.
Veselības ministrijai būtu jāveic detalizēta cenu veidošanas modeļu izpēte, salīdzināšana un izvērtēšanu, nevis akli jāatsaucas uz citu organizāciju vispārīgiem paziņojumiem, kā uz objektīvi pierādītu patiesību.
Ziņojuma VI nodaļas II punktā ir norādīti pasākumi zāļu cenu kompensācijas jomā, nosakot, ka līdz 2024.gada 1.jūlijam Veselības ministrijai izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai, kuras nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, tiek piemērota 5%  kompensācija iegādājoties zāles aptiekā.
 LNZAA vērš uzmanību, ka 5% kompensācija visām nekompensējamām zālēm būtiski nepalielinās medikamentu pieejamību pacientiem, jo kvalitatīvu un dārgu medikamentu cena tāpat ir pārāk augsta. Tomēr šāds solis graus esošo Kompensācijas sistēmu, kas līdz šim paredzēja kompensēt tikai lētākās (references) zāles. Šāds solis var mazināt zāļu ražotāju vēlmi cīnīties par iekļūšanu kompensējamo zāļu sarakstā un piedāvāt konkurētspējīgākas cenas.
Attiecībā uz Ziņojuma VI nodaļas 5.punktu, kas paredz līdz 2025.gada 1.janvārim Veselības ministrijai koordinēt priekšlikumu izstrādi par iespējām noteikt maksimālo pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājumu apmēru par recepšu zālēm vienā kalendārā gadā, norādām, ka ir būtiski noteikt atbilstošas summas, lai pacienti tās patiešām izjustu zāļu iegādes brīdī. Šobrīd nav izprotams šī ierosinājuma reālais ieguvums iedzīvotājiem, jo kā rāda Lietuvas pieredze, tieši samazinot pacienta līdzmaksājumu var panākt ražotāju lielāku konkurenci kompensējamo zāļu  saraksta ietvaros, kas ražotājus stimulē samazināt cenas.
Ziņojuma VI nodaļas III punktā ir paredzēta Zāļu vienlīdzība pieejamības un informācijas jomā, nosakot, ka Līdz 2025.gada 1.janvārim Veselības ministrijai jākoordinē priekšlikumu izstrāde un ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, nosakot informācijas apmaiņas uzlabošanu par aktuālajām zāļu piegādēm, piegāžu pārtraukumiem un citu līdzvērtīgas efektivitātes zāļu pieejamību. Informācijas apmaiņa par aktuālajām zāļu piegādēm, pārtraukumiem un citu zāļu pieejamību ir Zāļu valsts aģentūras pienākums sadarbībā ar ražotajiem, un ražotājiem būtu jānodrošina šāda informācija operatīva sniegšana Zāļu valsts aģentūrai un visai farmācijas nozarei.
Ziņojuma nobeigumā uzsvērts, ka izstrādājot jauno zāļu uzcenojumu modeli svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā. Ņemot vērā, ka samaksa par farmaceitisko aprūpi netiek paredzēta, bet ar uzcenojuma samazinājumu samazināsies arī aptieku ieņēmumi, kā arī netiek paredzēti jauni aptieku pakalpojumi, netiek paredzēta maksas par recepšu apstrādi, vai pagarināšanu, nav saprotams kādā veidā tiks veicināta farmaceitu neatkarība. Atklāts paliek jautājums, kā tiks attīstīti aptieku pakalpojumi un veicināta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte. Pretēji Veselības ministrijas prognozēm, pastāv risks, ka aptiekas mazāk apdzīvotos reģionos varētu saskarties ar lielākiem sarežģījumiem darbības turpināšanai, nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi. Turklāt arī pastāv risks, ka attālākajos reģionos pasliktināsies piegāžu biežums un attiecīgi arī medikamentu pieejamība.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto LNZAA neatbalsta informatīvā ziņojuma  par zāļu finansiālo pieejamību (23-TA-3101) turpmāko virzību.
Ziņojumā ir norādīts, ka zāļu patēriņa dati liecina, ka Latvijā biežāk sastopamajās zāļu grupās zāļu patēriņš ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt izdevumi par zāļu iegādi ir lielāki, kas norāda uz vidēji augstākām zāļu cenām iedzīvotājiem. Vienlaicīgi ziņojumā ir skaidri norādīts, ka piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības valstu vidū un pat par 34% ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauta vesela virkne medikamentu, kuri ir pieejami pacientiem Igaunijā un Lietuvā. No minētā skaidri izriet, ka Latvija veselības aprūpē un zāļu kompensācijā iegulda mazāk, tās iedzīvotājiem lielākā daļa veselības aprūpes, t.sk. zāļu izmaksu jāsedz no saviem līdzekļiem. Igaunija un Lietuva veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) tērē vairāk un lielāko izdevumu daļu sedz no valsts budžeta līdzekļi. Proti, valsts ieguldījums Latvijas veselības aprūpē, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir būtiski mazāks.

