Atzinums

Likumprojektā tiek lietoti termini "Latvijas pilsonis", "pilsonis", "persona",   lūdzam vienādot likumprojektā izmantoto terminoloģiju, izvēloties vienu no lietotiem terminiem, kas veicinātu likumprojekta viennozīmīgu uztveramību.

-

Izteikt likumprojekta 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Vienu no valsts aizsardzības dienesta veidiem pilda šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Šobrīd izriet, ka viens dienesta veids pēctecīgi nomaina nākamo.

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.punkts nosaka, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības. Attiecīgi Biroja ieskatā nepieciešams pārskatīt likumprojekta 5.panta pirmo teikumu (nav skaidrs teksts).
 

-

9.pantā noteiktais ziņu apjoms, ko paredzēts saņemt no Sodu reģistra, ir šaurāks nekā 15.pantā noteiktie ierobežojumi (15.pants (4)
pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;). Vēršam uzmanību, ka atzīšana par aizdomās turēto vai apsūdzēto nav sodāmība. Līdz ar to nepieciešams attiecīgi precizēt no Sodu reģistra saņemamo ziņu apjomu.

-

Lūdzu izvērtēt , vai  Aizsardzības  ministrijas atbildīgā struktūrvienība ir persona, kas  pieņem lēmumus par civilā dienesta pildīšanas nosacījumiem. Atbilstoši likumprojekta 2. panta otrajai daļai paredzēts, ka valsts civilo dienestu regulē Valsts civilā dienesta likums. IeM  ieskatā šie jautājumi , jo īpaši lēmums par ierašanās laiku civilā dienesta uzsākšanai, regulējami Civilā dienesta likumā , un šos lēmumu pieņem attiecīgā valsts pārvaldes iestāde , kurā persona pildīs valsts civilo dienestu .Līdz ar to normas, kas nosaka valsts civilā dienesta izpildi, no likumprojekta būtu svītrojamas. Ievērojot minēto, lūdzam no likumprojekta 13. panta trešās daļas svītrot vārdus "norādot dienesta pildīšanas vietu, ilgumu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai".

-

Informatīvā ziņojuma "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu"  (22-TA_2336) , kas tiek virzīts vienotā paketē ar šo likumprojektu  2.2. nodaļā  tiek norādīts ka " tāpat iesaukuma atlikšana attiecas arī uz pilsoņiem, kas iestājušies studijām Valsts policijas koledžā, Valsts robežsardzes koledžā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un personām, kas ir imatrikulētas Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas tehniskās universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju programmās civilmilitāro, inženiertehnisko, vadības zinību vai tiesību zinību tematiskajā jomā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (Tieslietu ministrijas  attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi) resora iestādes nosūtījumu."
Likumprojektā nav ietverts regulējums , kas atrunātu šo principu . Lūdzu novērst pretrunu starp šiem dokumentu projektiem , attiecīgi papildinot likumprojekta 15. pantu. 

-

Lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas  izglītības iestāžu- Valsts policijas  koledžas , Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas  specializēto studiju programmu reflektantu nokomplektēšanu,un  tādējādi nodrošinātu pastāvīgu Valsts policijas , Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personālsastāva pietiekamību un atjaunošanu , līdz ar to  nodrošinot valsts iekšējās drošības  uzdevumu izpildi , atkārtoti lūdzam papildināt likumprojektu un ar to saistīto informatīvo ziņojumu (22-TA-2336) , iekļaujot informāciju par vēl vienu kategoriju, kas nebūtu iesaucama valsts aizsardzības dienestā - jauniešiem, kas ir plānojuši savu turpmāko karjeru saistīt ar iekšējās drošības iestādēm un uzsākuši iestāšanās procesu  studijām minētajās izglītības iestādēs. 

-

Likumprojekts nostāda aizsardzības funkcijas valstī augstāk, par citām funkcijām t.sk., iekšējo drošību, jo paredz liela skaita noteikta vecuma cilvēkresursu novirzīšanu aizsardzības resursam, atņemot to citām sabiedrības tiesību aizsardzības svarīgām jomām. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir jānodrošina efektīva aizsardzība ikvienai personai, kuras tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas (skat. Satversmes tiesas 2012.gada 20.aprīļa spriedumu lietā Nr.2011-16-01), tādējādi  valsts aizsardzības dienesta ieviešanas procesā ir ņemams vērā faktors, ka citi resori nodrošina vienlīdz svarīgu tiesību aizsardzību valsts iedzīvotājiem. Attiecīgi aicinam ņemt vērā citu tiesībaizsardzības iestāžu funkciju izpildi un atbildību pret sabiedrību tās tiesību aizsardzībā. 
Likumprojekta 15. pantā nepieciešams paredzēt izņēmumu atiecībā uz  valsts aizsardzības dienesta pildīšanas atlikšanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Šis pamatprincips jau ir ietverts Aizsardzības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu"  (22- TA-2336) 2.2. nodaļas piektajā rindkopā. 

