Atzinums

Stratēģijā nav ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 11. februāra Regula (ES) 2025/327 par Eiropas veselības datu telpu (EVDT). Dokumentā ir minēts Datu akts (DA), Datu pārvaldības akts (DPA), VDAR, MI regula, Nepersondatu regula un PSI direktīva, bet nav minēta EVDT regula – ES nozares datu telpa, kam jau ir pieņemts tieši piemērojams regulējums ar konkrētiem termiņiem. Tā kā Stratēģijas darbības periods tieši pārklājas ar EVDT ieviešanas posmu, izskatīt iespēju Stratēģijā un rīcības plāna uzdevumos ietvert atsauces uz EVDT regulu.

-

Rīcības plāna uzdevumā “Sekot līdzi ES pārrobežu datu apmaiņas attīstībai” kā līdzatbildīgās noteikt nozaru ministrijas, kurām jau darbojas ES līmeņa datu apmaiņas infrastruktūra

-

Iepazīstoties ar stratēģijas projektu, Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) secina, ka pāreja uz centralizētiem valsts koplietošanas risinājumiem (piemēram, DAGR, VIRSIS) ierobežotu cilvēkresursu un budžeta apstākļos radīs būtiskus izaicinājumus.

Pastāv augsts risks, ka Inspekcija nespēs pilnvērtīgi nodrošināt stratēģijā noteikto datu pārvaldības uzdevumu izpildi, ņemot vērā šādus apsvērumus:
1. Amata vietu optimizācija un jaunu funkciju deleģēšana: Valsts pārvaldē pastāvīgi tiek īstenoti efektivizācijas un amata vietu skaita samazināšanas pasākumi. Vienlaikus, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) jaunajām iniciatīvām, iestādēm tiek deleģētas jaunas funkcijas - datu pārvaldnieka (kuratora) nodrošināšana. Pašlaik Inspekcijā nav atsevišķu datu pārvaldības speciālistu – par attiecīgās uzraudzības jomas datiem ir atbildīgi biznesa procesu analītiķi vai referenti ar kompetenci datu apstrādē, kuri šos pienākumus pilda papildus saviem pamata amata pienākumiem. Papildu specifisku funkciju uzlikšana esošajiem darbiniekiem bez papildu resursu piesaistes apdraud funkciju izpildes kvalitāti.

2. Datu standartizācijas un sistēmu pielāgošanas sarežģītība: Šobrīd datu pārvaldība veselības nozarē nav vienoti standartizēts process. Lai nodrošinātu datu semantisko sakārtošanu un metadatu aprakstīšanu VIRSIS katalogā, Inspekcijai būs jāveic apjomīgs datu audits, kā arī jāpārstrukturē un jāpielāgo tās pārraudzībā esošās iekšējās informācijas sistēmas (tostarp Vienotā uzraudzības informācijas sistēma – VUIS). Šādu tehnoloģisko izmaiņu veikšanai ir nepieciešams mērķtiecīgs finansiālais un tehniskais atbalsts.

3. Finansiālā neparedzamība ilgtermiņā: Stratēģijas projektā norādīts, ka papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2027.–2030. gadam tiks vērtēta ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā. Šāda pieeja rada augstu finansiālo nestabilitāti un neprognozējamību, jo informācijas sistēmu uzturēšana, pielāgošana koplietošanas platformām un nepārtraukta attīstība pieprasa garantētu un ilgtspējīgu finansējuma modeli ilgtermiņā.

4. Regulatīvais slogs un tiesiskā nenoteiktība: Gan ES, gan nacionālajā līmenī vienlaikus stājas spēkā apjomīgs jaunu regulējumu kopums (Datu akts, Mākslīgā intelekta akts, Datu pārvaldības akts u.c.). Inspekcijai kā uzraugošajai iestādei būs sarežģīti sabalansēt Stratēģijas 5. rīcības virzienā noteikto prasību – atvērt datus sabiedrībai un mākslīgā intelekta risinājumu attīstībai – ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) un pacientu tiesību aizsardzības stingrajām prasībām. Bažas par neatbilstību VDAR riskiem un tiesību normu interpretācijas praktiskajā darbībā var būtiski bremzēt un kavēt reālu datu apmaiņu starp iestādēm.

-