Ziņojuma III nodaļā Valsts īstenotā zāļu politika 1. punktā tiek apspriests PVN likmes samazinājums. Par PVN likmi zālēm nozarē tiek runāts jau daudzus gadus. Kā nozare vairākkārt ir norādījusi, PVN samazināšana zālēm ir nepieciešams un atbalstāms pasākums. Šobrīd tiek piemērota PVN likme 12% apmērā visiem medikamentiem, bet Igaunijā tā ir zemāka – 9% visiem medikamentiem, Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme – 21%. Pasaules Veselības organizācijas 2021.gada ziņojumā „Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā” norādīts, ka Latvijas salīdzinoši augstā PVN likme zālēm (gan recepšu, gan bezrecepšu) ir faktors, kas veicina lielus pacientu personīgos maksājumus, t.sk. ņemot vērā mazāku valsts līdzdalību zāļu kompensēšanā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju.
Veselības ministrijas piedāvātajā risinājumā attiecībā uz PVN likmes samazināšanu ir norādīts tikai tas, ka Veselības ministrija kopā ar Finanšu ministriju kārtējo reizi izvērtēs PVN likmes pārskatīšanas iespējas. Proti, ziņojumā norādīts, ka līdz 2024.gada 1.jūlijam Veselības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēs iespēju Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi tikai recepšu zālēm, nosakot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi. Nav norādīts konkrēts laika periods likmes ieviešanai, kā arī nav norādīts piedāvātais PVN likmes apmērs.
Veselības ministrijas ziņojumā nav vērtēta PVN likmes ietekme uz dārgajām zālēm un kā tas ietekmē pacienta pirktspēju, iegādājoties ļoti dārgas nekompensējamās zāles. PVN šādām zālēm veido vienu no lielākiem īpatsvariem cenu veidošanas modelī.
Ziņojumā Veselības ministrija rosina pārmaiņas ieviest jau īsā termiņā, kā viens no mērķiem norādīts zemākas zāļu cenas pacientiem par ~15-20%. No ziņojuma nav skaidrs, vai šāds samazinājuma apjoms tiks panākts ietverot PVN likmes samazinājumu, vai arī šāds apjoma samazinājums ir aprēķināts bez PVN likmes samazinājuma. Ņemot vērā īsos termiņus, ir pamats secināt, ka Veselības ministrija un Finanšu ministrija nebūs paspējušas izvērtēt PVN likmes samazinājuma iespējas, un šīs zemākās zāļu cenas ir plānots nodrošināt uz zāļu apgādes uzņēmumu un aptieku rēķina.
Ziņojuma III nodaļas 4.punktā Veselības ministrija norāda, ka zāļu ražotāji mēdz piemērot atlaides un veikt mārketinga maksājumus, bet šobrīd šo atlaižu vai maksājumu ietekme uz gala cenu patērētājam netiek regulēta. Veselības ministrija ziņojumā nenorāda, ka ražotāju cenas valstī nekādā veidā netiek regulētas, un tās var tikt brīvi palielinātas, kamēr  zāļu apgādes uzņēmumiem un aptiekām uzcenojumi ir stingri noteikti un cenu palielināšana nav iespējama.
Ziņojuma III nodaļas 5.punkts paredz veicināt godīgu konkurenci farmācijas tirgū un panākt, ka Latvijas pacientiem medikamenti kļūtu lētāki un tiek sekmēta to pieejamība. Veselības ministrija uzsver  ir nepieciešams pilnveidot zāļu pasūtīšanas un pieejamības sistēmu, regulējot caurskatāmāku, efektīvāku un vienlīdzīgāku procesu, kā aptiekas iesniedz zāļu piegādes pieprasījumus zāļu lieltirgotavām un kā zāļu lieltirgotavas sniedz atbildi uz šādiem pieprasījumiem, kā arī uzraudzīt zāļu krājumu un izvešanas riska balansu.
