Atzinums

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (turpmāk LJZA) ir iepazinusies ar informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” un stingri iebilst pret Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktu, kas paredz Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk SIF) administrēto programmu pārdali starp dažādiem resoriem. LJZA aicina 4. punktu svītrot pilnībā.

LJZA ieskatā nav pamatoti izjaukt daudzu gadu laikā izveidotu neatkarīgu un centralizētu finansējuma administrēšanas sistēmu un SIF uzkrāto kompetenci sadalīt starp vairākām valsts institūcijām. Turklāt šāds risinājums nesaskan ar pašā informatīvajā ziņojumā ietvertajiem darba grupas secinājumiem, kuros par optimālāko SIF turpmākās institucionālās attīstības risinājumu atzīts 3. scenārijs, kas paredz SIF saglabāšanu un attīstīšanu par pārresorisku un centralizētu finanšu atbalsta sniegšanas mehānismu.

Auditā identificētās problēmas ir SIF pārvaldības, mandāta, lomu nodalīšanas un rezultātu mērīšanas problēmas, nevis pierādījums tam, ka centralizētā NVO finansējuma administrēšanas sistēma nedarbojas. Tāpēc jānovērš trūkumi, nevis jāizjauc sistēma.

LJZA pieredze konkrēti parāda SIF administrētā NVO fonda nozīmi kā neatkarīgu avotu nevalstisko organizāciju interešu aizstāvībai. Ar NVO fonda atbalstu LJZA ir spējusi nodrošināt sistemātisku jauno zinātnieku interešu pārstāvību un līdzdalību zinātnes un augstākās izglītības politikas veidošanā. 2025. gadā LJZA sagatavoja astoņus atzinumus un komentārus par tiesību aktu un politikas dokumentu projektiem, kā arī divas atklātās vēstules un publiskus viedokļus. LJZA pārstāvji piedalījās Saeimas komisiju un apakškomisiju sēdēs, ministriju un starpinstitūciju sanāksmēs, iesaistoties jautājumos par akadēmiskās karjeras modeli, doktorantūru, augstākās izglītības standartiem, pēcdoktorantūras pētījumiem, akadēmisko brīvību, ētiku un godīgumu un citiem jauno zinātnieku nākotnei būtiskiem jautājumiem.

SIF adminstrētā NVO fonda atbalsts ir ļāvis LJZA stiprināt arī pašu jauno zinātnieku spēju iesaistīties pilsoniskās līdzdalības un interešu aizstāvības procesos. Atzinumu sagatavošanā, organizācijas aktivitātēs un interešu aizstāvībā 2025. gada laikā tika iesaistīti vismaz 24 brīvprātīgie. Jaunie zinātnieki ir ieguvuši praktisku pieredzi darbā ar politikas dokumentiem, priekšlikumu un atzinumu sagatavošanā, dialogā ar valsts pārvaldi un savu interešu pārstāvēšanā.
Būtisks ieguvums ir arī jauno zinātnieku kopienas profesionālās kapacitātes stiprināšana. LJZA Vasaras skola 2025. gadā pulcēja 45 doktorantus, jaunos zinātniekus, NVO pārstāvjus, lektorus un diasporas pārstāvjus, savukārt Rakstīšanas retrītā piedalījās 15 jaunie zinātnieki un doktoranti. Šajās aktivitātēs tika attīstītas prasmes zinātnes komunikācijā, zinātnes politikā, projektu sagatavošanā, pētniecības ētikā, akadēmiskajā godīgumā un NVO interešu aizstāvībā.

SIF atbalsts ir stiprinājis arī LJZA starptautisko darbību un Latvijas jauno zinātnieku pārstāvniecību. LJZA ir attīstījusi sadarbību ar Baltijas jūras reģiona jaunajām akadēmijām un ārvalstu ekspertiem, tostarp kopīgi strādājot pie starptautiskas nostājas par akadēmiskās brīvības kā demokrātiskas sabiedrības vērtības stiprināšanu. Minētā sadarbība ļauj Latvijas jauno zinātnieku kopienai ne tikai pārņemt citu valstu pieredzi, bet arī pašai piedalīties starptautiskā dialogā par zinātnes un demokrātijas attīstībai būtiskiem jautājumiem.

LJZA pieredze apliecina, ka SIF administrētais finansējums nav tikai atbalsts atsevišķu projektu vai pasākumu īstenošanai. Tas veido organizācijas ilgtermiņa kapacitāti un dod jaunajiem zinātniekiem iespēju organizēties, profesionāli pārstāvēt savas intereses, piedalīties valsts lēmumu pieņemšanā un iesaistīties starptautiskajos procesos. Tādējādi ieguldījums NVO kapacitātē ir arī ieguldījums kvalitatīvā sabiedrības līdzdalībā un demokrātijas noturībā.
Programmu sadalīšana starp vairākām ministrijām apdraudētu neatkarīgu un vienotu finansējuma administrēšanas sistēmu. Organizācijām varētu nākties strādāt ar atšķirīgām projektu iesniegšanas sistēmām, prasībām, līgumu nosacījumiem un atskaišu kārtību. Vienlaikus valstij būtu jāveido vai jāstiprina administratīvā kapacitāte vairākās institūcijās, lai veiktu funkcijas, kurām SIF jau ir izveidota kompetence, personāls, procedūras un infrastruktūra.
LJZA atbalsta SIF pārvaldības pilnveidošanu, skaidrāku mandātu un auditā identificēto nepilnību novēršanu. Taču SIF pilnveidošana nedrīkst tikt aizstāta ar tā funkciju sadrumstalošanu. Nav pamata vispirms izjaukt funkcionējošu centralizētu sistēmu un pēc tam par publiskiem līdzekļiem veidot paralēlu administrēšanas kapacitāti vairākās institūcijās.

LJZA ieskatā zemā sabiedrības informētība par SIF darbību un uzticēšanās līmenis nav uzskatāms par pamatu SIF funkciju sadrumstalošanai vai institūcijas vājināšanai. Uzticēšanās valsts un publiskajām institūcijām kopumā ir izaicinājums, kuru iespējams risināt ar mērķtiecīgu un saprotamu komunikāciju. SIF gadījumā nepieciešams daudz skaidrāk sabiedrībai stāstīt par fonda lomu, finansētajām programmām, sasniegtajiem rezultātiem un konkrēto sabiedrisko labumu, ko rada SIF administrētais finansējums. Lielāka atklātība, regulāra rezultātu komunikācija un sabiedrībai saprotams SIF darbības skaidrojums var veicināt gan informētību, gan uzticēšanos fonda darbam.

Tādēļ Latvijas Jauno zinātnieku apvienība aicina pilnībā svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktu.

Tā vietā LJZA aicina īstenot risinājumu, kas saglabā un nostiprina SIF kā pārresorisku un centralizētu publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu, vienlaikus ieviešot auditā identificētos nepieciešamos pārvaldības uzlabojumus.

LJZA neatbalsta risinājumu, kura rezultātā SIF administrētās programmas, uzkrātā kompetence un administrēšanas funkcijas tiek sadalītas starp resoriem. SIF ir jāpilnveido un jāstiprina, nevis jāsadrumstalo.

4. punktu svītrot pilnībā.