Atzinums

1.3. sadaļu iesakām izteikt šādā redakcijā:

Problēmas apraksts

Brīdī, kad likumdevējs lēma par Latvijas pievienošanos Konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai nepievienoties Konvencijai. Turklāt Latvija jau ilgstoši bija faktiski pildījusi Konvencijas prasības un no politiskā viedokļa Latvijas pievienošanās Konvencijai bija ļoti vēlama, tobrīd Latvijai esot vienīgajai Baltijas valstij un vienīgajai Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) dalībvalstij, izņemot Amerikas Savienotās Valstis, kas nebija pievienojusies Konvencijai. Savukārt šobrīd, ja salīdzina ar laiku, kad Latvija pieņēma un apstiprināja Konvenciju, ir būtiski mainījusies drošības situācija Baltijas reģionā. Īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir klaji parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir lielākā pilna mēroga konvencionālā karadarbība Eiropā kopš Otrā pasaules kara, kas izmainījusi valstu drošības apsvērumus un atgriezusi liela mēroga karadarbību militārajā plānošanā. Latvijas drošības apsvērumiem ir jāmainās atbilstoši globālajām drošības tendencēm.

Ņemot vērā Krievijas radīto apdraudējumu, Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību. Karadarbība Ukrainā ir parādījusi, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām, kā arī inženiertehniskajiem risinājumiem palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas masveida kustību. Nevadāmās pretkājnieku mīnas rada psiholoģisku efektu uz ienaidnieka karavīriem, samazina ienaidnieka manevra iespējas un ir lētākas kā citas alternatīvas. Apdraudējuma gadījumā nevadāmās pretkājnieku mīnas ir vieglāk un ātrāk uzstādāmas un pieprasa mazāk cilvēkresursu, lai ar tām operētu.

Līdz ar to secināms, ka pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Konvencija būtiski ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa, kājnieku mīnu, izmantošanu. Jautājums par izstāšanos no Konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, paverot iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos. Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri kopīgi ir paziņojuši par aizsardzības ministru rekomendāciju atsaukt pievienošanos Konvencijai. Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijā, Lietuvā un Polijā šobrīd norisinās valstu nacionālais juridiskais process par dalības atsaukšanu Konvencijā. Kopīga virzība šajā procesā starp reģiona valstīm paver iespēju ciešākai aizsardzības sadarbībai reģionā.

Risinājuma apraksts

Konvencijas 20. panta 2.punkts paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no Konvencijas. Tā paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, depozitārijam (ANO Ģenerālsekretāram) un ANO Drošības padomei. Izstāšanās dokumentā iekļauj sīkus paskaidrojumus par izstāšanās iemesliem. Konvencijas 20. panta 3.punkts paredz, ka izstāšanās stājas spēkā tikai sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Ja šī sešu mēnešu perioda laikā dalībvalsts, kas izstājas, iesaistās bruņotā konfliktā, izstāšanās stājas spēkā tikai pēc šī bruņotā konflikta beigām. Plānots, ka Latvija no Konvencijas izstāsies vienlaicīgi ar Igauniju, Lietuvu un Poliju. Tādējādi sešus mēnešus pēc izstāšanās no Konvencijas Latvijai būs tiesības un iespēja, tai skaitā, izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas. Latvija turpinās ievērot starptautiskās saistības, tostarp humanitārās tiesības, kā daļa ir civiliedzīvotāju aizsardzība bruņotu konfliktu laikā, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības. Jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un nepieciešamības, kā arī aizsardzības spēju attīstības prioritātēm un pieejamā finansējuma. Gan Latvijā, gan reģiona valstīs ir iespējams samērā ātri attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Jā.

Apraksts – Aizsardzības ministrija ir izvērtējusi Latvijas turpmāko dalību Otavas konvencijā. Tika secināts, ka ar alternatīvām ieroču sistēmām nevar panākt līdzvērtīgu efektu salīdzinot ar nevadāmajām pretkājnieku mīnām kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām.

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Jā.

Apraksts - Prasību un izmaksu samērīgums ir vērtēts šī brīža ģeopolitiskās drošības situācijas kontekstā. Šāds lēmums ļauj neierobežot rīcības elastību un pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību. Lēmumam ir ietekme uz starptautisko politiku, bet, lai veicinātu samērīgumu, konsultējāmies un turpināsim uzturēt dialogu ar sabiedrotajiem.

 

1.4. sadaļu iesakām papildināt un izteikt šādā redakcijā:

Nosaukums

Aizsardzības ministrijas izvērtējums par Latvijas dalību Otavas konvencijā (dienesta vajadzībām)

Apraksts

Izvērtējumā aprakstīta militārā nepieciešamība, sabiedroto valstu viedokļi, pieredze no Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un praktiskie nevadāmo pretkājnieku mīnu ieviešanas aspekti.

Ņemot vērā, ka izstāšanās no Konvencijas ļaus uzsākt nevadāmo pretkājnieku mīnu iegādi, ražošanu un izpēti, kas skars arī militārās industrijas un R&D jautājumus, tad Aizsardzības ministrijas ieskatā tiesību akta projektam būs ietekme uz tautsaimniecību.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā.

Aicinām "Starptautiskās krimināltiesas statūtos" precizēt kā "Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos"

-

Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto sadaļā "B" "2.pants" jāizlabo uz "3.pants"

-