Atzinums

Latvijas Lielo pilsētu asociācija aicina pamatnostādnēs veikt tirgus nepilnību novērtējumu Latvijas valstspilsētās, t.sk. Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, lai radītu pašvaldību vajadzībām pielāgotus atbalsta instrumentus ekonomiski pieejamu mājokļu īrei vai iegādei Rīgas mājsaimniecībām.

-

Atbilstoši normatīvajam regulējumam, tikai tās pašvaldības, kuras ir spējušas nodrošināt ar dzīvokļa palīdzību visas personas, kurām, ir tiesīgas izīrēt dzīvojamo telpu citām personu kategorijām:
a.    Kamēr Rīgas valstspilsētas pašvaldībā saglabājas rinda dzīvokļu palīdzībai tām personām, kurām ir nepieciešama palīdzība pirmām kārtām, pašvaldība nevar īstenot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kā arī kvalificēti speciālisti var saņemt palīdzību no pašvaldības dzīvokļu jautājumu risināšanai.
b.   Rīgā ir visaugstākais nodarbinātības līmenis un ilgstoši trūkst pedagogu, pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju un to palīgu, policistu, kvalificētu būvinženieru u.t.t. Taču pašvaldība ir izslēgta no valsts atbalsta instrumentu saņēmēju loka un tādējādi ierobežoto iespēju dēļ nevar būvēt ekonomiski pieejamus mājokļus iepriekš minēto profesiju pārstāvju piesaistei Rīgai.

-

Lūdzam pamatnostādņu 6.1. sadaļu papildināt ar piemēriem par pašvaldībām, kuras ir spējušas nodrošināt ar dzīvokļa palīdzību visas personas, kurām ir nepieciešama palīdzība pirmām kārtām.

-

Pamatnostādņu 5.2. sadaļā norādīts, ka mazāk kā 9% Latvijas mājsaimniecību dzīvo tām piederošos mājokļos ar hipotekārā kredīta saistībām. Lūgums pamatnostādnes papildināt ar informāciju par šādu statistiku Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, teorētiski pieļaujot, ka iedzīvotāju īpatsvars Rīgā, kas dzīvo mājokļos ar hipotekārā kredīta saistībām, varētu būt augstāks nekā vidēji valstī, tādējādi arī šī varētu būt plašāka iedzīvotāju grupa, kurai nav iespēja pretendēt uz pieejamu mājokli.

-

Pamatnostādņu kopsavilkumā norādīts, ka to mērķis ir veicināt kvalitatīvu mājokļu pieejamību visām iedzīvotāju grupām, taču nav norādīts, vai ieguldījumi šī mērķa sasniegšanai ir paredzēti visās pašvaldībās vienlīdzīgi, tai skaitā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Esošie un tuvākajā nākotnē paredzētie valsts atbalsta instrumenti mājokļu pieejamības sekmēšanai norāda uz pretējo, ka tieši Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir izslēgta no atbalsta saņēmēju loka.

-

Pamatnostādņu kopsavilkumā norādīts, ka īpaši reģionos ar pieaugošu nodarbinātību, mājsaimniecības ar pietiekamiem ienākumiem mājokļa iegādei vai īrei uz tirgus nosacījumiem bieži saskaras ar kvalitatīvu vai izmērā atbilstošu mājokļu piedāvājuma trūkumu.
a.     Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par nodarbinātības līmeni 2021.gadā, secināms, ka visaugstākais nodarbinātības līmenis ir Rīgā un Pierīgas reģionā un attiecīgi pieejama mājokļa nodrošināšanai jāvelta īpaša uzmanība tieši Rīgā un Pierīgas reģionā.
b.     Pārdomātas un uz vienlīdzīgiem nosacījumiem balstītas mājokļu politikas veidošana un īstenošana ir viens no būtiskākajiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības attīstības mērķiem, tamdēļ 2021.gadā tika izstrādāts pētījums “Pētījums konceptuālā ziņojuma izstrādei pieejama mājokļa nodrošināšanai Rīgas pašvaldībā”, šajā ziņojumā tika secināts, ka vien ceturtā daļa Rīgas mājsaimniecību var atļauties īrēt kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu mājokli uz tirgus nosacījumiem vai saņemt kredītu mājokļa iegādei, tā izmaksām netērējot vairāk kā 30% no savā rīcībā esošajiem ienākumiem.

-

Lūdzam 4.9. uzdevumā “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ietvert regulējumu par to dzīvojamo māju, kurās nav pārņemtas pārvaldīšanas tiesības, pārvaldīšanu” izvērtēt aspektu par pašvaldības kā dzīvokļa īpašnieka īpašo statusu kopībā, jo īpašnieks savu īpašumu pats nelieto, bet izīrē likumā noteiktām personu kategorijām.