Lūdzu papildināt 15 pantu ar jaunu apakšpunktu , nosakot, ka lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni kam atbilstoši Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmajai daļai ir noteikts mobilizācijas izņēmums.

-

Izvērtēt un norādīt likumprojektā vai anotācijā vai paredzētais ierobežojums attiecināms arī uz brīvprātīgo iestāšanos dienestā.
Izvērtēt šāda ierobežojuma pamatotību un atbilstību mērķa sasniegšanai, un to norādīt anotācijā, ja persona dienējusi, piemēram, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai citas Pilsonības likuma 12.panta trešajā daļā noteiktas valsts bruņotajos spēkos.

-

Svītrot likumprojekta 16.panta trešo daļu, jo šādas normas iekļaušanas pamatojums acīmredzami nesasniedz paredzēto mērķi – nepieļaut personu izvairīšanos no dienesta. Šāda norma ir pretrunā Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajam pienākumam saņemt personu apliecinošu dokumentu personai no 15 gadu vecuma un nav norādīta šā likumprojekta saistība ar Personu apliecinošu dokumentu likumu. Personu apliecinošu dokumentu piespiedu neizsniegšana personai var radīt nesamērīgas sekas personai, kad tā nevar realizēt savas pamattiesības, piemēram, veselības aprūpes jomā, nevar reģistrēt bērna dzimšanu, laulību, nevar piedalīties vēlēšanās, nevar noslēgt darījumus, nevar pārstāvēt sevi tiesību aizsardzības iestādēs un citur. Personas apliecības neizsniegšana personai liedz realizēt tai paredzētās tiesības vai valsts noteiktos pienākumus elektroniskajā vidē, piemēram, dzīvesvietas deklarēšanas pienākuma izpilde, kas ir ārkārtīgi svarīga tai skaitā dienesta nodrošināšanai. Tāpat šāds regulējums nav pārdomāts un nav noteikta rīcība gadījumos, kad personām jau ir izsniegti personu apliecinošie dokumenti, nav noteikta rīcība par valsts nodevas apmaksu, saņemot šādu personu apliecinošu dokumentu ar īsāku termiņu nekā paredzēts vispārējā tiesību aktā, nav norādīta šādas procedūras finanšu ietekme, nav paredzēta šādas normas praktiskās realizācijas iespēja, tai skaitā informācijas sistēmu sasaiste, lai Pārvalde varētu pārliecināties par dokumenta termiņa noteikšanu un attiecīgi izmaksas un laika grafiks šādu informācijas sistēmu sasaistes izveidei.
 

-

Precizēt redakciju, ietvertas neprecīzas atsauces ("šā likuma 3. panta pirmās daļas 2.punktā minētajam VAD karavīram" un "pārtrauc šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktās kompensācijas izmaksu").

-

redakcija precizējama, nav saprotama samaksa darbnespējas laikā jo :
1) NAV šā panta otrās daļas 1.punkts;
2) VAD karavīram nav darba devēja - līdz ar to svītrojams šis daļas otrais teikums (darba devējs varētu būt valsts civilā dienesta veicējam, bet tam būtu jābūt citā likumā - Valsts civilā dienesta likumā).

-

Izvērtēt šāda pienākuma noteikšanas nepieciešamību un skaidrot to anotācijā, ņemot vērā, ka pienākums paziņot adresi personai jau ir noteikts Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, Fizisko personu reģistra likumā un šīs ziņas tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā, kura ziņas ir paredzēts saņemt Aizsardzības ministrijai. Skaidrojumu pienākuma noteikšanai (dublēšanai) lūdzam norādīt projekta anotācijā.

-

Likumprojekta 37.pantā tiek lietoti termini “Dzīvesvieta” un “Deklarētā dzīvesvieta”, lūdzam vienādot terminoloģiju. Atbilstoši Fizisko personu reģistra likumā noteiktajam personai ir deklarētā, reģistrētā vai personas norādītā dzīvesvietas adrese.