Veselības ministrijas ziņojumā nav sniegts vērtējums par to, ka ražotāji nesniedz datus par zāļu pieejamību ilgtermiņā.  Zāļu pasūtīšanas sistēmu izmaiņas starp lieltirgotavām un aptiekām nedos nekādus uzlabojumus, jo šī sistēma neveicina jaunu preču nonākšanu plauktos. Informācijas apmaiņa par aktuālajām zāļu piegādēm, pārtraukumiem un citu zāļu pieejamību ir Zāļu valsts aģentūras pienākums sadarbībā ar ražotajiem. Ražotājiem būtu jānodrošina šāda informācija savlaicīgi, lai var plānot risinājumus zāļu iztrūkuma gadījumā. Ja zāles netiks piegādāts uz Latviju, tad aptiekām un zāļu apgādes uzņēmumiem nebūs ko ziņot. Ja zāļu piegāžu apjomi uz Latviju ir ierobežoti, salīdzinot ar reālo tirgus pieprasījumu, tad ziņojumi nekādā veidā neatrisinās zāļu nepietiekamību. Ziņojumā netiek vērtēta ražotāju atbildību par saistību neizpildi un zāļu piegādi nepieciešamajā apjomā.
Ziņojuma V nodaļā tiek apspriesta integrācijas ietekme uz zāļu tirgu. Veselības ministrija ir norādījusi, ka Latvijā netiek regulētas aptieku īpašuma tiesības un ir atļauta arī t.s. vertikālā integrācija, kur zāļu lieltirgotājam var piederēt aptiekas. Jāvērš uzmanība, ka vertikālā integrācija pastāv arī Lietuvā un citās valstīs un tā netiek uzskatīta par draudu.
Veselības ministrija nepamatoti secina, ka preču klāsts lieltirgotavām piederošajās aptiekās tiek veidots atbilstoši to komerciālam izdevīgumam, kā arī lieltirgotava primāri ir ieinteresēta apkalpot un nodrošināt zāļu pieejamību sev piederošā aptiekā. Lai attīstītos un segtu nepārtrauktos izmaksu pieaugumus (personāla, transporta, nomas, saimniecisko pakalpojumu, energoresursu izmaksas), katrs tirgus dalībnieks konkurē par citu tīklu un t.s. neatkarīgo aptieku apkalpošanu. Gan lieltirgotavas, gan aptiekas ir ieinteresētas nodrošināt pēc iespējas plašāku preču klāstu un nepieciešamās zāles, uztura bagātinātājus un citas preces visiem tirgus dalībniekiem, lai veicināt savu izaugsmi un peļņu.
Tāpat Veselības ministrija kļūdaini secina, ka vertikālā integrācija var izdarīt spiedienu uz zāļu cenas paaugstināšanu, jo zāļu ražotājiem, kuri piešķir finansiālus labumus lieltirgotavām, šie piešķirtie finansiālie labumi ir jākompensē ar zāļu cenu. Jebkurš zāļu ražotājs var izvēlēties, ar kuru lieltirgotavu slēgt līgumus, un neizdevīgu sadarbības nosacījumu gadījumā izbeigt šādu sadarbības līgumu un pārdot preces aptiekām caur citu lieltirgotavu, jo Latvijā ir vairāk par 80 lieltirgotavām. Faktiski nav iespējama situācija, kad uz zāļu ražotāju tiek izdarīts spiediens par cenu noteikšanu. Vēl jo vairāk, kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles ir pienākums izplatīt noteiktajos termiņos un par noteiktu cenu. 
Ziņojuma VI nodaļā Veselības ministrija piedāvā pasākumus zāļu pieejamības nodrošināšanai un ietekmes izvērtējuma I punktā ir piedāvāti risinājumi zāļu cenu veidošanai, cita starpā nosakot, ka:
1.1. visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu/cenu veidošanas principu;
1.2. visām recepšu zālēm tiek izstrādāts jauns uzcenojumu veidošanās modelis, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām; 
1.3. Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
LNZAA uzsver, ka ar šādiem pasākumiem lieltirgotavu un  aptieku finansiālais stāvoklis būtiski pasliktināties, tai skaitā samazināsies zāļu apgādes uzņēmumu iespējas piešķirt aptiekām sadarbības komerciālo atlaidi, kas pamatā ir balstīta uz iepirkuma apjomu.
