Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētika ministrijas izstrādāto likumprojektu “Transporta enerģijas likums” (23-TA-1451). Kaut arī likumprojekta mērķis ir veicināt atjaunīgās enerģijas piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta jomā, LTRK šobrīd saskata būtiskus riskus:
a. Paredzētā iespēja degvielas tirgotājiem nelietot atjaunojamos resursus, bet iemaksāt fondā 60 euro par katru nesamazināto CO2 tonnu, ir demotivējoša samazināt emisijas, kas prasīs no valsts budžeta veltīt desmitiem miljonu euro, lai pirktu CO2 kvotas no citām valstīm;
b. likumprojekts neparedz prasību obligāti pievienot biodegvielu, tai skaitā Latvijā ražotu, kas tādējādi veicinās importu un samazinās pievienotās vērtības ražošanu Latvijā.
Šajā versijā Likumprojekta mērķi attiecībā uz atjaunojamās enerģijas veicināšanu un emisiju samazināšanu transportā var netikt sasniegti. Latvijas nodokļu maksātājiem solidāri būs jāapmaksā soda naudas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas 2018/2001 prasību neizpildi, gan arī izdevumus par SEG emisiju kvotu iegādi dēļ neizpildītām Latvijas ikgadējām saistībām klimata politikas ietvaros saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam. Lai novērstu minētos riskus, LTRK izsaka sekojošus priekšlikumus:
 

- Likumprojekta 8.pants, kas paredz SEG intensitātes samazināšanas pienākumu degvielas piegādātājiem, ir jāpapildina ar jaunu punktu, kas paredz arī obligātu biodegvielas piejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai (B7, E10). Likumprojektā jāatjauno normas, kas paredz obligātu biodegvielas pievienošanu dīzeļdegvielai 7% apjomā, 95. markas benzīnam 10% apjomā. Šis instruments veicinās, ka fosilā degviela tiek aizstāta ar atjaunīgajām degvielām (gan pirmās paaudzes, gan modernajām) un garantēs, ka transporta galapatēriņā ir atjaunīgie energoresursi, ko valsts var pārbaudīt (fiziski ņemot degvielas kvalitātes paraugus). Bez obligātā biodegvielas piejaukuma degvielas piegādātajiem var nebūt motivācija veikt degvielas sajaukšanu, ja izpirkuma maksa no pienākuma nav pietiekami augsta.
- Likumprojekta 8.pants jāprecizē, nosakot, ka obligātā biodegvielas piejaukuma periods dīzeļdegvielai tiek pagarināts par 2 mēnešiem vai ziemas periodā jānosaka samazinātā (5%) apjomā. Latvijā atšķirībā no Lietuvas, Polijas un citām valstīm obligātā biodegvielas piejaukuma periods  dīzeļdegvielai ir noteikts nepilnu gadu (6 mēnešus). Direktīva REDIII atļauj lietot pirmās paaudzes biodegvielu zināmā apjomā. Aicinām pagarināt obligātā biodegvielas piejaukuma periodu dīzeļdegvielai, saglabājot Transporta enerģijas likumā jau ietverto punktu, kas pieļauj izmantot pirmās paaudzes biodegvielas līdz 4%.
- Likumprojekta 8.panta piektajā daļā jāievieš aizliegums izmantot ne tikai high-ILUC izejvielas, bet arī palmu eļļas atvasinājumus (POME, PFAD). Atbalstām, ka Likumprojekts paredz pakāpenisku atteikšanos no izejvielām, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums (high-ILUC), vienlaikus aicinām šo ierobežojumu piemērot arī palmu eļļas atvasinājumiem (POME, PFAD), jo šīs izejvielas samazina pieprasījumu pēc ES/Latvijas izejvielām .

Likumprojekta 13.panta pirmajā daļā jānosaka augstāka “buy-out” cena kā minimums pirmajiem 6 SEG intensitātes samazinājuma procentiem, piemēram 300 euro par SEG emisiju tonnu par pirmajiem 6% un 100 euro par nākamajiem 9%. Šobrīd likumprojekts paredz iespēju degvielas piegādātājam nesamazināt SEG emisiju intensitāti piegādātajās degvielās ar biodegvielu, biometānu, ūdeņradi vai elektroenerģiju, bet veikt iemaksas Valsts kasē 60 euro apmērā par katru nesamazināto SEG emisiju tonnu. Šobrīd piedāvātā cena 60 euro par nepiegādāto SEG emisiju tonnu nemotivēs veikt biodegvielu sajukšanu.

-