-

Izvērtēt šāda pienākuma noteikšanas nepieciešamību, ņemot vērā, ka deklarētās dzīvesvietas ziņas tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā, kura ziņas ir paredzēts saņemt Aizsardzības ministrijai. Skaidrojumu pienākuma noteikšanai (dublēšanai) lūdzam norādīt projekta anotācijā.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4.pantā noteikts personas pienākums dzīvesvietas maiņas gadījumā mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, norādīt  dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Fizisko personu reģistra likuma 11.panta pirmā daļa nosaka ka, ziņas par personas dzīvesvietas adresi tiek iekļautas Fizisko personu reģistrā.  Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumu Nr. 357 “Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu” 4.punktu, ja iestādes funkciju un uzdevumu veikšanai nepieciešamā informācija ir citas iestādes rīcībā, iestāde to pieprasa no citas iestādes, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina šīs informācijas vākšanu, reģistrēšanu un aktualizēšanu, ja normatīvie akti nenosaka citādi. Kā arī, samazinātu birokrātisko slogu, liekot personai rakstveidā vai ierodoties personiski paziņot par dzīvesvietas maiņas faktu, Aizsardzības ministrija par valsts aizsardzības dienestā karavīra dzīvesvietas maiņu var pārliecināties pārbaudot ziņas Fizisko personu reģistrā.

-

Izvērtēt attālinātās pieteikšanas iespējas noteikšanu un norādīt to likumprojektā vai anotācjā, ņemot vērā elektroniskās vides iespējas un resursu patēriņu personai šīs darbības veikšanai klātienē (ceļa izdevumi, mītnes vietas izdevumi Latvijā, atrautā peļņa strādājošajiem utt.), īpaši, ja persona dzīvo valstī, kas atrodas salīdzinoši lielā attālumā no Latvijas. Tāpat ierosinām izvērtēt iespēju šādu pieteikšanos veikt Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

-

Papildināt anotāciju ar skaidrāku ietekmes uz darba devējiem aprakstu, norādot vai darba vieta būs saglabājama arī uz visu dienesta laiku, jo no šā brīža apraksta var noprast, ka tikai uz 28 dienu apmācības laiku jāsaglabā darba vieta. Norādam, ka šis radīs milzu slogu darba devējam, pieņemot darbā uz tik īsu laiku jaunus darbiniekus, kurus nepieciešams apmācīt kvalitatīvai pienākumu veikšanai. Tāpat tas radīs milzīgu ietekmi uz iestādes funkciju nodrošināšanu, jo katru gadu virkni iestādē nodarbināto vīriešu atbrīvojot no pienākumu izpildes, ievērojami var tikt kavēta uzdevumu izpilde

-

Anotācijas 1.3.apakšpunktā “Risinājuma apraksts” norādīts, ka Aizsardzības ministrijas atbildīgajai struktūrvienībai  ir tiesības bezmaksas saņemt informāciju no Fizisko personu reģistra (informācija par aizbildnībā esošiem bērniem, dzīvesvietu un valstisko piederību 7. un 9. punktā minēto kritēriju izvērtēšanai), Pārvalde lūdz papildināt anotāciju, norādot kāda tehniskā risinājuma ietvaros tiek plānots izmantot datu saņemšanu no Fizisko personu reģistra. Vēršam uzmanību, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki jau šobrīd izmanto Pārvaldes izstrādāto datorprogrammas risinājumu Fizisko personu reģistra datu apskatei “Personu datu pārlūks” (turpmāk – Personu datu pārlūks). Ja likumprojektā noteiktā pienākuma izpildei Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki plāno saņemt datus no Fizisko personu reģistra, izmantojot Personu datu pārlūku, tad būs nepieciešams veikt atbilstošos grozījumus ar Pārvaldi noslēgtajā starpresoru vienošanās, papildinot starpresoru vienošanos ar papildus mērķi un tam atbilstošo datu apjomu. Gadījumā, ja datu saņemšanai no Fizisko personu reģistrā tiks paredzēts, izmantot starpsistēmu integrācijas risinājumu, Pārvalde vērš uzmanību, ka attiecīga līguma noslēgšanai, starpsistēmu integrācijas risinājuma konfigurēšanai un dokumentēšanai Pārvaldes pusē, izstrādei Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pusē un abpusējai akcepttestēšanai jāparedz laiks vismaz seši mēneši

