Atzinums

Lūgums precizēt 13. punktu, lai tas atbilstu norādītajai formulai.

13. Cenu, par kādu aptieka pārdod bezrecepšu un nereģistrētas zāles (turpmāk - bezrecepšu un nereģistrētu zāļu aptiekas cena), veido, pie cenas, par kādu aptieka iepērk bezrecepšu un nereģistrētas zāles no zāļu ražotāja vai zāļu lieltirgotavas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - iepirkuma cena) reizinot ar korekcijas koeficientu un pieskaitot korekcijas summu un pievienotās vērtības nodokļa vērtību. Korekcijas summu un korekcijas koeficinetu nosaka, pamatojoties uz iepirkuma cenu (2.pielikums).

Ekonomikas ministrija atbalsta tiesību akta projekta anotācijā norādīto mērķi un atbalsta Veselības ministrijas jauno pieeju zāļu cenu uzcenojumu veidošanas modelim, nosakot uzcenojuma "griestus" arī lieltirgotavām. Vienlaikus Ekonomikas ministrijai ir bažas par to, vai fiksēta uzcenojuma sliekšņa noteikšana 10.¹ punktā lieltirgotavām 0,50 euro apmērā (neatkarīgi no ražotāja cenas) recepšu zālēm, neradīs problēmas ar dārgo medikamentu (it sevišķi medikamentu reto slimību pacientiem) pieejamību, jo šādu medikamentu izplatīšana lieltirgotavām var nebūt ekonomiski pamatota, ja piemērojamais koeficients pat nenosedz zāļu izplatīšanas izmaksas. Zālēm, kas dārgākas par 100 euro tas nav pietiekošs uzcenojums, jo šādu kompensējamo medikamentu iepakojumu īpatsvars sastāda tikai 1,8% no visiem gada laikā pārdotajiem kompensējamo medikamentu iepakojumiem (nekompensējamajiem medikamentiem 0,3%). Tas nozīmē, ka ar šādu nelielu dārgo medikamentu apgrozījumu un pie tik maza uzcenojuma, nav iespējams nodrošināt drošu zāļu piegādi un uzglabāšanu. Kā norāda Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija, tad, piemēram, Lietuvā nekompensējamiem medikamentiem sākot ar pārdošanas cenu EUR 263,30 tiek piemērots fiksēts uzcenojums EUR 14,48, bet kompensējamo medikamentu gadījumā EUR 5,79. Tā kā jaunais zāļu cenu veidošanas modelis ļaus izlīdzināt zāļu cenas ar Lietuvu un Igauniju, tad arī uzcenojums ir jānosaka līdzīgā līmenī kā Lietuvā un Igaunijā. Pretējā gadījumā tie medikamenti, kuru cena pārsniedz EUR 100, Latvijā nebūs pieejami. Aicinām Veselības ministriju apsvērt recepšu zāļu lieltirgotavas cenas aprēķina formulās iekļaut korekcijas summu atkarībā no ražotāja noteiktās cenas, tāpat kā tas ir noteikts aptieku cenas aprēķina formulās (koeficients Y) vai maksimālo piemērojamo lieltirgotavas uzcenojumu procentos līdzīgi kā tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumi Nr.899 Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība 4.pielikumā.
Tāpat ir bažas, vai 2.¹ pielikumā ietvertās korekcijas summas it sevišķi dārgajām zālēm virs EUR 100, segs aptieku faktiskās izmaksas un vai šādas korekcijas summas limits nemazinās dārgo zāļu virs EUR 100 pieejamību Latvijā. Šī iemesla dēļ iepriekšējā atzinumā lūdzām papildināt anotāciju ar izvērtējumu par projektā piedāvātā risinājuma par recepšu zāļu uzcenojumu paredzamo ietekmi uz aptieku un lieltirgotavu pelnītspēju. Jo šobrīd nav skaidrs, vai Veselības ministrijas aprēķini, balstoties uz kuriem ir veidotas tiesību akta projektā iekļautās korekcijas summas un koeficienti,  ietver arī aprēķinus par zāļu izplatīšanas un uzglabāšanas faktiskajām izmaksām. 

-

Lūgums 2.pielikuma tabulu papildināt ar kolonnu ar korekcijas koeficientiem.

-