Atzinums

Tieslietu ministrija neatbalsta likumprojekta virzību.

Lai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienotu Valsts ieņēmumu dienestam un tas varētu īstenot nepieciešamās funkcijas (uzdevumus), grozījumi Administratīvās atbildības likumā nav nepieciešami. Šāds likumprojekts atsevišķi nav virzāms šādu apsvērumu dēļ: 

1. Izstrādājot normatīvā tiesību akta projektu, ir jānošķir ar to saistītie būtiskie normatīvie akti no nebūtiskiem. Būtiski ir tādi saistīti grozījumi, bez kuriem nevar pilnvērtīgi sasniegt plānotā tiesību akta projekta mērķi. Savukārt nebūtiski ir tādi grozījumi, kas precizē vai saskaņo plānotos grozījumus ar citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem, tomēr tiesību sistēmas juridiski korekta funkcionēšana ir iespējama arī bez šādiem grozījumiem. Nebūtiskie grozījumi citā normatīvajā aktā ir jāizdara tad, kad tajā tiks veikti citi grozījumi, kas rada kādas būtiskas izmaiņas tiesību sistēmā. Šāda kārtība ir nepieciešama, lai mazinātu normatīvo aktu grozīšanu (Smiltēna A., Bloma I. Tiesību akta projekta ietekmes sākotnējā izvērtēšana. Metodiskie norādījumi/rokasgrāmata. Rīga: Valsts kanceleja, 2014, 48. lpp.).

2. Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā ir uzskaitītas tās iestādes, kuru amatpersonas vispār ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Savukārt iestāžu kompetences sadalījums attiecībā uz konkrētiem administratīvajiem pārkāpumiem ir noteikts t. s. nozaru likumos. Ja iestāde nav minēta Administratīvās atbildības likuma 115. pantā, tās amatpersonas nav tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 377. lpp.).
Ja kāda no Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā minētajām iestādēm tiek likvidēta, tiek mainīts tās nosaukums vai tamlīdzīgi, tas pats par sevi neietekmē kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā. Neskatoties uz to, ka likvidēta iestāde joprojām būtu minēta šajā pantā, pašsaprotami tā nepastāv un tās amatpersonas nevar faktiski veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Turpmākās kompetences administratīvā pārkāpuma procesā jautājumi risināmi nozaru likumos. Savukārt likvidētās iestādes izslēgšana no Administratīvās atbildības likumā esošā uzskaitījuma ir vērtējami kā redakcionāli, nebūtiski grozījumi. Tie nekādi neietekmē tiesisko sistēmu. 

3. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.¹ punkts noteic, ka normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības. 

4. Ievērojot minēto, šāds atsevišķs likumprojekts šobrīd nav nepieciešams. Nav atbalstāma Administratīvās atbildības likuma grozīšana tikai tāpēc, lai formāli izslēgtu no vispārīga un praksē tieši nepiemērojama saraksta likvidētu iestādi. Turklāt resursu patēriņš, izstrādājot un virzot šo likumprojektu, ir nesamērīgs attiecībā pret sasniedzamo mērķi, kas tiktu sasniegts arī nevirzot šādus nebūtiskos grozījumus.  Šāda veida grozījums iekļaujams citos Administratīvā atbildības likuma grozījumos nākotnē vai arī iesniedzams attiecīgs priekšlikums jau esošam likumprojektam, piemēram, likumprojektam "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr. 1030/Lp14).

-