-

Izvērtēt un skaidri norādīt no Fizisko personu reģistra saņemamo datu apjomu.
Piedāvājam anotācijas 1.3.apakšpunktā “Risinājuma apraksts” norādītajam datu apjomam, kuru Aizsardzības ministrija paredz saņemt no Fizisko personu reģistra, papildināt ar nepieciešamību saņemt arī šādus Fizisko personu reģistra datus:
vārds, uzvārds,
personas kods;
iepriekšējais personas kods (persona, kurai personas kods piešķirts līdz 2017.gada 30.jūnijam, sākot ar 2017.gada 1.jūliju, ir tiesīga vienu reizi, personīgi iesniedzot Pārvaldei iesniegumu, lūgt, lai maina tai piešķirto personas kodu uz tādu personas kodu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums. Minētie dati nodrošinās, neveidot vienai personai divas identitātes);
dzimšanas datums (persona, kurai personas kods piešķirts līdz 2017.gada 30.jūnijam, sākot ar 2017.gada 1.jūliju, ir tiesīga vienu reizi, personīgi iesniedzot Pārvaldei iesniegumu, lūgt, lai maina tai piešķirto personas kodu uz tādu personas kodu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums, lai no jaunā personas koda varētu izrēķināt personas vecumu un pārliecinātos par atbilstību Valsts aizsardzības dienestā iesaucamajam vecumam);
statuss Fizisko personu reģistrā aktīvs/pasīvs (Fizisko personu reģistra likuma 9. pantā ir noteikti gadījumi, kuros personas statuss ir “aktīvs” vai “pasīvs”);
valstiskā piederība un tās veids;
dzimums;
aizbildnība;
bērni līdz 18 gadu vecumam;
deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese.

-

Lūdzu papildināt sadaļu  "Risinājuma apraksts" , nosakot , ka  lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni kam atbilstoši Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmajai daļai ir noteikts mobilizācijas izņēmums.

-

Ja projektā tiek saglabāts paredzētasi noteikums par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai, lūdzam paredzēt grozījumus arī Personu apliecinošu dokumentu likumā.

-

Likumprojekta 2.panta otrā daļa paredz, ka valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā aktīvo dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulē Valsts civilā dienesta likums.
Ņemot vērā minēto, papildināt sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma IV sadaļu ar nepieciešamo informāciju par Valsts civilā dienesta likuma izstrādi.
 

-

Ņemot vērā likumprojekta 3. panta otrajā daļā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikt valsts aizsardzības dienesta izpildes kārtību, papildināt saistīto tiesību aktu uzskaitījumu, jo būs grozījumi arī Ministru kabineta 2019. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 48 "Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība".

-

Lūdzam izvērtēt un norādīt anotācijā projekta ietekmi uz iespējamu Latvijas pilsoņu skaita samazinājumu, paredzot, ka daļa pilsoņu, kuriem ir arī citas valsts pilsonība, varētu izvēlēties atteikties no Latvijas pilsonības. Vienlaikus norādam, ka saskaņā ar Pilsonības likuma noteikumiem, šādā personām pēc Valsts aizsardzības dienesta likumā noteiktā dienestā iesaukšanas termiņa, ir tiesības atjaunot Latvijas pilsonību.

-

Gramatiski precizēt panta redakciju, kā arī likumprojekta tekstā nelietot saīsinājumu "VAD".

-

Aizstāt 9.pantā vārdu “tiesīgi” ar vārdu “tiesīga”

-

Aizstāt likumprojekta 11. panta otrajā daļā vārdu “iestāties” ar vārdu “uzsākt”, ņemot vērā likumprojektā lietoto terminoloģiju.

-

Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdu “ministrija” ar vārdu “ministrijas”

-

Ierosinām izvērtēt, vai attiecīgais ierobežojums nebūtu pārskatāms un salāgojams ar Militārā dienesta likuma 16. pantā noteiktajiem ierobežojumiem pildīt dienestu.

-

Gramatiski precizēt punkta redakciju.

-

Gramatiski precizēt panta redakciju.

-

Aizstāt likumprojekta 18. pantā vārdus "atbildīgā struktūrvienības" ar vārdiem "atbildīgās struktūrvienības".

-

Lūdzam lietot vienotu terminoloģiju atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajai un aizstāt vārdu "atalgojuma" ar vārdu "atlīdzības".

-

Aizstāt 19.panta 7., 10. un 11.punktā vārdu “pārstāvis” ar vārdu “pārstāvi”.

-

Gramatiski un redakcionāli precizēt apakšpunktus, lai konsekventi izmantotu vārdu "pilnvarots".

