Projekta ID
25-TA-2355Atzinuma sniedzējs
"ZVANNIEKU MĀJAS"
Atzinums iesniegts
04.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Biedrība "Zvannieku mājas", kura strādā ar audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, iebilst pret grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.354 "Audžuģimenes noteikumi" 53.punktā. Aicinām atteikties no vēlmes uzlikt tāda veida ierobežojumus bērnu skaitam audžuģimenēs un krīzes audžuģimenēs.
Pirmkārt, šis jautājums ne reizi netika izdiskutēts starp jomas profesionāļiem, lai gan Labklājības ministrija kopš š.g. augusta ir organizējusi regulāras sapulces ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbiniekiem.
Otrkārt, ir pilnīgi neprofesionāli vienādot visas audžuģimenes un viņu iespējas, pieredzi, sadzīves organizāciju, u.c. būtiskas lietas šajā darbā un pieņemt, ka maksimālais bērnu skaits, ar kuru audžuģimene spēs tikt galā ir 4 bērni. Strādājot ikdienā ar audžuģimenē ir ļoti labi redzams, cik dažādi ir cilvēki un viņu spējas. Kādai ģimenei 1 bērna audzināšana prasa milzīgu piepūli, kurpretim cita ģimene ļoti labi tiek galā ar 6 bērniem.
Treškārt, darbs ar bērniem un ģimenēm ārpusģimenes aprūpē prasa iedziļināties, vērtēt individuāli un piemeklēt labāko risinājumu. Tāpēc šāda veida grozījumi tikai vēl vairāk ierobežotu bāriņtiesu iespējas palīdzēt bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
Ceturtkārt, audžuģimenes nav tās, kas pieņem lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, bet gan bāriņtiesa, kurai ir visas iespējas izvērtēt katru individuālo gadījumu, pieprasīt papildu informāciju no ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra un pieņemt atbilstošu lēmumu. Ja Labklājības ministrija redz, ka lēmumu pieņemšanas līmenī ir kādas nepilnības, vienmēr ir iespēja celt bāriņtiesu profesionālo sniegumu, no kura būs ieguvēji visi.
Piektkārt, ja Labklājības ministrija šos grozījumus virza kā pamatu ņemot kādus atsevišķus gadījumus, tad tas neliecina par labu likumdošanas praksi - normatīvo aktu izmaiņas balstīt uz atsevišķiem gadījumiem.
Sestkārt, anotācijā tiek pateikts, ka pusei no Eipropas Savienības dalībvalstīm nav noteikts maksimālais bērnu skaits audžuģimenēs. Tātad pieredze un ieskati ir dažādi un Latvija, atšķirībā no kaimiņvalstīm, drīkst iet savu ceļu, proti, ļaujot speciālistiem katrā gadījumā individuāli vērtēt audžuģimenes iespējas.
Septītkārt, - ar anotāciju Labklājības ministrija ievieš bīstamu tendenci - apgalvot, ka daudzbērnu ģimene (Labklājības ministrijas ieskatā - vairāk nekā 4 bērni) ir kaut kas nenormāls, haotisks, institucionāls. Vēl jo vairāk - demogrāfiskās krīzes apstākļos šādi apgalvojumi ir kaitnieciski un pretvalstiski.
Ar cieņu,
Linda Baļčūne
biedrība "Zvannieku mājas"
valdes locekle
Pirmkārt, šis jautājums ne reizi netika izdiskutēts starp jomas profesionāļiem, lai gan Labklājības ministrija kopš š.g. augusta ir organizējusi regulāras sapulces ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbiniekiem.
Otrkārt, ir pilnīgi neprofesionāli vienādot visas audžuģimenes un viņu iespējas, pieredzi, sadzīves organizāciju, u.c. būtiskas lietas šajā darbā un pieņemt, ka maksimālais bērnu skaits, ar kuru audžuģimene spēs tikt galā ir 4 bērni. Strādājot ikdienā ar audžuģimenē ir ļoti labi redzams, cik dažādi ir cilvēki un viņu spējas. Kādai ģimenei 1 bērna audzināšana prasa milzīgu piepūli, kurpretim cita ģimene ļoti labi tiek galā ar 6 bērniem.
Treškārt, darbs ar bērniem un ģimenēm ārpusģimenes aprūpē prasa iedziļināties, vērtēt individuāli un piemeklēt labāko risinājumu. Tāpēc šāda veida grozījumi tikai vēl vairāk ierobežotu bāriņtiesu iespējas palīdzēt bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
Ceturtkārt, audžuģimenes nav tās, kas pieņem lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, bet gan bāriņtiesa, kurai ir visas iespējas izvērtēt katru individuālo gadījumu, pieprasīt papildu informāciju no ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra un pieņemt atbilstošu lēmumu. Ja Labklājības ministrija redz, ka lēmumu pieņemšanas līmenī ir kādas nepilnības, vienmēr ir iespēja celt bāriņtiesu profesionālo sniegumu, no kura būs ieguvēji visi.
Piektkārt, ja Labklājības ministrija šos grozījumus virza kā pamatu ņemot kādus atsevišķus gadījumus, tad tas neliecina par labu likumdošanas praksi - normatīvo aktu izmaiņas balstīt uz atsevišķiem gadījumiem.
Sestkārt, anotācijā tiek pateikts, ka pusei no Eipropas Savienības dalībvalstīm nav noteikts maksimālais bērnu skaits audžuģimenēs. Tātad pieredze un ieskati ir dažādi un Latvija, atšķirībā no kaimiņvalstīm, drīkst iet savu ceļu, proti, ļaujot speciālistiem katrā gadījumā individuāli vērtēt audžuģimenes iespējas.
Septītkārt, - ar anotāciju Labklājības ministrija ievieš bīstamu tendenci - apgalvot, ka daudzbērnu ģimene (Labklājības ministrijas ieskatā - vairāk nekā 4 bērni) ir kaut kas nenormāls, haotisks, institucionāls. Vēl jo vairāk - demogrāfiskās krīzes apstākļos šādi apgalvojumi ir kaitnieciski un pretvalstiski.
Ar cieņu,
Linda Baļčūne
biedrība "Zvannieku mājas"
valdes locekle
Piedāvātā redakcija
Saglabāt spēkā esošo redakciju.