Ziņojumā nav vērtēta kompensējamo zāļu uzcenojumu veidošanas principa piemērošanas sekas visām recepšu zālēm, jo sevišķi ekonomiskās sekas, ko izraisīs šāda rīcība.  Zāļu piecenojumu apmēri nav mainīti kopš 2005.gada, bet ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir ievērojami pieauguši. Laikā, kad tika veidots piecenojumu modelis vidējā alga valstī nepārsniedza ~580EUR, bet šobrīd vidējais atalgojums jau pārsniedz ~1550 EUR. Laika gaitā ir ievērojami pieaugušas arī energoresursu izmaksas, komunālo pakalpojumu, transporta, īres un citas izmaksas.  Sākot no 2021. gada esam piedzīvojuši straujāko izmaksu pieaugumu, līdzīgi kā tas ir arī citās nozarēs, kad izdevumi ļoti strauji pieauga līdz pat 40%, zāļu apgādes uzņēmumiem cenu regulēšanas mehānisms neļauj izmaksas iekļaut preču un pakalpojumu cenās. Šī iemesla dēļ inflācija farmācijas nozarē ir saglabājusies mērena ~6% apmērā, kamēr citās nozarēs cenu pieaugums sasniedz pat 40%. Tas nozīmē, ka energoresursu un citu izmaksu straujais pieaugums ir ticis kompensēts uz nozares rēķina.
Zāļu apgādes uzņēmumi nenodarbojas tikai ar zāļu pārdošanu, tie nodrošina zāļu uzglabāšanu speciālos apstākļos (temperatūru režīmi, ierobežotas piekļuves režīmi), kas paredz speciāli aprīkotas noliktavu telpas, kas atbilsts visām kvalitātes (t.sk. GDP – labas izplatīšanas prakses) un normatīvo aktu prasībām, kā arī zāļu piegādi uz aptiekām un veselības aprūpes iestādēm, kas paredz speciāli aprīkota autoparka uzturēšanu un maršrutu nodrošināšanu pa visu Latviju, tāpat visas darbības, lai nodrošinātu zāļu piegādes ar Kompensējamo zāļu sarakstiem. Farmācijas nozares specifika paredz, ka zāļu piegādes jānodrošina ļoti īsā laikā, lai pacienti tās saņemtu pēc iespējas ātrāk. Tāpat dēļ biežajām kompensējamo zāļu saraksta izmaiņām zāļu apgādes uzņēmumiem nākas uz sava rēķina norakstīt zāles, kuras nav tik pieprasītas, kad tās tiek izslēgtas no kompensācijas saraksta.
Šā brīža straujais un būtiskais izmaksu kāpums un zāļu cenu aprēķināšanas izmaiņas var novest pie tā, ka zāļu apgādes uzņēmumi pārskatīs sortimentu un neveiks ekonomiski neizdevīgas darbības, kas ilgtermiņā var krietni pasliktināt piedāvāto zāļu sortimentu, piegādes ātrumu un medikamentu pieejamību tirgū. Tas neveicinās medikamentu fizisko pieejamību pacientiem Latvijā, jo būs jāoptimizē piegāžu maršruti un piegādes jāveic retāk.
Nosacījums, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, vēlamais efekts netiks panākt, jo lielākais faktors, kas ietekme cenu veidošanu, ir PVN likme un ražotāja noteiktais uzcenojums, kas netiek regulēts un kuru Veselības ministrija arī turpmāk neplāno regulēt. Pastāv arī risks, ka Latvijā palielināsies pieprasījums pēc nereģistrētām zālēm, jo ražotājiem Latvijā nebūs izdevīgi reģistrēt zāles.
Attiecībā uz Lietuvas un Igaunijas situāciju, Ziņojuma III nodaļas 4.punktā ir atsauce uz Pasaules Veselības organizācijas 2021.gada ziņojumu „Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā norāda, ka šis uzcenojums ir lielāks arī salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Šāds secinājums ir ļoti virspusīgs, nevērtējot Lietuvas un Igaunijas uzcenojuma modeli, kas ir atšķirīgs no Latvijā esošā zāļu uzcenojuma modeļa. Proti, Lietuvā un Igaunijā ir noteikts zāļu cenu un uzcenojuma gradācija un lētākām zālēm ir noteikts proporcionāli augstāks uzcenojuma procents. Jo dārgākas zāles, jo zemāks procentuālais uzcenojums. Iedzīvotāji vairāk pērk lētākas zāles un zāļu apgādes uzņēmumi un aptiekas var gūt ieņēmumus no lētāku zāļu pārdošana lielākā apjomā. Piemēram, zālēm, kuru cena ir līdz 1,86EUR, lieltirgotavas var piemērot uzcenojumu līdz 18%, savukārt, zālēm, kuru cena ir robežās no 19,75EUR līdz 263,29EUR, drīkst piemērot uzcenojumu līdz 5%. Igaunijā zālēm līdz 1,60EUR drīkst piemērot uzcenojumu līdz 20%. Attiecīgi Lietuvā un Igaunijā būs būtiski lielāks uzcenojums, nekā Veselības ministrijas plānotajā piecenojumu modelī, kad visām recepšu zālēm plānots noteikt kompensējamo zāļu uzcenojumu veidošanas principu.