-

Pamatnostādņu tekstā minēts jēdziens “pienācīgs mājoklis”; ja šāds jēdziens turpmāk tiek izmantots attiecībā uz mājokļa raksturojumu, iespējams, ka būs nepieciešams pārskatīt esošo mājokļu palīdzības saņēmēju loku, ietverot arī tādas personas, kuras dzīvo mājoklī bez ērtībām.

-

Aicinām pamatnostādnēs ietvert informāciju par krīzes mājokļu pieejamību, proti, mājokļiem, kuros paredzēta īslaicīga personu uzturēšanās krīzes situācijā, kā arī aicinām papildināt pamatnostādnes ar motivācijas jeb atbalsta mehānismiem šādu krīzes mājokļu izveidei.

-

Lūdzam vērtēt 1.6. uzdevuma “Definēt laiku, cik ātri pašvaldībai nepieciešams sniegt palīdzību dažādām sabiedrības grupām” būtību, jo ar šādas definīcijas vai laika perioda ieviešanu pašvaldības nevar atrisināt mājokļu fonda trūkumu; tā vietā jārada atbalsta instrumenti pašvaldībām, lai tām būtu pieejami atbalsta instrumenti kvalitatīva mājokļa fonda izveidei (skat 1.5 uzdevumu “Izstrādāt atbalsta mehānismu sociālo un pašvaldības īres mājokļu būvniecībai vai atjaunošanai”).

-

LLPA neatbalsta 1.4. uzdevumu “Izstrādāt efektīvu mehānismu personu pārcelšanai uz citu mājokli, ja esošais ir kļuvis dzīvošanai nederīgs”, jo var radīt segregācijas risku, kā arī ierobežo  cilvēktiesības brīvi izvēlēties savu dzīvesvietu.

-

LLPA neatbalsta 1.2. uzdevumu “Izstrādāt mehānismu, kas nodrošina personām bez deklarētās dzīvesvietas iespēju pieteikties pašvaldības palīdzības saņemšanai mājokļa jautājumos”, jo šāds uzdevums pēc būtības nonāk pretrunā ar Dzīvesvietas deklarēšanās likumu un radīs papildus slogu pilsētām, it sevišķi Rīgai.

-

Ņemot vērā zemo vides pieejamību, aicinām pārskatīt sadaļā “Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji” “2.3. Daudzdzīvokļu ēku (kāpņutelpu) skaits, kur uzlabota vides pieejamība izbūvējot liftu” rezultatīvo rādītāju ar vērtību 85, kas salīdzinot pret kopējo dzīvojamo fondu neradīs būtiskas izmaiņas.

-

Lūdzam pārskatīt pamatnostādnes un veikt nepieciešamos precizējumus, lai tiktu norādītas atsauces uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, pamatnostādņu 23.lappusē ir norādīta atsauce uz  likumu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, kurš 15.01.2022. zaudējis spēku.

-

Priekšlikums: Papildināt Mājokļu pieejamības pamatnostādnes ar atbalstu Kooperatīvām sabiedrībām. Ņemot par piemēru Vāciju, kur kooperatīvās sabiedrības darbojas jau vairāk kā 175 gadus un pat Padomju savienību, kur arī tika realizēti šādi projekti, uzskatām, ka tas ir ātrākais un labākais veids kā valsts bez tieša līdzfinansējuma, izmantojot tikai garantiju līdz ēku nodošanai ekspluatācijā, var stimulēt gan fizisku, gan juridisku personu iesaisti kooperatīvās sabiedrībās. Problēma ir tajā apstāklī, ka pilsētās, kur strauji attīstās ražošanas un pakalpojumu sektors, trūkst kvalitatīvu mājokļu augsti kvalificētam darba spēkam par tirgus cenu. Kooperatīvā sabiedrība ar biedru naudām nodrošina projekta sagatavošanu un nulles cikla būvniecību, pēc tam par aizņēmuma līdzekļiem ēka tiek pabeigta un aizdevums atmaksāts no īres maksas. Svarīgi, lai var iesaistīties arī pašvaldība, piedaloties kooperatīvajā sabiedrībā ar par tirgus cenu novērtētu zemes gabalu un iegūstot atbilstoša dzīvokļu skaita īres tiesības, ko var izmantot speciālistu piesaistei vai arī pārdodot vietas kooperatīvā, atgūt zemes gabala vērtību naudā. 

-