-

Precizēt likumprojekta 20. pantā, kādi "citi likumi un normatīvie akti" vai kādu jomu regulējošie normatīvie akti. Piedāvātā redakcija pārāk vispārināta.

-

Papildināt likumprojekta 22. pantu pēc vārda “elektronisko” ar vārdiem “un deklarēto dzīvesvietas”.

-

Aizstāt likumprojekta 24. pantā vārdu „dienestā” ar vārdu „dienesta”.
 

-

Svītrot visos apakšpunktos vārdus "VAD karavīrs" attiecīgajā locījumā.

-

Precizēt punkta redakciju.

pēc sešiem dienesta mēnešiem NBS vienībā noslēdz profesionālā dienesta līgumu un nodien profesionālajā dienestā ne mazāk kā vienu gadu;
 

Precizēt likumprojekta 26. panta trešo daļu, norādot vai šā likuma 25. panta 3. punktā jau nodienētais sešu mēnešu periods un saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu nodienētais laiks ieskaitāms vai neieskaitāms 11 mēnešu garā periodā valsts aizsardzības dienesta turpināšanai NBS vienībā.

-

Aizstāt 27.pantā vārdu “piešķir” ar vārdu “piešķirt”.

-

Gramatiski precizēt panta redakciju.

-

Precizēt nodaļas nosaukumu atbilstoši likumprojekta 5. pantam.

Iesaucamā un valsts aizsardzības dienesta karavīra tiesības, pienākumi un atbildība.

Aizstāt vārdu "Iesaucamo"ar vārdu "Iesaucamā".

-

Izvērtēt iespēju 30. pantā iekļaut atrunu arī par ceļu satiksmes vai citiem negadījumiem, īpaši, ja persona nav vainīga negadījuma izraisīšanā.

-

Nepieciešams precizēt normu - pašreizējā redakcija nosaka ļoti plašu iestāžu loku, kuru rakstveida apliecinājumi tiek pieņemti, lai attaisnotu neierašanos valsts aizsardzības dienesta izpildei. Piemēram, vadoties no likuma "Par policiju", par policiju var uzskatīt Valsts policiju, Pašvaldības policiju un Ostas policiju. Nav skaidrs, kādu informāciju šādam apliecinājumam jāsatur. Anotācijā nepieciešams skaidrot, kas ir uzskatāmi par nepārvaramiem apstākļiem šī panta izpratnē.

-

Papildināt likumprojekta 32. pantu ar atrunu par mehānismu, kā darba devējs (saskaņā ar kādu dokumentu) var uzzināt ka VAD karavīrs valsts aizsardzības dienesta laikā godprātīgi pildījis savus tiešos dienesta pienākumus.

-

Aizstāt terminu "civildienesta ierēdņu" ar terminu "valsts civildienesta ierēdņu" atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajai terminoloģijai.

-

Aizstāt likumprojekta 34. panta pirmajā daļā vārdu „karavīrs” ar vārdu „karavīram”.

-

Likumprojekta 35.pants nosaka valsts aizsardzības dienesta karavīra apgādi, uzturdevas, formastērpa un nepieciešamā dienesta inventāra saņemšanu. No likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izriet, ka persona saņems uzdevumu izpildes kompensāciju 300 euro vai 600 euro apmērā. Ņemot vērā, ka līdz ar 18 gadu vecuma sasniegšanu persona var pilnvērtīgi uzņemties finansiālas saistības (piemēram, īrēt dzīvokli, uzņemties kredītsaistības u.c.), Biroja ieskatā nepieciešams mehānisms, lai persona varētu turpināt pildīt uzņemtās saistības un tai nenāktos lūgt tuvinieku palīdzību vai meklēt veidus, kā prettiesiskā ceļā iegūt finanšu līdzekļus saistību izpildei.
 

-

Svītrot likumprojekta 38. panta otrajā daļā vārdus "vai iestādei, kurā viņš ieņem amatu (turpmāk — juridiskā persona),", jo amatu iestādē var ieņemt tikai valsts civilā dienesta ietvaros.

-

Nepieciešams precizēt redakciju, nav saprotams formulējums "ciktāl pārsvarā bijusi karavīra vai juridiskās personas vaina".

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Ņemot vērā minēto, papildināt sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu, sniedzot  skaidrojumu par likumprojekta 37.pantā paredzēto datu (informēšana par dzīvesvietu) datu apstrādes mērķi.
 

-