Veselības ministrijai būtu jāveic detalizēta cenu veidošanas modeļu izpēte, salīdzināšana un izvērtēšanu, nevis akli jāatsaucas uz citu organizāciju vispārīgiem paziņojumiem, kā uz objektīvi pierādītu patiesību.
Ziņojuma VI nodaļas II punktā ir norādīti pasākumi zāļu cenu kompensācijas jomā, nosakot, ka līdz 2024.gada 1.jūlijam Veselības ministrijai izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai, kuras nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, tiek piemērota 5%  kompensācija iegādājoties zāles aptiekā.
 LNZAA vērš uzmanību, ka 5% kompensācija visām nekompensējamām zālēm būtiski nepalielinās medikamentu pieejamību pacientiem, jo kvalitatīvu un dārgu medikamentu cena tāpat ir pārāk augsta. Tomēr šāds solis graus esošo Kompensācijas sistēmu, kas līdz šim paredzēja kompensēt tikai lētākās (references) zāles. Šāds solis var mazināt zāļu ražotāju vēlmi cīnīties par iekļūšanu kompensējamo zāļu sarakstā un piedāvāt konkurētspējīgākas cenas.
Attiecībā uz Ziņojuma VI nodaļas 5.punktu, kas paredz līdz 2025.gada 1.janvārim Veselības ministrijai koordinēt priekšlikumu izstrādi par iespējām noteikt maksimālo pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājumu apmēru par recepšu zālēm vienā kalendārā gadā, norādām, ka ir būtiski noteikt atbilstošas summas, lai pacienti tās patiešām izjustu zāļu iegādes brīdī. Šobrīd nav izprotams šī ierosinājuma reālais ieguvums iedzīvotājiem, jo kā rāda Lietuvas pieredze, tieši samazinot pacienta līdzmaksājumu var panākt ražotāju lielāku konkurenci kompensējamo zāļu  saraksta ietvaros, kas ražotājus stimulē samazināt cenas.
Ziņojuma VI nodaļas III punktā ir paredzēta Zāļu vienlīdzība pieejamības un informācijas jomā, nosakot, ka Līdz 2025.gada 1.janvārim Veselības ministrijai jākoordinē priekšlikumu izstrāde un ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, nosakot informācijas apmaiņas uzlabošanu par aktuālajām zāļu piegādēm, piegāžu pārtraukumiem un citu līdzvērtīgas efektivitātes zāļu pieejamību. Informācijas apmaiņa par aktuālajām zāļu piegādēm, pārtraukumiem un citu zāļu pieejamību ir Zāļu valsts aģentūras pienākums sadarbībā ar ražotajiem, un ražotājiem būtu jānodrošina šāda informācija operatīva sniegšana Zāļu valsts aģentūrai un visai farmācijas nozarei.
Ziņojuma nobeigumā uzsvērts, ka izstrādājot jauno zāļu uzcenojumu modeli svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā. Ņemot vērā, ka samaksa par farmaceitisko aprūpi netiek paredzēta, bet ar uzcenojuma samazinājumu samazināsies arī aptieku ieņēmumi, kā arī netiek paredzēti jauni aptieku pakalpojumi, netiek paredzēta maksas par recepšu apstrādi, vai pagarināšanu, nav saprotams kādā veidā tiks veicināta farmaceitu neatkarība. Atklāts paliek jautājums, kā tiks attīstīti aptieku pakalpojumi un veicināta farmaceitiskās aprūpes kvalitāte. Pretēji Veselības ministrijas prognozēm, pastāv risks, ka aptiekas mazāk apdzīvotos reģionos varētu saskarties ar lielākiem sarežģījumiem darbības turpināšanai, nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi. Turklāt arī pastāv risks, ka attālākajos reģionos pasliktināsies piegāžu biežums un attiecīgi arī medikamentu pieejamība.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto LNZAA neatbalsta informatīvā ziņojuma  par zāļu finansiālo pieejamību (23-TA-3101) turpmāko virzību.
 

-